1.atzīmē, ka Padomes budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējā summa 2022. gadā bija 11,6 miljardi EUR (5,9 % no Savienības kopējiem budžeta izdevumiem); atzīmē, ka Padomes budžets aptuveni 0,6 miljardu EUR apmērā veido aptuveni 5,3 % no Savienības kopējiem administratīvajiem izdevumiem;

2.norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā 2022. finanšu gada pārskatā kategorijā “Administrācija” ir pārbaudījusi 60 darījumus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā; tāpat norāda, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka administratīvos izdevumus veido izdevumi saistībā ar cilvēkresursiem, tostarp pensiju izdevumi, kas 2022. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kā arī izdevumi saistībā ar ēkām, iekārtām, enerģiju, komunikācijām un informācijas tehnoloģijām, un ka tās daudzu gadu darbs liecina, ka kopumā šiem izdevumiem risks ir zems;

3.norāda, ka 14 (23 %) no 60 darījumiem bija kļūdaini, bet Revīzijas palāta, pamatojoties uz piecām skaitliski izteiktajām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa;

4.ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta pārskatā par 2022. finanšu gadu atzīmē, ka nav konstatējusi nekādas īpašas problēmas saistībā ar Padomi;

5.pauž dziļu nožēlu, ka kopš 2009. gada un arī attiecībā uz 2021. finanšu gadu Parlaments ir bijis spiests atteikties sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi, jo Padome joprojām atsakās sadarboties ar Parlamentu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros, liedzot Parlamentam iespēju pieņem pamatotu lēmumu, pamatojoties uz Padomes budžeta izpildes nopietnu un rūpīgu pārbaudi;

6.norāda, ka attiecīgie Parlamenta dienesti 2023. gada 28. septembrī referenta jautājumos par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru vārdā nosūtīja Padomes Ģenerālsekretariātam anketu ar 74 Parlamentam būtiskiem jautājumiem, lai varētu rūpīgi pārbaudīt Padomes budžeta izpildi un Padomes pārvaldību; norāda arī, ka līdzīgas anketas tika nosūtītas arī visām pārējām iestādēm, un tās visas ir sniegušas Parlamentam izsmeļošas atbildes uz visiem jautājumiem;

7.pauž nožēlu, ka 2023. gada 12. oktobrī Padomes Ģenerālsekretariāts vēlreiz informēja Parlamentu, ka tas neatbildēs uz Parlamenta anketas jautājumiem un ka Padome nepiedalīsies uzklausīšanā, kura tika organizēta 2023. gada 25. oktobrī budžeta izpildes apstiprināšanas procesa ietvaros un kurā piedalījās visas pārējās uzaicinātās iestādes;

8.uzsver Parlamenta prerogatīvas sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 319. pantu, kā arī piemērojamajiem Finanšu regulas un Parlamenta Reglamenta noteikumiem atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, pilnvaras sniegt apstiprinājumu, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem;

9.uzsver, ka Finanšu regulas 59. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras attiecas uz tām, un tāpēc pauž neizpratni par to, ka Padome uzskata, ka apstiprinājumu par Padomes budžeta izpildi ir lietderīgi sniegt Komisijai;

10.uzsver Parlamenta gandrīz divdesmit gadu laikā iedibināto un ievēroto praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; atgādina, ka Komisija ir paziņojusi, ka nespēj pārraudzīt citu Savienības iestāžu budžeta izpildi; uzsver Komisijas atkārtoti pausto viedokli par to, ka arī turpmāk būtu jāīsteno prakse, saskaņā ar kuru Parlaments katrai Savienības iestādei sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu par tās administratīvajiem izdevumiem;

11.uzsver, ka pašreizējā situācijā Parlaments var pārbaudīt tikai Revīzijas palātas un Ombuda ziņojumus, kā arī publiski pieejamo informāciju Padomes tīmekļa vietnē, jo Padome joprojām nelikumīgi nevēlas sadarboties ar Parlamentu, tāpēc Parlaments nevar pienācīgi veikt savus pienākumus un pieņemt informētu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

12.pauž nožēlu par to, ka Padome vairāk nekā desmit gadus ir apliecinājusi, ka tai nav politiskas vēlmes sadarboties ar Parlamentu ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzsver, ka šāda attieksme ir ilgstoši negatīvi ietekmējusi abas iestādes un diskreditējusi Savienības budžeta pārvaldību un demokrātisko kontroli, kā arī iedragājusi iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai;

13.atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atbalsta nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu; tāpēc prasa pilnībā ievērot Parlamenta prerogatīvas un Parlamenta kā Savienības budžeta demokrātiskās pārskatatbildības garanta lomu; aicina Padomi pienācīgi ņemt vērā ieteikumus, ko Parlaments pieņēmis saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

14.aicina Padomi iespējami drīz atsākt sarunas ar Parlamentu augstākajā līmenī, iesaistot abu iestāžu ģenerālsekretārus un priekšsēdētājus, lai izkļūtu no strupceļa un rastu risinājumu, vienlaikus ievērojot Parlamenta un Padomes attiecīgās funkcijas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā un nodrošinot budžeta izpildes pārredzamību un pienācīgu demokrātisko kontroli;

15.uzsver — lai gan pašreizējā situācija ir jāuzlabo, iestādēm veidojot labāku sadarbību Līgumu satvarā, iespējama Līgumu pārskatīšana varētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru padarīt skaidrāku un pārredzamāku, piešķirot Parlamentam nepārprotamu kompetenci atsevišķi apstiprināt katras konkrētās Savienības iestādes, struktūras, biroja un aģentūras budžeta izpildi; tomēr uzsver, ka, gaidot šādu pārskatīšanu, pašreizējā situācija ir jāuzlabo, uzlabojot iestāžu sadarbību pašreizējā Līgumu satvarā, un mudina Padomi aktīvi sadarboties ar Parlamentu pašreizējās situācijas risināšanā;

16.norāda, ka, neraugoties uz to, ka Padome nevēlas sadarboties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros, Parlaments šajā rezolūcijā tomēr uzsver dažas politiskās prioritātes un izklāsta dažus apsvērumus par Padomes budžeta un finanšu pārvaldību, kā arī citus apsvērumus, kas attiecas uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

17.atgādina, ka, tā kā Krievija 2022. gada 24. februārī uzsāka nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās sniegt palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem; atgādina par munīcijas iniciatīvu, kuras mērķis sākotnēji bija līdz 2024. gada martam Ukrainai nodrošināt vienu miljonu 155 mm lādiņu, bet līdz minētajam datumam bija piegādāta tikai aptuveni puse no minētā daudzuma; mudina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties ievērojami paātrināt munīcijas ražošanu, iepirkšanu un piegādi Ukrainai; norāda, ka Ukrainas valdība ir pieprasījusi Eiropas sabiedrotajiem piegādāt Ukrainai 7 no aptuveni 30 dalībvalstīs pieejamajām pretraķešu sistēmām “Patriot”, lai labāk aizsargātu civilo infrastruktūru pret Krievijas agresiju; pauž nožēlu par to, ka līdz šim tikai viena dalībvalsts ir apņēmusies piegādāt papildu sistēmu, un mudina Eiropadomi paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu un piešķirt resursus, lai Ukrainai nodrošinātu nepieciešamās gaisa aizsardzības spējas; uzsver, ka Parlaments neapstiprinās Padomes budžeta izpildi tāpēc, ka tā nav īstenojusi Parlamenta ieteikumus, un kamēr vien Ukrainai nepieciešamais atbalsts nebūs pienācīgi paredzēts budžetā; atkārtoti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un uzsver, cik svarīga ir Eiropas līderu izlēmīga rīcība, lai risinātu mūsu Ukrainas partneru steidzamās drošības vajadzības;

18.pauž nožēlu par to, ka Padome izmanto savas prerogatīvas nominēšanas un iecelšanas procedūrās attiecībā uz daudzām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, neņemot vērā ieinteresēto pušu viedokļus vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ieteikumus;

19.uzsver, ka Padomes tradīcija neapšaubīt atsevišķu dalībvalstu pārstāvju iecelšanu lielākajā daļā amatu nozīmē to, ka netiek rūpīgi pārbaudīta kandidātu profesionālā kvalifikācija; tādēļ uzstāj, ka Padomes prerogatīvas ir jāpārskata, lai garantētu un stiprinātu attiecīgo iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru līdzdalību un palielinātu iecelto personu leģitimitāti; uzskata, ka viena no iespējām, lai nodrošinātu, ka kandidātiem ir nepieciešamā kvalifikācija, varētu būt veidot neatkarīgas ekspertu darba grupas, kas veic šādas pārbaudes;

20.atgādina, ka saskaņā ar LESD 286. panta 2. punktu Padome pēc apspriešanās ar Parlamentu ieceļ Revīzijas palātas locekļus; pauž nožēlu par to, ka Padome, pildot padomdevējas funkcijas attiecībā uz Revīzijas palātas locekļu iecelšanu, atkārtoti nav ņēmusi vērā Parlamenta ieteikumus;

21.norāda uz nopietno dzimumu līdzsvara trūkumu Revīzijas palātā, kuras locekļu vidū 2022. gada beigās bija tikai 9 sievietes salīdzinājumā ar 17 vīriešiem; atzīmē, ka pašreizējās iecelšanas procedūras dēļ Revīzijas palātā ir grūti panākt dzimumu līdzsvaru; atkārtoti aicina Padomi pārskatīt iecelšanas procedūru, lai risinātu šo problēmu ar konkrētiem pasākumiem, piemēram, nosakot, ka dalībvalstīm katrai vakancei ir obligāti jāizvirza vismaz divi dažādu dzimumu kandidāti;

22.pauž nožēlu par to, ka Padome līdz šim nav ņēmusi vērā Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju par vajadzību pēc specializēta Padomes sastāva dzimumu līdztiesības jautājumā OV C 445, 29.10.2021., 150. lpp., un uzstāj, ka specializēts institucionāls forums nodrošinātu dzimumu līdztiesības spēcīgāku integrāciju Savienības politikā un stratēģijās, kā arī būtisku koordināciju un progresu galvenajos ar dzimumu līdztiesību saistītajos dokumentos;

23.pauž nožēlu par to, ka lēmumu pieņemšanas process Padomē joprojām nebūt nav pilnībā pārredzams, un tas ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai un tādējādi apdraud visas Savienības reputāciju; atgādina un atbalsta stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2017/TE iekļautos Ombuda ieteikumus par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību; mudina Padomi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai bez nepamatotas kavēšanās īstenotu Ombuda ieteikumus un attiecīgos Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus; atgādina, ka Vispārējā tiesa spriedumā lietā T-163/21 De Capitani/Padome ir uzsvērusi, ka būtu nepieciešama labāka likumdošanas pārredzamība no Padomes puses, lai nodrošinātu piekļuvi likumdošanas dokumentiem, jo tas atbilst Padomes pienākumiem attiecībā uz likumdevēju publisko kontroli un pārskatatbildību kā jebkuras demokrātiskās leģitimitātes pamatu;

24.pauž dziļas bažas par Eiropadomes pieaugošo lomu likumdošanas lietās, neraugoties uz to, ka tai nav ne likumdošanas funkciju, ne izpildfunkciju un tā nepiemēro tādus pašus pārredzamības standartus kā Padome un tādējādi netiek saukta pie atbildības;

25.atzīmē, ka vienprātības balsojuma procedūras izmantošana Padomē dažās politikas jomās var negatīvi ietekmēt Savienības lēmumu pieņemšanas procesu un tādējādi pakļauj to šantāžai no dalībvalstu puses, jo īpaši to dalībvalstu, kurās netiek ievērots tiesiskuma princips; aicina Padomi piemērot kvalificēta vairākuma balsošanas procedūras, ja to paredz Līgumi; atzīmē, ka pāreja uz kvalificēta balsu vairākuma procedūru Padomē var būt viena no iespējām ceļā uz efektīvāku politikas veidošanu;

26.pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju dalība obligātajā pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp., ir pilnīgi brīvprātīga, un uzstāj, ka visām pastāvīgajām pārstāvniecībām būtu aktīvi jāpiedalās obligātajā pārredzamības reģistrā pirms to dalībvalsts prezidentūras Padomē, tās laikā un pēc tās; uzskata, ka būtu jāstiprina un jāsaskaņo spēkā esošie ētikas noteikumi par interešu konfliktu, virpuļdurvju efektu un lobēšanas pārredzamību un ka dalībvalstu pārstāvjiem, kuri tieši gūst labumu no Savienības subsīdijām ar tiem piederošu uzņēmumu starpniecību, nevajadzētu ļaut piedalīties politikas vai budžeta diskusijās un balsojumos, kas saistīti ar šīm subsīdijām;

27.pauž nožēlu, ka Padome pilnībā neizmanto obligāto pārredzamības reģistru, pārsniedzot pašreizējos ierobežojumus, un noraida jebkādus ieteikumus par uzlabojumiem; atkārtoti aicina Padomi atteikties tikties ar nereģistrētiem lobētājiem;

28.saskaņā ar Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2023. gada 27. jūnijā rīkotā darbsemināra secinājumiem aicina Padomes rotējošās prezidentvalstis pārtraukt izmantot korporatīvo sponsorēšanu, lai palīdzētu segt to izdevumus; saprot, ka valsts budžeta finanšu resursi dalībvalstīs ievērojami atšķiras un ka katrai dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma un pieejamā budžeta vajadzētu būt vienlīdzīgām iespējām organizēt sekmīgu Padomes prezidentūru, tomēr uzskata, ka piekrišana korporatīvās sponsorēšanas izmantošanai grauj reputāciju, jo tā var radīt interešu konfliktus; atkārtoti aicina Padomi paredzēt budžeta līdzekļus Padomes prezidentūrām, lai nodrošinātu pienācīgus un vienotus efektivitātes un lietderības standartus Padomes darbā kopumā; šajā sakarā pauž nožēlu par Padomes pieņemtajām nesaistošajām pamatnostādnēm par korporatīvo sponsorēšanu;

29.pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz vairākiem Parlamenta pieprasījumiem, Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodekss nav saskaņots ar Parlamenta un Komisijas rīcības kodeksu, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas jāapstiprina pēc tam, kad priekšsēdētājs ir aizgājis no amata;

30.atkārtoti norāda, ka Eiropadomes 2023. gada 22. septembra Lēmums (ES) 2023/2061, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu OV L 238, 27.9.2023., 114. lpp., neskar Parlamenta un Padomes prerogatīvas ikgadējā budžeta procedūrā un minētā lēmuma 5. apsvērums attiecas uz jautājumiem, kuri neietilpst Eiropadomes kompetencē saskaņā ar LES 15. panta 1. punktu un juridisko pamatu Parlamenta sastāva noteikšanai saskaņā ar LES 14. panta 2. punktu; uzstāj, ka tikai Parlamentam un Padomei ir jālemj par Savienības budžeta saturu saskaņā ar LESD 314. pantā noteikto procedūru;

31.norāda, ka Padomes 2022. gada budžets bija 611 473 556 EUR, kas ir pieaugums par 2,9 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, un ka šis pieaugums ir būtiski lielāks par pieaugumu 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu, kas bija 0,6 %;

32.atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Eiropadomes un Padomes budžets nav sadalīts divos skaidri nodalītos budžetos, kā Parlaments ieteica iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, un jo īpaši tas attiecas uz Eiropadomi, jo pašlaik nav iespējams iegūt ticamu informāciju par tās izmaksām;

33.pauž nožēlu par to, ka dažādas Padomes Ģenerālsekretariāta struktūras publicē ziņojumu par gada pārskatiem un vairākus gada darbības pārskatus, taču ir grūti iegūt kodolīgu un viegli pieejamu pārskatu par visām Padomes Ģenerālsekretariāta darbībām, jo nav neviena ziņojuma, kurā būtu apkopots un sniegts vispusīgs pārskats par Padomes darbībām;

34.ar gandarījumu norāda, ka Padomes grāmatvedis var apliecināt, ka Padomes 2022. gada pārskats ir sagatavots saskaņā ar Finanšu regulas XIII sadaļu un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem, kā tas tiek prasīts visām iestādēm un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, un ka grāmatvedim bija pietiekama pārliecība, ka 2022. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Padomes finanšu stāvokli, darbības rezultātus un naudas plūsmu;

35.norāda, ka Padome 2022. gadā ir veikusi 64 budžeta pārvietojumus, pamatojoties uz Finanšu regulas 29. pantu, kas ir ievērojami vairāk par 43 pārvietojumiem 2021. gadā; turklāt norāda, ka seši no pārvietojumiem ietvēra budžeta lēmējinstitūcijas informēšanu un ka šo pārvietojumu galvenais iemesls bija lielākas ūdens, gāzes, elektrības un apkures izmaksas un algu pieaugums;

36.norāda, ka pārvietojumi nozīmēja arī Padomes Ģenerālsekretariāta komandējumu izmaksu samazinājumu par 300 000 EUR, kas atbilst 9 %, un līdzīgu komandējumu izmaksu pieaugumu par 300 000 EUR ar Eiropadomi saistītajiem darbiniekiem, kas atbilst 20 %; prasa Padomei nodrošināt Eiropadomes priekšsēdētāja braucienu pilnīgu pārredzamību, tostarp attiecībā uz transportlīdzekļiem, izvēlēto transportlīdzekļu pamatojumu un pavadošo personālu;

37.kritizē Eiropadomes priekšsēdētāja braucienu budžeta ievērojamo palielinājumu vairāku gadu laikā un pauž bažas, ka saskaņā ar ziņojumiem presē Eiropadomes priekšsēdētājs komerciālās lidmašīnas izmantoja tikai 18 gadījumos no 112 komandējumiem, kas veikti laikposmā no viņa pilnvaru termiņa sākuma 2019. gadā līdz 2022. gada decembrim; uzsver, ka komerciālajām lidmašīnām vajadzētu būt arī Eiropadomes priekšsēdētāja standarta izvēlei, ja vien šāda alternatīva ir pieejama un ir piemērota izvēle, ņemot vērā attiecīgo sanāksmju darba kārtību un norises vietu, un ka Savienības iestāžu vadītājiem būtu jārāda labs piemērs sabiedrībai, tostarp attiecībā uz klimata ziņā ilgtspējīgas politikas īstenošanu;

38.norāda, ka 2022. gadā ar Covid-19 pandēmiju saistītie ārkārtas pasākumi tika pakāpeniski pārtraukti un sanāksmju norise normalizējās; šajā sakarā norāda, ka ir samazinājies videokonferenču skaits, dodot priekšroku klātienes sanāksmēm, — 2021. gadā 35 % sanāksmju tika rīkotas videokonferenču veidā un 65 % sanāksmju bija klātienes sanāksmes, savukārt 2022. gadā videokonferenču veidā tika rīkoti 15 % sanāksmju un klātienē notika 85 % sanāksmju;

39.norāda, ka kopējais oficiālo sanāksmju skaits 2022. gadā bija 4415 sanāksmes, kas ir par 2,9 % vairāk nekā 2021. gadā, kad kopējais sanāksmju skaits bija 4291 sanāksmes, ietverot klātienes sanāksmju skaita būtisku pieaugumu par vairāk kā 150 %;

40.norāda, ka 2022. gadā Padomes Ģenerālsekretariātā tika uzsāktas 44 jaunas publiskā iepirkuma procedūras un parakstīti 42 līgumi par kopējo summu 123 863 392 EUR, kas ir būtisks samazinājums salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tika uzsāktas 62 jaunas publiskā iepirkuma procedūras un parakstīti 102 līgumi kopsummā par 416 013 813 EUR;

41.atzinīgi vērtē to, ka Padomes Ģenerālsekretariāts saskaņā ar Finanšu regulas 118. panta 8. punktu ir iesniedzis kopsavilkumu par 2022. gadā Ģenerālsekretariātā veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, kā arī kopsavilkumu par ieteikumiem un saistībā ar tiem veiktajiem pasākumiem; norāda, ka iekšējais revidents ir sagatavojis trīs gadu darba programmu laikposmam no 2022. līdz 2024. gadam, kas ir sadalīta gada darba programmās; turklāt norāda, ka 2022. gadā tika veiktas astoņas iekšējās revīzijas; ar bažām norāda, ka 2022. gada beigās tika īstenoti tikai 72 % no 2019.–2021. gada darba programmā sniegtajiem ieteikumiem un 27 % no tiem joprojām nav īstenoti;

42.atzinīgi vērtē to, ka iekšējās revīzijas tika veiktas visdažādākajās jomās; atzinīgi vērtē arī to, ka tika pieņemti visi ieteikumi saistībā ar sešām no septiņām revīzijām; pauž nožēlu par to, ka netika paziņoti kriptomateriālu pārvaldības revīzijas rezultāti, jo revīzijas ziņojums bija klasificēts; uzsver, ka Parlamentā ir sistēmas klasificētas informācijas apstrādei un kriptomateriālu pārvaldības revīzijas rezultātus varēja paziņot, izmantojot šīs sistēmas;

43.norāda — tā kā Padome nesadarbojas ar Parlamentu, šajā sadaļā izklāstītie apsvērumi galvenokārt balstīti uz apkopotu informāciju, kas publicēta Padomes tīmekļa vietnē un kas nav pietiekami detalizēta;

44.norāda, ka Padomes 2022. gada budžetā tika paredzētas 3029 amata vietas, kas ir tikpat, cik 2021. gadā, taču mainījās sadalījums pa kategorijām — administratora (AD) amata vietu skaits palielinājās no 1493 līdz 1519 amata vietām, asistenta (AST) amata vietas samazinājās no 1320 līdz 1284 amata vietām, savukārt sekretāra (SC) amata vietu skaits palielinājās no 180 līdz 190 amata vietām; aicina Padomi sniegt sīkāku informāciju par izdegšanas novēršanu tās darbinieku vidū, jo īpaši tāpēc, ka ir samazinājies asistentu skaits;

45.konstatē, ka saskaņā ar Padomes Ģenerālsekretariāta finanšu darbības pārskatu par 2022. gadu līdz 2022. gada 31. decembrim bija aizņemtas 2924 amata vietas; turklāt atzīmē arī to, ka Padomes tīmekļa vietnē ir norādīts, ka 2023. gada 1. janvārī Padomes Ģenerālsekretariātā bija 3108 darbinieki (ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti); aicina Padomi izvairīties no atšķirīgas informācijas publicēšanas tās atklātajos avotos;

46.norāda, ka no 3108 darbiniekiem 1783 (57 %) bija sievietes un 1325 (43 %) vīrieši; pauž nožēlu par to, ka kategorijā “augstākā vadība” tikai 18 no 51 darbinieka, kas atbilst 35 %, bija sievietes; turklāt pauž nožēlu par to, ka tas nozīmē sieviešu īpatsvara augstākās vadības amatos samazinājumu no 38 % 2021. gadā;

47.norāda, ka no 83 darbiniekiem kategorijā “vidējā līmeņa vadība” 37 bija sievietes, kas ir 45 % un ir nedaudz vairāk par 44 % iepriekšējā gadā; visbeidzot norāda, ka no 1462 AD kategorijas darbiniekiem 814 bija sievietes, kas atbilst 56 % un ir nedaudz vairāk par 55 % 2021. gadā, kā arī norāda, ka no 1411 AST un SC kategorijas darbiniekiem 882 bija sievietes, kas atbilst 63 %, kas ir tikpat daudz kā 2021. gadā;

48.pauž nožēlu par dzimumu līdzsvara trūkumu Padomes Ģenerālsekretariāta augstākā līmeņa vadītāju amatos; aicina Padomi nekavējoties veikt konkrētus pasākumus, lai panāktu dzimumu līdzsvaru visos hierarhijas līmeņos;

49.norāda, ka darbinieki pārstāv visas 27 dalībvalstis, taču pastāv būtiska ģeogrāfiskā nelīdzsvarotība, jo 527 darbinieki ir no Beļģijas, kas atbilst 17 %, savukārt tikai 0,2 % darbinieku ir no Kipras un 0,3 % no Luksemburgas; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt taisnīgu personāla ģeogrāfisko līdzsvaru visos līmeņos, jo īpaši vidējā un augstākā līmeņa vadītāju vidū, vienlaikus ievērojot Civildienesta noteikumu prasības par kandidātu kompetenci un sasniegumiem;

50.pauž nožēlu par to, ka trūkst informācijas par Padomes dzimumu līdztiesības rīcības plāna īstenošanu un par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas Padomē nodarbinātajām personām ar invaliditāti; aicina Padomi informēt Parlamentu par tās darbinieku dzimumu līdzsvaru, ģeogrāfisko sadalījumu un invaliditāti, kā arī par attiecīgo iekšējo politiku;

51.pauž nožēlu, ka, tā kā Padome nav atbildējusi uz Parlamenta anketas jautājumiem, Parlamentam nav informācijas par stažieru skaitu Padomē 2022. gadā un par to, vai stažēšanās laikā viņi saņēma vai nesaņēma atalgojumu; atgādina, ka Parlaments ir pieprasījis visām iestādēm gādāt, lai stažieri saņem atalgojumu, izņemot, ja viņiem tiek maksāts no citiem avotiem;

52.atkārtoti norāda, ka ētiska rīcība veicina pareizu finanšu pārvaldību un vairo sabiedrības uzticēšanos un ka, kā Revīzijas palāta uzsvērusi īpašajā ziņojumā Nr. 13/2019, Savienības iestāžu ētikas satvarus ir iespējams uzlabot, kas ir būtiski, jo jebkāda veida neētiska rīcība, ko pieļauj darbinieki un locekļi, piesaista lielu sabiedrības uzmanību un mazina uzticēšanos Savienībai;

53.pauž nožēlu, ka Parlamentam nav iespējas uzdot jautājumus par ētikas regulējumu Padomē, jo Padome neatbild uz Parlamenta jautājumiem un tādējādi nav saņemta nekāda informācija par rīcības kodeksu, kas piemērojams visiem Padomes darbiniekiem;

54.atgādina par Revīzijas palātas ieteikumu tās īpašajā ziņojumā Nr. 13/2019 attiecībā uz Padomes ētikas satvara uzlabošanu; pauž bažas par to, ka trūkst vienota Savienības ētikas satvara, kas reglamentētu dalībvalstu pārstāvju darbu Padomē, kā to konstatējusi Revīzijas palāta;

55.norāda, ka Padomes Ģenerālsekretariāts publicē gada ziņojumu ar informāciju par Padomes Ģenerālsekretariāta bijušo augstāko amatpersonu profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta (Civildienesta noteikumu 16. panta trešā un ceturtā daļa); norāda, ka saskaņā ar ziņojumu par 2022. gadu četras augstākās amatpersonas paziņoja par nodomu iesaistīties profesionālajā darbībā 2022. gadā un ka divas bijušās augstākās amatpersonas iesniedza deklarācijas 2021. gada beigās, kas arī tika izskatītas 2022. gadā; norāda, ka neviens no pieprasījumiem neietilpa 16. panta darbības jomā;

56.ar gandarījumu norāda, ka visi Padomes kompetentie ģenerāldirektori savos gada darbības ziņojumos ziņoja, ka 2022. gadā viņu uzmanības lokā nav nonācis neviens krāpšanas vai pārkāpumu gadījums;

57.norāda, ka sākotnēji Padomes IT sistēmām un telekomunikācijām paredzētais budžets 2022. gadā bija 48 115 000 EUR, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2021. gadā; tomēr norāda, ka 2022. gadā budžetā tika ieskaitīti vēl 6 805 000 EUR, bet faktiskie maksājumi bija ievērojami mazāki, proti, 27 096 067 EUR, kas ir tikai aptuveni 50 % no kopējām galīgajām apropriācijām;

58.atzinīgi vērtē to, ka rēķinu elektroniskā apstrāde 2022. gadā sasniedza 97 %, kas ir ievērojams pieaugums no 89 % 2021. gadā;

59.atkārtoti aicina Padomi izpētīt veidus, kā pēc iespējas plašāk izmantot atvērtā pirmkoda tehnoloģijas, un ziņot par panākumiem šādu sistēmu izmantošanā;

60.norāda, ka kopējie maksājumi par ēkām 2022. gadā bija 45 435 994 EUR, kas ir ievērojami vairāk par 35 709 119 EUR 2021. gadā un ir pieaugums par 27,2 %; norāda, ka šī pieauguma galvenais iemesls ir maksājumi par ūdeni, gāzi, elektrību un apkuri, kas palielinājās no 2 565 008 EUR 2021. gadā līdz 11 233 088 EUR 2022. gadā, kas ir pieaugums par 338 %;

61.atzinīgi vērtē to, ka Padome 2022. gadā samazināja enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tostarp pateicoties visu Savienības iestāžu pieņemtajai politikai, kas paredzēja samazināt temperatūru ēkās līdz 19 grādiem; tomēr mudina Padomes Ģenerālsekretariātu apzināt turpmākās iniciatīvas enerģijas patēriņa samazināšanai;

62.pauž nožēlu, ka, tā kā Padome nav atbildējusi uz Parlamenta anketas jautājumiem, Parlamentam nav informācijas par Padomes iniciatīvām 2022. gadā attiecībā uz labāku piekļuvi tās ēkām personām ar invaliditāti un citām iespējamām iniciatīvām personām ar invaliditāti;

63.norāda, ka joprojām ir grūti iegūt atjauninātu un vispusīgu informāciju par jebkādām Padomes iniciatīvām attiecībā uz vidi un ilgtspēju un vispārējā patēriņa izmaiņām, tostarp ūdens, gāzes, elektrības un papīra patēriņu; mudina Padomi savos gada pārskatos sistemātiski ziņot par tās darba vidiskajiem un ilgtspējas elementiem; ar gandarījumu norāda uz dažām atsevišķām iniciatīvām, kas minētas gada pārskatā, piemēram, četru elektromobiļu iegādi un ar vidi saistītu klauzulu iekļaušanu iepirkuma procedūrās;

64.joprojām aicina Padomi izveidot sistēmas (ja tās vēl nav izveidotas), lai mudinātu darbiniekus izmantot sabiedrisko transportu vai citus mazemisiju transporta veidus, piemēram, velosipēdus, lai samazinātu Padomes radīto oglekļa pēdu;

65.norāda, ka Padomes finanšu pārskatā ir minēts, ka 2022. gada beigās Padomes rīcībā bija 773,4 zaļās enerģijas sertifikāti, kas balstīti uz enerģiju, ko saražo saules enerģijas paneļi, kas atrodas uz Padomes ēku jumta, salīdzinājumā ar 2589,2 sertifikātiem 2021. gada beigās; norāda, ka katra sertifikāta vērtība ir 65 EUR; joprojām prasa Padomei sniedz sīkāk izstrādātus ziņojumus par minēto sertifikātu pārdošanu atvērtajā tirgū un iegūto ieņēmumu plānoto izlietojumu;

66.uzsver, ka ir jāpārskata LESD 319. pants saistībā ar LESD izmaiņām, lai skaidri noteiktu, ka Parlaments apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz ne tikai Komisijai, bet arī citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz to budžeta iedaļu vai to budžeta izpildi;

67.norāda, ka 2022. gadā tika sasniegts rekords, jo Padomes tīmekļa vietnē tika reģistrēti vairāk nekā 24,5 miljoni apmeklējumu, kas ir par 16 % vairāk nekā 2020. gadā, un ka Facebook sekotāju skaits palielinājās par 8 %, savukārt X (bijušais Twitter), Instagram un LinkedIn sekotāju skaits palielinājās attiecīgi par 19 %, 17 % un 33 %.

68.mudina Padomi sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, lai izmantotu divas atvērtā pirmkoda sociālo mediju platformas — EU-Voice un EU-Video —, kas savu darbību sāka kā publisks izmēģinājuma projekts, lai veicinātu bezmaksas un atvērtā pirmkoda sociālo tīklu izmantošanu; mudina Padomi izmantot decentralizētus sociālos tīklus kā alternatīvu ļoti lielām tiešsaistes platformām, piemēram, Mastodon.