–ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2024)01488),
–ņemot vērā Komisijas 2024. gada 12. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,
–ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas 2024. gada 19. marta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,
–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,
–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp., un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu un 152. panta 6. punktu,
–ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,
–ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ieteikumu lēmumam,
A.tā kā kopš 2023. gada 1. janvāra dalībvalstis īsteno savus KLP stratēģiskos plānus, kuri ietver pienākumu uzturēt tādu ilggadīgo zālāju īpatsvaru pret lauksaimniecības platību, kāds Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā noteikts ar laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standartu (“1. LLVS”);
B.tā kā 1. LLVS īstenošanas pieredze liecina, ka šie noteikumi jāgroza, lai lauksaimniekiem neuzliktu nesamērīgu slogu gadījumos, kad strukturālas izmaiņas, ko dalībvalstu lauksaimniecības sistēmās izraisījusi pārorientēšanās uz citiem tirgiem, piemēram, pāreja no lopkopības uz laukkopību un lopkopības apjoma samazināšana, būtiski ietekmē lauksaimnieku spēju izveidot ilggadīgos zālājus un vienlaikus saglabāt savas saimniecības dzīvotspēju;
C.tā kā var izveidoties situācijas, kurās dalībvalstīm nākas uzlikt labumguvējiem pienākumu pārveidot platības atpakaļ par ilggadīgajiem zālājiem vai izveidot jaunas ilggadīgo zālāju platības pat tad, ja ikgadējā īpatsvara samazinājumu izraisījušas deklarēto platību izmaiņas;
D.tā kā dažos gadījumos var būt tā, ka ilggadīgo zālāju platības ir reģistrētas zemesgabalu identifikācijas sistēmā, bet lauksaimnieks tās attiecīgajā gadā nav deklarējis tiešo maksājumu saņemšanai, vai ka kopējā lauksaimniecības platība ir palielinājusies lauksaimnieka sniegto papildu deklarāciju dēļ;
E.tā kā šādās situācijās, kad ikgadējā īpatsvara samazinājums pārsniedz 5 % robežvērtību, kas noteikta Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā, un nav saistīts ar ilggadīgo zālāju platību pārveidošanu citiem lauksaimnieciskiem lietojumiem, varētu būt nesamērīgi likt lauksaimniekiem veidot ilggadīgo zālāju papildplatības;
F.tā kā ir lietderīgi atļaut zināmu elastību un vienlaikus jānodrošina atbilstība 1. LLVS galvenajam mērķim “Vispārēja aizsardzība pret pāreju uz citiem izmantošanas veidiem lauksaimniecībā, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu” un Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā noteiktajam maksimālajam pieļaujamajam īpatsvara samazinājumam;
G.tā kā tādēļ būtu jāgroza Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (OV L 20, 31.1.2022., 52. lpp.)., ar ko paredz noteikumus par īpatsvaru LLVS 1. standarta vajadzībām;