1.norāda, ka 2022. finanšu gadā īstenotās budžeta uzraudzības rezultātā izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada saistību apropriācijām bija 91,13 %, kas ir par 8,87 % mazāk nekā 2021. gadā; turklāt ar bažām konstatē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 86,71 %, kas ir par 7,94 % mazāk nekā 2021. gadā;

2.ar bažām konstatē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūra uz 2023. gadu pārnesa 14,4 miljonus EUR (23 %) no pieejamajām 2022. gada saistību apropriācijām un ka šajā summā bija iekļauti 13,7 miljoni EUR (jeb 95 %) no II sadaļas apropriācijām, kas saistītas ar administratīvajiem izdevumiem (97 % 2021. gadā); konstatē atkārtotu apropriāciju pārnešanu, tāpēc Revīzijas palāta atgādina, ka atkārtoti augsts pārnesto apropriāciju līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam un norāda uz strukturālām problēmām budžeta izpildē vai vāju budžeta plānošanu; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka 2022. gadā tika veikti pārnesumi administratīvām darbībām, kas bija nepieciešamas vai atkārtotas, sniedzot pārliecību par to, ka pakārtotajās darbībās tiek ievērota pareiza finanšu pārvaldība; konstatē no Aģentūras ziņojuma attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Aģentūras 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (tālāk tekstā — "Aģentūras ziņojums par turpmākajiem pasākumiem"), ka Aģentūra ir izstrādājusi rīcības plānu, kurā iekļauti vairāki pasākumi, kas īstenoti no 2023. gada, lai ievērotu vienlaicīguma principu un samazinātu pārnesto apropriāciju līmeni; šajā ziņā norāda, ka, lai sasniegtu minētos mērķus, ir svarīgs 2023. gada ceturtajā ceturksnī parakstītais jaunais pamatlīgums par ārējo atbalsta pakalpojumu sniegšanu; sagaida, ka minētā rīcības plāna īstenošana radīs būtiskus uzlabojumus, un aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā sasniegto;

3.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra izmanto noteiktus instrumentus — piemēram, galvenos darbības rādītājus —, lai novērtētu, kādu pievienoto vērtību nodrošina Aģentūras darbības, un lai uzlabotu savu budžeta pārvaldību; norāda, ka 2022. gada darba programmā bija iekļautas 135 darbības, no kurām 90 ir īstenotas (67 %), 16 tiek īstenotas (12 %), 20 tiek īstenotas novēloti (15 %) un 9 ir atliktas (7 %); atzīmē Aģentūras jauno pieeju, saskaņā ar kuru tās darbības ir integrētas portfeļos un programmās, lai atspoguļotu Aģentūras darbības modeli un projektu un darbību savstarpējo atkarību; aicina Aģentūru apzināt uzlabojumus, kas sasniegti ar šo jauno pieeju, un ziņot par tiem;

4.atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra atbilstīgi normatīvajām prasībām un tiesību aktos noteiktajos termiņos ir pieņēmusi visus tiesību aktos noteiktos korporatīvās plānošanas dokumentus un obligātos korporatīvos ziņojumus, piemēram, vienoto plānošanas dokumentu 2023.–2025. gadam; norāda, ka Aģentūra arī pieņēmusi stratēģijas īstenošanas ceļvedi, lai saskaņotu stratēģiskos darbības mērķus un uzraudzītu Aģentūras ilgtermiņa stratēģijas 2021.–2027. gadam īstenošanu; turklāt norāda uz Aģentūras centieniem uzlabot daudzgadu un gada plānošanas procesus, izmantojot jaunu instrumentu (Anaplan); norāda, ka Aģentūra izmantoja vienoto novērtēšanas sistēmu (CAF), lai analizētu savas stiprās un vājās puses, pēc tam 2022. gada aprīlī iesniedzot pašnovērtējuma ziņojumu ar rīcības plānu, lai papildinātu ceļvedi, kurā sīki izklāstītas Aģentūras pamatdarbību attīstības prioritātes; atzīmē, ka Aģentūra ir iesniegusi pieteikumu marķējuma “Efektīvs CAF lietotājs” saņemšanai;

5.atzinīgi vērtē Aģentūras pastāvīgo atbalstu Savienības politikas īstenošanā tādās jomās kā personu brīva pārvietošanās un preču brīva aprite, kopīgas ceļošanas vīzas, robežkontrole, imigrācija un patvērums, kā arī sadarbība starp valstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, tostarp attiecībā uz organizētās noziedzības, cilvēku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības, kā arī terorisma apkarošanu; sagaida ievērojamu Aģentūras ieguldījumu tieslietu digitalizācijā, lai uzlabotu sadarbību starp Savienības tiesu iestādēm un nodrošinātu labāku tiesu pieejamību Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

6.atgādina Aģentūras svarīgo lomu, nodrošinot Savienības tieslietu un iekšlietu (TI) informācijas sistēmu, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmas (SIS), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eiropas Patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas (Eurodac), stabilu darbību un nepārtrauktu pieejamību, kā arī attīstību un uzturēšanu; atgādina, ka šīs sistēmas ir kritiski svarīgas tādās jomās kā robežkontrole un sadarbība tiesībaizsardzības jautājumos, vīzu apdrošināšana un pārbaudes, kā arī patvēruma pieteikumu izskatīšana; norāda, ka 2022. gadā, izņemot dažus incidentus, kas izraisīja īstermiņa nepieejamību un kavēšanos, visas galvenās darbības sistēmas atbilda to attiecīgajiem pakalpojumu līmeņa nolīgumiem, SIS pieejamībai sasniedzot 99,94 %, VIS pieejamībai — 99,69 % un Eurodac pieejamībai — 99,88 %;

7.atzinīgi vērtē atjaunotās SIS nodošanu ekspluatācijā 2023. gada martā (kas bija atlikta no 2022. gada novembra); atzīmē sasniegto, tomēr ir kavējumi dažādos līmeņos attiecībā uz jauno TI sistēmu, proti, ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS), Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas par trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN), analīzi, izstrādi, attīstību un/vai testēšanu, kā arī attiecībā uz šo sistēmu integrāciju, ieskaitot kopīgu biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumu; turklāt norāda, ka 947 pārvadātāji (gan no Savienības, gan trešām valstīm) un 54 programmatūras nodrošinātāji pārvadātājiem ir reģistrēti Aģentūrā vai pieteikušies reģistrācijai, lai izveidotu savstarpējus IIS un ETIAS sistēmas savienojumus; šajā ziņā atzinīgi vērtē nozares apaļā galda sanāksmes "Carriers Getting Ready for the Entry into Operation" (IIS, ETIAS un pārvadātāji, kas gatavojas darbības sākšanai) organizēšanu un pārvadātāju reģistrācijas un izpratnes veicināšanas kampaņu, lai palielinātu informētību un veicinātu reģistrāciju; atzīst, ka saskaņā ar pārskatīto VIS regulu VIS (Vīzu informācijas sistēmā) notiek būtiskas izmaiņas; šajā ziņā norāda, ka 2022. gadā Aģentūra uzsāka divus projektus, proti, "Pārskatītā VIS" un "VIS sadarbspēja", lai strukturētu VIS attīstību;

8.turklāt norāda uz progresu, kas panākts attiecībā uz jauno sadarbspējas (IO) arhitektūru, kurā tiks integrētas visas Aģentūras pārvaldītās informācijas sistēmas, lai visā Savienībā uzlabotu informācijas apmaiņu un sadarbību starp tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm; šajā saistībā, ņemot vērā Aģentūras 2022. gada konsolidēto gada darbības pārskatu (KGDP), norāda, ka, lai gan Aģentūra joprojām bija apņēmusies nodrošināt šo jauno sistēmu darbību, piegādes ķēdes traucējumu kavējošā ietekme apvienojumā ar dažu Aģentūras darbuzņēmēju grūtībām ievērot īstenošanas grafikus radīja kavējumus, kuru dēļ bija jāpārskata un jākoriģē sākotnējais plāns; norāda, ka šāda kavēšanās, jo īpaši attiecībā uz IIS centrālās sistēmas, kas ir sadarbspējas arhitektūras stūrakmens, nodošanu ekspluatācijā, ir "domino efekta" veidā ietekmējusi visu savstarpēji saistīto projektu savlaicīgumu un izpildi; ņem vērā Aģentūras īstenotos pasākumus, lai risinātu šo jautājumu, apstiprinot jaunu stratēģiju IIS īstenošanai, minimālu dzīvotspējīgu produktu pieeju un jaunu sadarbspējas ceļvedi, pilnībā pārskatot IO grafiku, kas sastāv no vairākiem posmiem, kuru mērķis ir nodrošināt sadarbspējas arhitektūras komponentus ar periodiskām publikācijām ik pēc sešiem līdz deviņiem mēnešiem līdz 2026. gadam, kā noteikts Aģentūras ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem; konstatē, ka saskaņā ar Aģentūras izpilddirektores ticamības deklarāciju pagarinātie termiņi IIS programmas darbības sākšanai varētu ietekmēt resursus, kas nepieciešami, lai pabeigtu izstrādi;

9.ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra turpināja īstenot vairākus citus tiesību aktos paredzētus cieši saistītus mērķus, piemēram, apmācīt dalībvalstis par TI informācijas sistēmu izmantošanu un sagatavot tiesību aktos paredzētos ziņojumus par šo sistēmu tehnisko veiktspēju, ikgadējo statistiku, kā arī norīkoto iestāžu sarakstus; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā Aģentūra ir īstenojusi 48 mācību pasākumus, kuros piedalījās vairāk nekā 3000 dalībnieku, atjaunināja e-mācību platformu un pabeidza dalībvalstu apmācības ceļvedi un ar to saistīto rīcības plānu; turklāt norāda, ka Aģentūra turpināja paplašināt savu lomu Savienības tieslietu jomā, sākot sagatavošanās darbus e-CODEX sistēmas (platforma, kas atvieglo pārrobežu tiesvedību, izmantojot drošu informācijas pārraidi) pārņemšanai, publicēja ziņojumu par to, kā starptautisko ceļojumu digitalizācija ietekmēs ceļotājus, kuri dodas uz Savienību, un kopā ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) sagatavoja ziņojumu par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu, lai atbalstītu pārrobežu sadarbību krimināltiesību jomā;

10.norāda uz Aģentūras sadarbību ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) ETIAS izstrādes jomā, ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) saistībā ar SIS pārstrādātās redakcijas, IIS, ETIAS un sadarbspējas regulu īstenošanu, ar Eurojust saistībā ar ECRIS-TCN un e-CODEX īstenošanu, sadarbspējas regulām un ar tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju saistīto darbību koordinēšanu, ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru (EUAA) saistībā ar Komisijas regulas par elektronisko sakaru tīkla DubliNet ieviešanu, ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) saistībā ar kopīgu mācību kursu rīkošanu par TI sistēmu izmantošanu un ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru saistībā ar tādu kopīgu mācību kursu rīkošanu, kuros uzsvērts pamattiesību aspekts TI informācijas sistēmu pārvaldībā; mudina Aģentūru turpināt sadarbību ar citām Savienības aģentūrām;

11.pieņem zināšanai pasākumus, ko Aģentūra īstenojusi, lai uzlabotu energoefektivitāti un ekoloģiskos raksturlielumus, tostarp attiecībā uz klimatneitralitātes mērķiem, kā izklāstīts Aģentūras ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem, CAAR, Aģentūras atbildēs uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem un Revīzijas palātas ziņojumā; šajā saistībā norāda, ka 2022. gadā Aģentūra sāka pakāpeniski ieviest savu vidiskās pārvaldības sistēmu (VPS), kas balstīta uz EMAS un Komisijas Eiropas zaļā kursa rīcības plāna principiem, un ir pieņēmusi savu vides politiku; norāda, ka VPS un attiecīgi EMAS reģistrāciju ir paredzēts pilnībā ieviest līdz 2024. gadam; atzinīgi vērtē Aģentūras dalību ES aģentūru zaļināšanas tīklā (EUAN), kas piedāvā iespēju izmantot materiālus no citām Savienības aģentūrām, kurām ir lielāka pieredze EMAS ieviešanā; turklāt norāda, ka Aģentūra izmanto zaļā publiskā iepirkuma kritērijus tādās uzņēmējdarbības jomās kā iekārtu pārvaldība, aparatūras projekti un IT infrastruktūra un projekti; pauž atzinību Aģentūrai par vidiskā snieguma ziņošanu, izmantojot galveno darbības un snieguma rādītāju, kas parāda Aģentūras oglekļa pēdu; norāda, ka ūdens, enerģijas, papīra patēriņa un atkritumu radīšanas apjoma rādītāju bāzlīnija tiks noteikta 2023. gadā, lai pēc tam to izmantotu šādu rādītāju aprēķināšanai un novērtēšanai;

12.norāda, ka saskaņā ar Aģentūras rakstiskajām atbildēm uz Parlamenta horizontālajiem jautājumiem Aģentūra ir noslēgusi pakalpojumu līmeņa vienošanās (SLA) ar vairākām citām Savienības aģentūrām, lai sniegtu atbalstu darbības nepārtrauktības jautājumos, kā arī palielinātu efektivitāti citās sadarbības jomās; šajā saistībā norāda, ka Aģentūrai ir pakalpojumu līmeņa vienošanās ar Frontex un EUAA par šo aģentūru ārkārtas atkopšanas vietu mitināšanu un ikgadēja pakalpojumu līmeņa vienošanās ar Eiropolu par apvienotās Eiropola un eu-LISA drošības komitejas sanāksmju organizēšanu; aicina Aģentūru turpināt sadarbību ar citām Savienības aģentūrām, lai varētu izmantot visus pieejamos resursus; atzinīgi vērtē Aģentūras sadarbību ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanos, kas aptver ENISA piedāvātos atbalsta pakalpojumus ikgadējo kiberdrošības mācību plānošanā, izpildē un novērtēšanā;

13.norāda, ka 2022. gada februārī Aģentūra pieņēma resursu plānošanas stratēģiju, lai precizētu un saskaņotu cilvēkresursu plānošanu nolūkā optimizēt resursu izmantošanu, jo īpaši, lai līdzsvarotu Aģentūras cilvēkresursu vispārējo sastāvu (t. i., iekšējo darbinieku attiecību pret ārpakalpojumu sniedzējiem); turklāt norāda, ka Aģentūra ir panākusi efektivitātes pieaugumu, izmantojot esošos rezerves sarakstus, kas izveidoti iepriekšējās atlases procedūrās, grupētus profilus un garākus rezerves sarakstus, lai vienā darbā pieņemšanas procedūrā aptvertu vairākus amatus;

14.pauž atzinību Aģentūrai par 2022. gadā panākto progresu savu procesu digitalizācijā; norāda, ka cilvēkresursu jomā Aģentūra ieviesa jaunus SYSPER sistēmas (Komisijas integrētā informācijas sistēma cilvēkresursu vadībai) moduļus, proti, cilvēkresursu ziņošanas moduli un ATS moduli; iepirkumu jomā norāda, ka Aģentūra 2022. gadā sāka apgūt Komisijas Publisko iepirkumu pārvaldības rīku (PPMT) un tā prasības, lai izpildītu ieviešanas priekšnoteikumus, kas tika sekmīgi pabeigti 2023. gadā; norāda, ka uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, kas pārsniedz 15 000 EUR, Aģentūra piemēro piedāvājumu elektroniskās iesniegšanas moduli; turklāt norāda, ka kopš šā moduļa ieviešanas pretendentu fiziskais paraksts vairs netiek izmantots; aicina Aģentūru rīkoties aktīvāk, lai pilnībā īstenotu PPMT; visbeidzot norāda, ka interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības jomā Aģentūra ir digitalizējusi obligāto deklarāciju vai pieprasījumu iesniegšanu, lai īstenotu attiecīgos noteikumus;

15.konstatē, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 89,3 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un no Savienības budžetā apstiprinātajiem 215 pagaidu darbiniekiem darbā bija pieņemti 192 pagaidu darbinieki (193 — 2021. gadā) (salīdzinot ar 213 apstiprinātajām amata vietām 2021. gadā); norāda, ka 2022. gadā Aģentūrā strādāja arī 121 līgumdarbinieks (CA) un 11 norīkotie valstu eksperti (SNE) no attiecīgi apstiprinātajām 167 CA un 11 SNE amata vietām; norāda, ka budžetā paredzēto CA amata vietu skaits ir palielinājies par 35 amata vietām — no 132 līdz 167 amata vietām —, jo Aģentūrai ir apstiprināts budžets jaunajiem uzdevumiem (pārskatītā VIS, ETIAS un sadarbspēja); norāda, ka, neraugoties uz Aģentūras centieniem, personāla mainība pieauga no 5,5 % 2021. gadā līdz 7,1 % 2021. gadā un izmantojuma koeficients pazeminājās līdz 82 %, kas ir zemāks par Aģentūras 94 % mērķi, jo īpaši tāpēc, ka Aģentūra var piedāvāt vairākas īstermiņa un zemākas pakāpes amata vietas;

16.ar bažām norāda uz Aģentūras augstākās un vidējās vadības sastāvu dzimumu ziņā, proti, 12 vīrieši (86 %) un 2 sievietes (14 %), valdes sastāvā ir 50 vīrieši (82 %) un 11 sievietes (18 %), bet kopumā visu darbinieku vidū ir 209 vīrieši (67 %) un 101 sieviete (33 %); norāda, ka saskaņā ar Aģentūras ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem Aģentūra turpina centienus, lai panāktu vispārēju dzimumu līdzsvaru, galveno uzmanību pievēršot saziņai un darbā pieņemšanas procedūrām, lai piesaistītu vairāk pieteikuma iesniedzēju sieviešu; atzinīgi vērtē Aģentūras dalību tiešsaistes globālajā karjeras izstādē "Women in Tech" 2022. gadā; atzinīgi vērtē jaunās izpilddirektores iecelšanu, tādējādi panākot dzimumu līdzsvaru augstākās vadības amatos; atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, un aicina Aģentūru turpināt centienus dzimumu līdzsvara nodrošināšanai personāla līmenī, veicot konkrētas darbības, kas piesaista sieviešu pieteikumus Aģentūras piedāvātajiem amatiem; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, kad tās izvirza savus kandidātus Aģentūras valdes locekļu amatam;

17.atzinīgi vērtē Aģentūras centienus cilvēkresursu jomā, cenšoties piesaistīt daudzveidīgu kandidātu loku, pozicionēt Aģentūru kā izvēlētu darba devēju un uzturēt talantīgu personālu; šajā ziņā norāda, ka 2022. gadā Aģentūra pārstāvēja EUAN virtuālajā starptautisko organizāciju karjeras izstādē un pastiprināja darba devēju zīmolvedības aktivitātes, izmantojot īpašas kampaņas, piemēram, darbinieku atsauksmes sociālajos medijos; pauž atzinību Aģentūrai par sākto iekšējās mobilitātes programmas izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir izmantot esošo darbinieku prasmes un veicināt pastāvīgu Aģentūras darbinieku profesionālo izaugsmi; šajā saistībā norāda, ka Aģentūra ir sākusi izstrādāt uz kompetencēm balstītu cilvēkresursu pārvaldības stratēģiju un pārskatīt savu kompetenču sistēmu, un tas ietekmēs paziņojumus par vakancēm un kandidātu vērtējumus;

18.atzinīgi vērtē Aģentūras politiku attiecībā uz pilnīgu neiecietību pret aizskarošu izturēšanos; pieņem zināšanai, ka 2022. gadā iekšēji tika veiktas un noslēgtas trīs administratīvās izmeklēšanas saistībā ar aizskarošu izturēšanos, kā arī ierosināta papildu lieta izskatīšanai tiesās; aicina Aģentūru nekavējoties saukt pie atbildības par pārkāpumiem atbildīgās personas; norāda, ka no 2022. gada Aģentūra ir noslēgusi līgumu ar ārēju advokātu biroju, lai nekavējoties varētu risināt pieaugošo pieprasījumu pēc administratīvām izmeklēšanām, tostarp tām, kas saistītas ar seksuālu vai psiholoģisku uzmākšanos vai citām disciplinārlietām; norāda, ka Aģentūra ir pabeigusi jauno konfidenciālo konsultantu atlasi, atlasot un apmācot piecus jaunus konsultantus, lai palīdzētu organizācijai veicināt respektu un cieņu darba vietā un lai atbalstītu darbiniekus palīdzības meklēšanā situācijā, kas tiek uztverta kā psiholoģiska vai seksuāla uzmākšanās;

19.pieņem zināšanai Aģentūras pasākumus darbinieku pieredzes un labbūtības uzlabošanai; norāda, ka ir sākta garīgās veselības programma darbiniekiem un viņu ģimenēm, kura ietver pašaprūpes abonēšanas pakalpojumu, vebinārus un individuālas konsultāciju sesijas; norāda, ka pēc atkāpes saņemšanas, gaidot parauglēmumu, Aģentūra pēc analoģijas nepiemēroja Komisijas 2022. gada 24. marta lēmumu par darba laiku un hibrīddarbu; norāda, ka no 2022. gada septembra Aģentūra piemēroja izpilddirektora lēmumu par pagaidu hibrīddarba kārtību; turklāt norāda, ka 2023. gada 16. novembrī Aģentūra pieņēma parauglēmumu, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī; visbeidzot, ar atzinību norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi EUAN Daudzveidības un iekļautības hartu;

20.uzsver Revīzijas palātas ziņojumā minētos apsvērumus, kuru dēļ pieņemts atzinums ar iebildēm par vairāku maksājumu pareizību, kas 2022. gadā veikti par kopējo summu 17,8 miljoni EUR saistībā ar septiņiem konkrētiem līgumiem, saskaņā ar kuriem minētie maksājumi veido 4,8 % no 2022. gadā pieejamajām maksājumu apropriācijām; norāda, ka šo maksājumu nepareizība galvenokārt ir saistīta ar novirzēm no attiecīgajiem pamatlīgumiem; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildēm uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem pārkāpumus attiecībā uz 2022. gadā veiktajiem maksājumiem var iedalīt trīs kategorijās, proti: terminētu līgumu grozīšana (6,5 miljoni EUR); konkrētu līgumu termiņa pagarināšana, pārsniedzot maksimāli pieļaujamo termiņu (3,7 miljoni EUR); un nepietiekama informācija par prasībām konkrētos līgumos (7,5 miljoni EUR); norāda, ka daži no šiem nepamatotajiem maksājumiem, kuru kopsumma ir 10,5 miljoni EUR, attiecas uz trim konkrētiem līgumiem, kuru maksājumi tika veikti arī 2021. gadā un kurus Revīzijas palāta gada ziņojumā par Savienības aģentūrām attiecīgajā gadā atzina par nepareiziem; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras izpilddirektores paziņojumiem Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2023. gada 29. novembra sanāksmē ("izpilddirektores paziņojumi") sešiem no septiņiem konkrētajiem līgumiem, kas norādīti Revīzijas palātas ziņojumā, termiņš ir beidzies bez nenomaksātiem maksājumiem; uzsver, ka tas ir Aģentūras jautājums, kas bijis aktuāls vairākas reizes; atzīmē pasākumus, ko Aģentūra ir veikusi, lai to risinātu, kā izklāstīts Aģentūras atbildēs uz Revīzijas palātas apsvērumiem; mudina Aģentūru turpināt pilnvērtīgi risināt minēto jautājumu un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par panākto progresu;

21.ar nopietnām bažām norāda, ka 2022. gads bija trešais gads pēc kārtas, par kuru Revīzijas palāta sniedza atzinumu ar iebildēm attiecībā uz Aģentūras iepirkumu un līgumu pārvaldības jomu, jo Aģentūrai bija jāsedz paaugstinātas izmaksas pārkāpumu, kavētu un neatbilstošu konkursa procedūru un Aģentūras rūpības trūkuma dēļ attiecībā uz iepirkuma noteikumiem; ņem vērā Aģentūras rīcības plānu tās procesu padziļinātai pārskatīšanai, lai noteiktu un novērstu Revīzijas palātas atkārtoto konstatējumu pamatcēloņus šajā jomā, kā izklāstīts Aģentūras atbildēs uz Parlamenta rakstiskajiem jautājumiem, Aģentūras ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem un izpilddirektores paziņojumos; tādēļ sagaida, ka minētā rīcības plāna īstenošana sniegs ilgstošus uzlabojumus, jo īpaši ņemot vērā to, ka sešiem no septiņiem konkrētajiem līgumiem, kurus Revīzijas palāta uzskata par neatbilstīgiem, termiņš ir beidzies bez nesamaksātiem maksājumiem; aicina Aģentūru periodiski ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par panākumiem, kas gūti rīcības plāna īstenošanā, un par visām veiktajām korektīvajām darbībām;

22.uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumā minēto 2022. gadā, tāpat kā 2021. gadā, Aģentūra veica maksājumus, pamatojoties uz konkrētu līgumu (40 miljonu EUR apmērā), ar kuru netika pienācīgi īstenots saistītais pamatlīgums, jo tajā nebija norādīta informācija par iegūtajiem pakalpojumiem (daudzumi, piegāžu datums); atzīmē, ka saskaņā ar šo līgumu Aģentūra 2022. gadā ir samaksājusi 7,5 miljonus EUR; atzīst, ka saskaņā ar Aģentūras komentāriem, kas iekļauti 2023. gada 13. novembra piezīmē "2022. gada budžeta izpildes apstiprināšana — ERP konstatējumi par eu-LISA. Īsa piezīme EP deputātiem", 2018. gada beigās parakstītā līguma nenoteiktības pamatcēlonis bija nepieciešamība saglabāt finansējumu IIS–VIS sadarbspējai, attiecībā uz kuru budžeta plānošana, ko Aģentūra nevarēja ietekmēt, būtiski novirzījās no attiecīgā tiesību akta faktiskās pieņemšanas; norāda, ka bez šā līguma saistītā summa, kas nepieciešama sadarbspējas nodrošināšanai, būtu zaudēta; ņem vērā Aģentūras atbildē uz Revīzijas palātas apsvērumu izklāstītos korektīvos pasākumus, ko Aģentūra ir veikusi, ar šā līguma grozījumiem pievienojot sīkāku sniegto pakalpojumu aprakstu; norāda, ka Aģentūra nepagarināja minēto līgumu, kura termiņš beidzās 2022. gadā; šajā saistībā atgādina, ka attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas un īstenošanas kavējumi ir galvenie faktori, kas ir svarīgi, lai noteiktu detalizācijas un precizitātes līmeni, ko Aģentūra spēj piedāvāt, sākotnēji izstrādājot pamatlīgumus; norāda, ka, ņemot vērā Aģentūras ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, īstenošanas aktu sagatavošanas perioda saīsināšana tieši ietekmētu Aģentūras spēju labāk plānot iepirkumu un mazināt līgumu grozījumu skaitu;

23.ar bažām konstatē, ka Revīzijas palātas ziņojumā ir minēts, ka Aģentūra līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai izmantoja sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu; norāda, ka Aģentūra šo lēmumu pamatoja ar ārkārtēju steidzamību, neņemot vērā Aģentūras iepirkuma un juridisko dienestu ieteikumus; norāda uz Tiesas sniegto pamatojumu attiecībā uz to, kāpēc šīs procedūras izmantošana nebija pamatota; tomēr pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka būtu īstenojies vairāku mēnešu ilgs tehniskās apkopes pārtraukuma risks, jo IIS programmas īstenošanas termiņi oficiāli mainījās vēlākā posmā, un tika lēsts, ka kopējais laiks, kas nepieciešams līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai un pārejai pie jauna darbuzņēmēja, ir vismaz astoņi mēneši; šajā saistībā uzskata, ka Aģentūras pieeja bija saprātīga; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi piešķirtajam līgumam tikmēr ir beidzies termiņš;

24.atzīmē vēl divus apsvērumus attiecībā uz Aģentūras pārvaldības un kontroles sistēmām, kas iekļauti Revīzijas palātas ziņojumā; norāda uz pirmo apsvērumu par aparatūras iegādi (27,7 miljoni EUR), par kuru netika iegūti aparatūras pārdevēju cenrāži un netika veiktas ex ante pārbaudes; norāda uz otro apsvērumu par transversālo darbību pamatlīguma iepirkumu ar aplēsto vērtību 490 miljonu EUR apmērā, jo sešās novērtēšanas komisijas sanāksmēs netika veikta uzskaite un tika parakstīts tikai galīgais ziņojums; aicina Aģentūru uzlabot iekšējās kontroles sistēmas, lai turpmāk izvairītos no šādām nepilnībām;

25.norāda, ka no Revīzijas palātas iepriekšējo gadu ziņojumiem (2017., 2018. un 2021. gads) uz Aģentūru attiecas astoņi apsvērumi ar statusu "atvērts"; mudina Aģentūru nekavējoties slēgt šos apsvērumus un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā ziņā panākto progresu;

26.norāda, ka Aģentūra ir īstenojusi lēmumus par savu darbinieku interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un par ārējām darbībām, pildot amata pienākumus Aģentūrā un pēc tam; atzinīgi vērtē to, ka visiem darbiniekiem interešu deklarācijas ir jāiesniedz reizi divos gados, izņemot darbiniekus, kas iesaistīti finanšu apritē, un darbiniekus, kas ieņem vadošus amatus, kuriem šādas deklarācijas ir jāiesniedz katru gadu; turklāt norāda, ka visiem Aģentūras darbiniekiem ir pienākums iesniegt šādas deklarācijas arī jebkurā laikā, kad mainās situācija; norāda, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē augstākās vadības amatos strādājošo darbinieku interešu deklarācijas un CV; atzinīgi vērtē to, ka no 2022. gada tiek publicētas valdes locekļu un viņu aizstājēju interešu deklarācijas un CV;

27.atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada martā Aģentūra pieņēma pārskatītās pamatnostādnes par trauksmes celšanu; pieņem zināšanai Aģentūras paziņojumu, ka 2022. gadā tā ir palielinājusi skaidrību un redzamību atsevišķos komunikācijas kanālos, kas pieejami darbiniekiem, piemēram, konfidenciālajiem konsultantiem, vai trauksmes celšanai; atzinīgi vērtē arī to, ka ir pieņemtas pamatnostādnes par publisku piekļuvi dokumentiem; atzinīgi vērtē to, ka no 2022. gada septembra ir stājies spēkā Aģentūras lēmums Nr. 09/08/2022, ar ko izveido pārredzamības reģistru, kurā Aģentūras tīmekļa vietnē tiek publicētas Aģentūras augstākās vadības un uzņēmēju sanāksmes;

28.atzīst ārējo revīziju nozīmi attiecībā uz datu aizsardzības ievērošanu, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni saistībā ar Aģentūras veikto personas datu apstrādi; norāda, ka 2022. gadā Aģentūra pastāvīgi raudzījās, lai tiktu ievēroti īstenošanas ieteikumi, kuri tika izklāstīti SIS, VIS un Eurodac revīzijās, ko veica Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU); norāda, ka 2022. gadā EDAU veica jaunu Eurodac, VIS un SIS II pārbaudi, un šajā revīzijā galvenā uzmanība tika pievērsta vispārējai IT drošības pārvaldībai, drošības incidentiem un datu aizsardzības pārkāpumiem, kā arī metodikai un praksei, ko piemēro drošai sistēmu izstrādei un testēšanai, koncentrējoties uz piekļuves kontroles pārvaldību dažādās vidēs; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem 2018. gada EDAU VIS un SIS revīzijas statuss ir "pabeigts", jo visi 43 ieteikumi ir izpildīti, toties 2019. gada EDAU Eurodac revīzijas statuss ir "daļēji īstenots", izpildot 23 no 29 ieteikumiem;

29.atzinīgi vērtē Aģentūras ikgadējo iekšējās kontroles sistēmas pašnovērtējumu par 2022. gadu, kuru īstenojot, ir sasniegti vai daļēji sasniegti 81 % no Aģentūras iekšējās kontroles uzraudzības kritērijiem; norāda, ka minētajā novērtējumā secināts, ka iekšējās kontroles sistēma ir ieviesta, darbojas un ir efektīva, lai gan ir nepieciešami daži uzlabojumi, piemēram, attiecībā uz pārskatatbildības nodrošināšanu, ex ante kontroli un līgumu pārvaldību; norāda, ka attiecībā uz 10. principu "Atlasa un izstrādā kontroles darbības" trešo gadu pēc kārtas būtisks trūkums saglabājas komponentā "Kontroles darbības"; norāda, ka 2022. gadā Aģentūra turpināja pastiprināt informācijas pārvaldības kontroli, pārskatot Aģentūras dokumentu ilgtermiņa glabāšanas politiku un procedūras, kā arī pieņemot Pamatnostādnes par publisku piekļuvi dokumentiem; aicina Aģentūru turpināt centienus samazināt nepilnības kontroles darbību jomā, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar politikas un darbības un iekšējās kontroles mērķu sasniegšanu;

30.norāda, ka 2022. gada beigās no dažādām revīzijas un izmeklēšanas struktūrām izrietošo revīzijas ieteikumu izpildes līmenis bija 63 %, un no 32 ieteikumiem, kuru izpildes termiņš bija beidzies, tika īstenoti 20 ieteikumi (12 ieteikumi tika īstenoti pēc termiņa); norāda, ka 2022. gada beigās vēl nebija izpildīti pavisam 33 ieteikumi, no kuriem trīs bija kritiski svarīgi ieteikumi; mudina Aģentūru īstenot neizpildītos ieteikumus un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par panākto progresu;

31.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra lūdza Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) izvērtēt divus gadījumus, kad, iespējams, notikusi krāpšana darbā pieņemšanas procedūrās, un vienu gadījumu, kad darbinieks, iespējams, veicis krāpnieciskas darbības; norāda, ka, atbildot uz visiem trim pieprasījumiem, OLAF nolēma izmeklēšanu nesākt; norāda, ka 2022. gadā Aģentūra ņēma vērā ieteikumus OLAF izmeklēšanā saistībā ar lietām OC/2020/0441/A2 un OC/2017/1121/A2; atzinīgi vērtē Aģentūras Krāpšanas apkarošanas stratēģijas 2022.–2024. gadam pieņemšanu kopā ar rīcības plānu, kas ietver 12 darbības;

32.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra koncentrējās uz Aģentūras sasniegumu atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības informētības palielināšanu par savu lomu Savienības pilsoņu interešu nodrošināšanā un IT pakalpojumu sniegšanā ieinteresētajām personām; šajā saistībā pauž atzinību Aģentūrai par jaunā tiešsaistes portāla "Discover eu-LISA 2.0" pabeigšanu, kas sniedz ieinteresētajām personām atjauninātu pārskatu par Aģentūras pamatuzdevumiem un darbības jomām, un par īpaša bukleta izdošanu, lai atzīmētu 10. gadadienu, sadarbībā ar Čehijas prezidentūru organizējot Aģentūras konferenci "10 Years as The Digital Heart of Schengen", kurā uzstājās 20 referenti un piedalījās 388 dalībnieki; pauž atzinību Aģentūrai par to, ka 2022. gadā tā ir saņēmusi Forbes Sociālo balvu par inovatīvām un iedvesmojošām iniciatīvām sabiedrības informēšanas jomā, izceļoties ar spēcīgu ētisko aicinājumu un inovatīvu komunikācijas stratēģiju, metožu un instrumentu izmantošanu; atzīmē Aģentūras sociālo mediju rādītāju uzlabošanos 2022. gadā;

33.norāda, ka 2022. gadā Aģentūra attiecībā uz savām galvenajām darbības sistēmām ir pieņēmusi daudzus drošības un darbības nepārtrauktības plānus, lai garantētu augstāku kiberdrošības un noturības līmeni, kas nepieciešams saskaņā ar tiesību aktiem, un ir organizējusi kiberdrošības mācības, lai pārbaudītu centrālās SIS aizsardzībai īstenoto drošības pasākumu efektivitāti; norāda, ka Aģentūra ir ievērojami paaugstinājusi internetam pieslēgto korporatīvo IT sistēmu uzraudzības līmeni, jo pieauga kiberdrošības apdraudējuma līmenis, ko radīja Krievijas nelikumīgais agresijas karš pret Ukrainu;

34.norāda uz to, ka joprojām tiek sniegti mitināšanas pakalpojumi Frontex un EUAA dublējumsistēmām; norāda uz koncepcijas "datu centrs kā pakalpojums" izstrādi un īstenošanu, lai centralizētu TI sistēmās izmantotās IT infrastruktūras darbības pārvaldību, uzraudzību un spēju plānošanu; atzinīgi vērtē progresu, kas panākts saistībā ar topošo modulāro datu centru, kurš nodrošinās papildu rezerves jaudu un jaunu TI sistēmu mitināšanai paredzētās jaudas palielināšanu par 50 %; atgādina, ka ir svarīgi ievērot Savienības tiesību aktus, īpaši datu aizsardzības jomā.

35.attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280..