<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" standalone="no"?><SDOCTA xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" STATUS="DEF4" xsi:noNamespaceSchemaLocation="TA.xsd"><IDENT><STRING BOLD="on">P9_TA(2024)0299</STRING></IDENT><TI><STRING BOLD="on">Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos</STRING></TI><HIDDEN><STRING HIDDEN="on" ITALIC="on">(A9-0156/2024 - Referente: Róża Thun und Hohenstein)</STRING></HIDDEN><TXTLST><RESOL><TI><STRING BOLD="on">Eiropas Parlamenta 2024. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (COM(2023)0533 – C9-0338/2023 – 2023/0323(COD))</STRING></TI><NOTE>(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)</NOTE><TEXT><PREAMBLE><PRINIT><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlaments,</STRING></PRINIT><GRVISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0533),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0338/2023),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2024. gada 17. janvāra atzinumu<FOOTNOTE><FIELD> OV C, C/2024/2101, 26.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2101/oj</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Reģionu komitejas 2024. gada 31. janvāra atzinumu<FOOTNOTE><FIELD> OV C, C/2024/1980, 18.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1980/oj</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9‑0156/2024),</P></VISA></GRVISA></PREAMBLE><DISPOSITIF><ACTLST><ACTION><P><NO.P>1.</NO.P>pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>2.</NO.P>prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>3.</NO.P>uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.</P></ACTION></ACTLST></DISPOSITIF></TEXT></RESOL></TXTLST><TXTLST><IDENT><STRING BOLD="on">P9_TC1-COD(2023)0323</STRING></IDENT><TCONSOLID><TI><STRING BOLD="on">Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 23. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/... par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos</STRING><BRK/></TI><NOTE>(Dokuments attiecas uz EEZ)</NOTE><TEXT><PREAMBLE><PRINIT>EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,</PRINIT><GRVISA><VISA><P>ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,</P></VISA><VISA><P>ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,</P></VISA><VISA><P>pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,</P></VISA><VISA><P>ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu<FOOTNOTE><FIELD>OV C , , . lpp.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P>saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,</P></VISA></GRVISA><GRCONS><GRCINIT>tā kā:</GRCINIT><CONS><P><NO.P>(1)</NO.P>Vairumu preču un pakalpojumu iekšējā tirgū uzņēmumi piegādā/sniedz citiem uzņēmumiem un publiskām iestādēm ar atliktas samaksas noteikumiem, tādējādi piegādātājs/pakalpojuma sniedzējs klientam rēķina apmaksai dod laiku, kā puses vienojušās, kā norādīts piegādātāja/pakalpojuma sniedzēja rēķinā vai kā noteikts tiesību aktos.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(2)</NO.P>Daudzi maksājumi komercdarījumos starp tirgus dalībniekiem vai starp tirgus dalībniekiem un publiskām iestādēm tiek veikti vēlāk, nekā noteikts līgumā vai izklāstīts vispārējos tirdzniecības nosacījumos vai tiesību aktos<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kaut arī preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 1]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(3)</NO.P>Maksājumu kavējumi<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un maksājumi, kas atlikti, pārsniedzot likumā noteiktos termiņus,</STRING></STRING> tieši ietekmē likviditāti un naudas plūsmu prognozējamību, tādējādi palielinot nepieciešamību pēc apgrozāmā kapitāla un apdraudot <STRING STRIKE="on">uzņēmuma piekļuvi ārējam finansējumam</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">rentabilitāti, ja kreditoram ir jāiegūst ārējais finansējums maksājumu kavējumu dēļ</STRING></STRING>. Tas ietekmē konkurētspēju, samazina produktivitāti, noved pie darbinieku atlaišanas, palielina maksātnespējas un bankrota iespējamību, kā arī ir būtisks šķērslis izaugsmei<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ņemot vērā arī to, ka inflācija laika gaitā samazina kredītu reālo vērtību</STRING></STRING>. Maksājumu kavējumu kaitējošā sekas izplatās visā piegādes ķēdē, jo maksājuma kavējums bieži tiek pārnests uz piegādātājiem. Šīs negatīvās sekas smagi skar mazos un vidējos uzņēmumus (MVU)<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un jo īpaši mikrouzņēmumus, kuri</STRING></STRING><STRING STRIKE="on">, kas</STRING> paļaujas uz regulārām un prognozējamām skaidras naudas plūsmām. Tādējādi maksājumu kavējumi rada problēmas Savienības ekonomikai to negatīvo ekonomisko un sociālo seku dēļ.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Ekonomikas lejupslīdes laikā šādas negatīvas ietekmes risks ievērojami palielinās, jo finansējuma pieejamība ir apgrūtināta.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 2]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(4)</NO.P>Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 805/2004<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 805/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (OV L 143, 30.4.2004., 15. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>, (EK) Nr. 1896/2006<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>, (EK) Nr. 861/2007<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> un (ES) Nr. 1215/2012<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> jau atvieglo tiesas prasības saistībā ar maksājumu kavējumiem, jāparedz papildu noteikumi, lai novērstu maksājumu kavējumus komercdarījumos.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(5)</NO.P>Uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai nodarboties ar komercdarbību visā iekšējā tirgū saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina to, ka pārrobežu darījumi nebūtu saistīti ar lielāku risku kā iekšzemes darījumi. Rastos konkurences traucējumi, ja valsts iekšējos un pārrobežu darījumos piemērotu būtiski atšķirīgus noteikumus.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(6)</NO.P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> ir paredzēti noteikumi maksājumu kavējumu apkarošanai komercdarījumos. Eiropas Parlaments 2019. gadā konstatēja vairākus trūkumus minētajā direktīvā. MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai<FOOTNOTE><FIELD>COM(2020) 103 final.</FIELD></FOOTNOTE> aicināja nodrošināt MVU vidi “bez maksājumu kavējumiem” un pastiprināt Direktīvas 2011/7/ES piemērošanu. Platforma “Gatavi nākotnei” 2021. gadā tās atzinumā uzsvēra šīs direktīvas īstenošanas kritiskos jautājumus. Galvenie minētajās iniciatīvās konstatētie trūkumi ir saistīti ar šādiem jautājumiem: neviennozīmīgie noteikumi par “redzami netaisnu” praksi attiecībā uz maksājumu termiņiem uzņēmumu savstarpējos darījumos (B2B), negodīgu maksājumu praksi un pieņemšanas un pārbaudes procedūru termiņiem; vienotas likmes kompensācija; maksājumu noteikumu termiņu asimetrija starp G2B un B2B darījumiem; <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">asimetrija spējā aizstāvēt savas intereses starp lieliem un ietekmīgākiem debitoriem un maziem kreditoriem; </STRING></STRING>maksimālā maksājuma termiņa trūkums komercdarījumiem B2B darījumos; atbilstības un piemērošanas uzraudzības trūkums; instrumentu trūkums informācijas asimetrijas apkarošanai; kā arī instrumenti kreditoriem, lai viņi varētu veikt pasākumus pret saviem debitoriem, un sinerģijas trūkums ar publiskā iepirkuma regulējumu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 3]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(7)</NO.P>Lai novērstu šos trūkumus, Direktīva 2011/7/ES būtu jāaizstāj.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(8)</NO.P>Būtu jāparedz noteikumi, lai novērstu maksājumu kavējumus komercdarījumos, kas ietver preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šie darījumi tiek veikti starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un līgumslēdzējām iestādēm/struktūrām, ja pēdējie no minētajiem ir debitori, ņemot vērā, ka šīs līgumslēdzējas iestādes/struktūras apstrādā ievērojamu apjomu maksājumu uzņēmumiem.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(9)</NO.P>Attiecībā uz būvdarbu valsts līgumiem un celtniecības un inženiertehniskajiem darbiem ļoti bieži tiek piemēroti pārmērīgi gari maksājumu termiņi, un līdz ar to rodas ilgi kavējumi. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro attiecībā uz minētajām darbībām.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(9a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Kultūras daudzveidība ir nostiprināta LESD 167. pantā, un tā ir jāaizsargā, un kultūras ekonomikas nozarēm ir īpašas iezīmes, jo īpaši lēns apgrozījums grāmatu tirdzniecībā.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 92]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(10)</NO.P>Darījumi ar patērētājiem, maksājumi, kas veikti kā kompensācija par zaudējumiem<STRING STRIKE="on">, tai skaitā maksājumi no apdrošināšanas sabiedrībām</STRING>, un maksājumu saistības, ko var atcelt, atlikt vai no kurām var atteikties maksātnespējas procesa vai pārstrukturēšanas procesa ietvaros vai saistībā ar šādiem procesiem, ieskaitot preventīvas pārstrukturēšanas procedūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1023<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju, un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (OV L 172, 26.6.2019., 18. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Tomēr šī regula būtu jāattiecina uz maksājumiem, kas veikti kā to saistību izpilde, kuras izriet no apdrošināšanas līgumiem. Jo īpaši šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj maksājumi, kas veikti darījumos starp apdrošināšanas sabiedrībām un uzņēmumiem apmaiņā pret preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, tostarp kā kompensācija citām trešajām personām.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 4]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(11)</NO.P>Maksājuma kavējums ir līguma pārkāpums, kas debitoriem ir finansiāli izdevīgs, jo par maksājuma kavējumu tiek piemērotas zemas procentu likmes vai tās netiek piemērotas vispār, vai arī tiesiskās aizsardzības procedūras noris lēni. Lai pavērstu šo tendenci pretējā virzienā un atturētu no maksājumu kavējumiem, ir nepieciešama izšķiroša pāreja uz maksājumu tūlītējas veikšanas kultūru, tai skaitā tādu, kurā nav spēkā iespēja izslēgt tiesības iekasēt procentus par maksājuma kavējumu. Līdz ar to līgumā noteiktie maksājumu termiņi būtu jāierobežo līdz 30 kalendārajām dienām gan B2B darījumos, gan G2B darījumos, kuros debitors ir publiska iestāde.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Šī pāreja ir nepieciešama arī tādēļ, lai ierobežotu tā dēvēto baiļu faktoru, no kā cieš mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, ja tie ir kreditori iepretim lielākiem uzņēmumiem, kuri nereti liek šādiem kreditoriem samierināties ar ilgākiem maksājumu termiņiem, nekā tie būtu vēlējušies, apmaiņā pret nākotnes darījumdarbības solījumu. Tajā pašā laikā uzņēmumiem būtu jādod papildu elastība, lai tie varētu gūt labumu no līgumu slēgšanas brīvības un vienoties par ilgāku maksājuma termiņu, proti, līdz 60 kalendārajām dienām. Iespējai pagarināt maksājuma termiņu būtu jāpastāv gadījumos, kad tas ir abpusēji izdevīgi kreditoram un debitoram. Arī elektroniskie rēķini var būt noderīgs instruments maksājumu termiņu saīsināšanai, jo tas palīdzētu kreditoriem šaubu vai strīdu gadījumā pierādīt rēķina saņemšanas datumu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 5]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(11a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka mazumtirdzniecības nozarē pastāv atsevišķi darījumdarbības modeļi un nozares prakse ar mērķi saglabāt nedaudz ilgākus maksājumu termiņus. Tā kā šī prakse atspoguļo atsevišķu produktu kategoriju zemo apgrozījumu un sezonalitāti, kā arī dažu lēnas aprites kultūras priekšmetu, piemēram, rotaļlietu, juvelierizstrādājumu, sporta aprīkojuma vai grāmatu, unikālos darbības ciklus un tā ir abpusēji izdevīga kreditoriem un debitoriem, ir vēlams šajā jautājumā pieļaut zināmu elastību, lai līgumslēdzējas puses varētu izmantot maksājuma termiņu, kas nepārsniedz 120 kalendārās dienas.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 6]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(12)</NO.P>Pieņemšanas vai pārbaudes procedūras, lai pārliecinātos par sniegto preču vai pakalpojumu atbilstību līguma prasībām, kā arī pārbaudītu rēķina pareizību un atbilstību,<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">  ir ļoti noderīgi instrumenti daudzos komercdarījumos, jo īpaši nolūkā aizsargāt pārdevēja intereses un izvairīties no nevajadzīgiem juridiskiem strīdiem starp pusēm. Šīs regulas mērķis nav ierobežot šo instrumentu izmantošanu. Tomēr šīs procedūras</STRING></STRING> bieži tiek izmantotas, lai apzināti kavētu maksājuma termiņu. Tāpēc<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> saistībā ar maksājuma termiņa noteikšanu</STRING></STRING> to iekļaušana līgumā būtu objektīvi jāpamato ar attiecīgā līguma īpašo raksturu vai noteiktām tā iezīmēm<FOOTNOTE><FIELD>2022. gada 20. oktobra spriedums lietā “BFF Finance Iberia SAU pret Gerencia Regional de Salud de la Junta de Castilla y León” (OV C 53, 15.2.2021., 19. lpp.), C585/20, EU:C:2022:806, 53. punkts.</FIELD></FOOTNOTE><STRING STRIKE="on">.</STRING>. Tādēļ būtu jābūt iespējai līgumā paredzēt šādu pārbaudes vai pieņemšanas procedūru tikai tad, ja tā ir paredzēta valsts tiesību aktos, kad tas ir nepieciešams preču vai pakalpojumu īpašā rakstura dēļ. Lai novērstu to, ka maksājuma termiņa pagarināšanai tiek izmantota pieņemšanas vai pārbaudes procedūra, līgumā skaidri jāapraksta šādas procedūras detaļas, ieskaitot tās ilgumu. Šādā pašā nolūkā debitoram būtu jāuzsāk pārbaudes vai pieņemšanas procedūra nekavējoties pēc tam, kad no kreditora saņemtas preces un/vai pakalpojumi, kas ir komercdarījuma priekšmets, neatkarīgi no tā, vai kreditors ir izrakstījis rēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu. Lai neapdraudētu šīs regulas mērķu sasniegšanu, ir lietderīgi noteikt pieņemšanas vai pārbaudes procedūras maksimālo ilgumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> maksājuma termiņa noteikšanas vajadzībām</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 7]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(13)</NO.P>Šai regulai nevajadzētu skart īsākus termiņus, kas var būt paredzēti valsts tiesību aktos un ir izdevīgāki kreditoram.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(14)</NO.P>Publiskajam iepirkumam var būt nozīmīga loma maksājumu veikšanas prakses uzlabošanā. Tāpēc būtu jāievieš lielāka sinerģija starp publiskā iepirkuma politiku un noteikumiem un maksājumu tūlītējas veikšanas mērķiem. Jo īpaši publiskos būvdarbos galvenais darbuzņēmējs bieži neveic savlaicīgus maksājumus apakšuzņēmējiem, pat ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji ir veikuši tiem līgumā paredzētos maksājumus, tādējādi, iespējams, radot postošu domino efektu piegādes ķēdē. Tāpēc ir lietderīgi, lai līgumslēdzēji sniegtu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem pierādījumus par maksājumiem saviem tiešajiem apakšuzņēmējiem.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(15)</NO.P>Savienības tiesību aktu konsekvences labad Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/23/ES<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1.–64. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>, 2014/24/ES<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65.–242. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>, 2014/25/ES<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243.–374. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> un 2009/81/EK<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76.–136. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> ietvertās terminu “līgumslēdzējas iestādes” un “līgumslēdzēji” definīcijas būtu jāpiemēro arī šīs regulas vajadzībām.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(16)</NO.P>Procenti par maksājumu kavējumiem ik dienu jāaprēķina kā vienkāršas procentu likmes. Šie procenti par maksājumu kavējumiem ir maksa, kas jāmaksā papildus maksājamai summai. Tiek uzskatīts, ka debitors būs dzēsis savas saistības tikai tad, kad kreditors saņems maksājamo summu, ieskaitot atbilstošos procentus un vienotās likmes kompensāciju. Procentu summai par maksājuma kavējumu būtu jāturpina uzkrāties līdz kreditoram maksājamās summas apmaksai.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(17)</NO.P>Kreditoram nedrīkst būt iespēja atteikties no tiesībām saņemt procentus par maksājumu kavējumiem, jo kavējuma procentiem ir divējāda funkcija: kompensēt daļu no kaitējuma, kas kreditoram nodarīts kavējuma dēļ, un piemērot debitoram sodu par līgumpārkāpumu. Lai atvieglotu kreditoram procentu un kompensācijas saņemšanu maksājuma kavējuma gadījumā, kreditora tiesībām saņemt šos maksājumus jābūt automātiskām, izņemot gadījumus, kad maksājuma kavējums nav radies debitora vainas dēļ.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(18)</NO.P>Lai atturētu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> no</STRING></STRING> maksājumu kavējumiem, ir nepieciešama taisnīga kompensācija kreditoriem par atgūšanas izmaksām, kas radušās maksājuma kavējuma dēļ. Šīm izmaksām būtu jāietver administratīvo izmaksu atgūšana un kompensācija par iekšējām izmaksām, kas radušās maksājuma kavējuma dēļ,<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> tās būtu jāpielāgo attiecīgā rēķina vērtībai</STRING></STRING> un šīs summas būtu jāuzkrāj kopā ar procentiem par maksājuma kavējumu katrā komercdarījumā, kurā samaksa veikta novēloti, kā noteikusi Tiesa<FOOTNOTE><FIELD>2022. gada 20. oktobra spriedums lietā “BFF Finance Iberia SAU pret Gerencia Regional de Salud de la Junta de Castilla y León”, C585/20, EU:C:2022:806.</FIELD></FOOTNOTE>. Atgūšanas izmaksu kompensācijas fiksētā minimālā summa jānosaka, neskarot valstu noteikumus, saskaņā ar kuriem attiecīgās valsts tiesa var piešķirt kreditoram kompensāciju par jebkādu papildu kaitējumu, kas saistīts ar debitora maksājuma kavējumu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 8]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(18a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ar šo regulu tiek atbalstīta līgumslēgšanas brīvība un Pamattiesību hartas 16. panta īstenošana attiecībā uz darījumdarbības brīvību. Šajā nolūkā šī regula ļauj līgumslēdzējām pusēm izvēlēties līgumattiecības, kā arī līguma veidu un noteikumus. Nav nekādu ierobežojumu izvēlēties dažādus līgumu veidus, tostarp konsignācijas līgumus, uz kuru pamata rēķinu izraksta noteiktā laikā pēc preču piegādes. Konsignācijas līgumu vai citu līdzīgu līgumu gadījumā šajā regulā noteiktie termiņi būtu jāpiemēro pēc rēķina saņemšanas. Tā kā šajā regulā ir uzsvērti maksājumu termiņi pēc rēķina izrakstīšanas, tādējādi veicinot maksājumu kultūras uzlabošanos kopumā, un nodrošināts vienīgi tas, ka, vienojoties par maksājuma termiņu, līgumslēgšanas brīvība netiek izmantota ļaunprātīgi, kaitējot kreditoram, pusēm vajadzētu būt iespējai izmantot līgumslēgšanas brīvību un piekrist to izvēlētajam vienošanās veidam;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 9]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(19)</NO.P>Jābūt iespējai veikt maksājumus pa daļām vai atbilstīgi maksājumu grafikam. Tomēr katrs atsevišķs maksājums vai tā daļa būtu jāveic saskaņā ar līguma noteikumiem, un tam būtu jāpiemēro šajā regulā izklāstītie noteikumi par maksājuma kavējumu.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(20)</NO.P>Papildus fiksētajai summai, lai segtu atgūšanas iekšējās izmaksas, kreditoriem vajadzētu piešķirt arī tiesības uz samērīgu kompensāciju par citām atgūšanas izmaksām, kuras tiem rodas debitora maksājuma kavējuma dēļ. Šādās izmaksās jo īpaši būtu jāiekļauj, piem., izmaksas, kas kreditoriem rodas saistībā ar jurista vai parādu piedziņas aģentūras algošanu.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(21)</NO.P>Jānovērš līgumslēgšanas brīvības ļaunprātīga izmantošana, kas kaitē kreditoram. Tā rezultātā, ja līguma klauzula vai prakse, kas attiecas uz maksājuma datumu vai termiņu, maksājumu vai maksājuma kavējuma procentu likmi, atgūšanas izmaksu kompensāciju, pārbaudes vai pieņemšanas procedūras termiņa pagarināšanu vai apzinātu kavēšanu vai rēķina nosūtīšanas brīža kavēšanu, neatbilst šiem noteikumiem, attiecīgā klauzula vai prakse būtu jāuzskata par spēkā neesošu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un jebkurā gadījumā aizliegtu</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Tāpat būtu jāaizliedz arī noteikta prakse, kas noved pie līgumslēgšanas brīvības ļaunprātīgas izmantošanas, kas kaitē kreditoram. Debitoram nevajadzētu būt iespējai novērst vai ierobežot kredītu cesiju trešām personām vai to, ka kreditors izmanto tiesas izdotu izpildrīkojumu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 10]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(22)</NO.P>Lai pilnveidotu pastiprinātos centienus novērst līgumslēgšanas brīvības ļaunprātīgu izmantošanu, kaitējot kreditoriem, organizācijām, kas oficiāli atzītas par kreditoru pārstāvjiem, vai organizācijām, <STRING STRIKE="on">kas</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">kuras</STRING></STRING> ir leģitīmi ieinteresētas pārstāvēt uzņēmumus, vajadzētu būt iespējai iesniegt prasību valstu tiesās vai administratīvajās struktūrās ar mērķi novērst maksājumu kavējumus<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un izbeigt spēkā neesošus līguma noteikumus un praksi</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 11]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(23)</NO.P>Lai garantētu pilnu maksājamās summas samaksu, ir svarīgi nodrošināt, ka pārdevējam saglabājas īpašumtiesības uz precēm, līdz tās ir pilnībā apmaksātas, ja pircējs un pārdevējs ir skaidri vienojušies par īpašumtiesību saglabāšanu pirms preču piegādes.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Lai ņemtu vērā noteiktu preču specifiku, kam raksturīga lēna aprite, pārdevēji var izmantot arī īpašumtiesību saglabāšanu, lai saviem pircējiem dotu ilgāku kredītu tādā veidā, kas joprojām atbilst šai regulai, piemēram, konsignācijas pārdošanas gadījumā.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 12]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(24)</NO.P>Tāpat arī, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, ir svarīgi nodrošināt pārredzamību attiecībā uz šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Un, visbeidzot, lai nodrošinātu pareizu procentu likmju piemērošanu, ir svarīgi, lai dalībvalstis un Komisija tās publiskotu.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Lai sniegtu ieguldījumu šīs regulas mērķa sasniegšanā, dalībvalstīm ar publikācijām un kampaņām būtu jāpalielina uzņēmumu izpratne par maksājumu kavējumu novēršanas līdzekļiem un jāveicina paraugprakses izplatīšanās.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 13]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(25)</NO.P>Sankcijas par maksājumu kavējumiem var būt efektīvas vienīgi tad, ja ar tām kopā paredz atlīdzināšanas procedūras, kas ir ātras un izdevīgas kreditoram. Tādēļ visiem Savienībā reģistrētajiem kreditoriem būtu jābūt pieejamām lietderīgām neapstrīdētu prasījumu atgūšanas procedūrām<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 18</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> pantā noteikto nediskriminēšanas principu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 14]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(26)</NO.P>Lai veicinātu un nodrošinātu atbilstību šai regulai, dalībvalstīm jāizraugās par tās izpildi atbildīgas<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> neatkarīgas</STRING></STRING> iestādes, kas pienākumus un uzdevumus pilda objektīvi un taisnīgi un nodrošina vienādu izturēšanos pret privātiem uzņēmumiem un publiskās varas iestādēm. Šīm izpildiestādēm būtu jāveic izmeklēšana pēc savas iniciatīvas, jārīkojas, pamatojoties uz sūdzībām, <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">arī anonīmām sūdzībām vai paziņojumiem, </STRING></STRING>un<STRING STRIKE="on">,</STRING> cita starpā<STRING STRIKE="on">,</STRING> tām būtu jābūt pilnvarotām regulāri piemērot sankcijas un publicēt savus lēmumus. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvāku izpildi, dalībvalstīm <STRING STRIKE="on">pēc iespējas </STRING>būtu jāizmanto digitālie rīki<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> šī procesa veicināšanai</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Komisijai būtu jānovērtē, kā izpildiestādes veic uzdevumus, kas tām uzticēti ar šo regulu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 15]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(27)</NO.P>Lai nodrošinātu vienkāršus un pieejamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, dalībvalstīm būtu jāveicina efektīva un neatkarīga strīdu alternatīvas izšķiršanas mehānisma brīvprātīga izmantošana strīdu par maksājumiem risināšanai komercdarījumos.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Dalībvalstis varētu izraudzīties savas attiecīgās tirdzniecības un rūpniecības palātas kā struktūras, kas ir atbildīgas par strīdu alternatīvu izšķiršanu, ar nosacījumu, ka tās var pierādīt objektivitāti un neatkarību no pusēm. Tā kā puses var iesaistīties sarunās, lai panāktu mierizlīgumu par apstrīdētajiem parādiem, šādi izlīgumi var ietvert procentu un kompensācijas prasību korekciju, ja tās atbilst taisnīguma principiem un nerada kreditoram nepamatoti neizdevīgu situāciju.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 16]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(27a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ņemot vērā nepieciešamību uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību komercdarījumos un saskaņā ar mērķiem veicināt atbildīgu finanšu pārvaldību un godīgu darījumdarbības praksi, ir obligāti jāievieš īpaši ziņošanas pienākumi līgumslēdzējām iestādēm, kā aprakstīts Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā. Līgumslēdzējām iestādēm katru gadu būtu jāziņo par savu maksājumu praksi, sniedzot detalizētu pārkatu par maksājumu savlaicīgumu. Strukturēta pieeja ziņošanai ir vajadzīga, lai veicinātu maksājumu prakses lielāku pārredzamību un palīdzētu noteikt jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Ziņošanas pienākumam būtu jāietver informācijas atklāšana par summām (euro), kas samaksātas dažādos termiņos pēc šajā regulā noteiktā maksājuma termiņa. Detalizētajā ziņojumā būtu jānorāda maksājumi, iedalot tos kategorijās pēc laika perioda, proti, 1 līdz 30 dienas, 31 līdz 60 dienas, 61 līdz 90 dienas un ilgāk par 90 dienām, kas pagājis pēc noteiktā maksājuma termiņa, un ziņojumā būtu jānorāda arī vidējais rēķina apmaksas laiks. Lai nodrošinātu, ka informācija tiek izmantota ne tikai regulatīvās atbilstības nodrošināšanai, bet kalpo arī kā instruments sabiedrības kontrolei un veicina paraugpraksi maksājumu disciplīnās, ziņojumi būtu jādara publiski pieejami un elektroniski jāiesniedz attiecīgajai dalībvalsts izpildiestādei.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 17]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(28)</NO.P>Rēķini rada pamatu maksājuma pieprasīšanai un ir svarīgi dokumenti preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumu ķēdē, cita starpā, maksājuma veikšanas termiņa noteikšanā. Ir svarīgi veicināt tādu sistēmu izveidi, kuras sniedz juridisku noteiktību attiecībā uz konkrēto dienu, kad debitori saņem rēķinus, tostarp e-rēķinu jomā, kurā rēķinu saņemšana varētu radīt elektroniskus apstiprinājumus un <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">var arī palīdzēt uzlabot PVN saistību izpildi un </STRING></STRING>kuru daļēji reglamentē noteikumi par rēķiniem, kas ietverti Padomes Direktīvā 2006/112/EK<FOOTNOTE><FIELD>Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">2014/55/ES</STRING></STRING><FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (2014. gada 16. aprīlis) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 18]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(28a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Pakāpeniska obligātu e-rēķinu ieviešana var saīsināt apmaksas laiku, palielināt maksājumu kontroli un veicināt MVU digitālo pārkārtošanos. Valsts iestādēm būtu jāatbalsta MVU, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un atbalstu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 19]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(29)</NO.P>Uzņēmumu, jo īpaši<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> mikrouzņēmumu un</STRING></STRING> MVU, efektīva piekļuve kredītu pārvaldības<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, tai skaitā finanšu pakalpojumu,</STRING></STRING> un finanšpratības apmācībai var būtiski ietekmēt maksājumu kavējumu samazināšanos, optimālu naudas plūsmu uzturēšanu, saistību nepildīšanas risku un izaugsmes potenciāla palielināšanu. Tomēr <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">mikrouzņēmumiem un </STRING></STRING>MVU bieži vien trūkst iespēju ieguldīt šādā apmācībā, kā arī pašlaik ir pieejama ļoti ierobežota apmācība un mācību materiāli, kas vērsti uz <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">mikrouzņēmumu un </STRING></STRING>MVU zināšanu uzlabošanu par kredītu un rēķinu pārvaldību. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">mikrouzņēmumiem un </STRING></STRING>MVU būtu pieejama un piekļūstama <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">rēķinu pārvaldības, </STRING></STRING>kredītu pārvaldības<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> rīku, tai skaitā faktoringa,</STRING></STRING> un finanšpratības apmācība, tai skaitā par digitālo rīku izmantošanu savlaicīgu maksājumu nodrošināšanai<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un finanšu pakalpojumiem</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 20]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(29a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Atzīstot maksājumu kavējumu prakses kritiski nozīmīgo ietekmi uz Eiropas Savienības ekonomisko vidi un lai uzlabotu pārredzamību, atbilstību un paraugpraksi, Komisijai būtu jāizveido Eiropas Maksājumu kavējumu novērošanas centrs (“Novērošanas centrs”). Šim Novērošanas centram vajadzētu būt vienam no galvenajam elementiem, ar kura palīdzību uzraudzīt un analizēt maksājumu veikšanu visā Savienībā un dalīties informācijā par to, kā pamatfunkciju izvirzot gan savlaicīgu, gan atliktu maksājumu prakses uzraudzību, speciālo zināšanu apkopošanu un izplatīšanu, paraugprakses un iespējamas kaitējošas prakses apzināšanu un izpildiestāžu efektivitāti to regulatīvo funkciju veikšanā. Novērošanas centram galvenokārt būtu jānodrošina Komisijai pastāvīgas konsultācijas un speciālās zināšanas, kam ir izšķiroša nozīme, lai izprastu maksājumu un maksājumu kavējumu praksi un ietekmētu tās attīstību Savienībā. Lai veicinātu visaptverošu uzraudzību un efektīvu darbību, dalībvalstīm būtu jāsniedz Novērošanas centram būtiska informācija, tostarp to preču un pakalpojumu saraksti, uz kuriem attiecas īpašas maksājumu procedūras, apkopoti dati par attiecīgām precēm un sīka informācija par izpildes darbībām un rezultātiem. Novērošanas centram, kuru vada Komisija un kurā ir līdzsvarota ekspertu un ieinteresēto personu pārstāvība, būtu jāsagatavo gada ziņojumi, atzinumi un ieguldījums, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu un izpildi. Rezultātiem būtu jāatspoguļo maksājumu prakses stāvoklis un jāpiedāvā pamatnostādnes un ieteikumi, lai uzlabotu maksājumu kavējumus reglamentējošā tiesiskā regulējuma efektivitāti un taisnīgumu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 21]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(29b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Lai novērtētu un nodrošinātu šīs regulas efektivitāti, Komisijai būtu visaptveroši jāizvērtē tās īstenošana un ietekme, sagatavojot visaptverošu ziņojumu. Ņemot vērā komercdarījumu dinamisko raksturu un mainīgos tirgus apstākļus, ziņojumam vajadzētu būt izšķiroši svarīgam instrumentam, kas palīdzētu izprast regulas efektivitāti un noteikt jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Komisijai, pamatojoties uz šā ziņojuma konstatējumiem, vajadzētu būt gatavai tam pievienot tiesību akta priekšlikumu, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu un lietderīgu, tādējādi nodrošinot, ka regula joprojām ir aktuāla, efektīva un saskaņota, lai veicinātu taisnīgu un efektīvu maksājumu praksi Savienībā. Tāpēc četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kas nodrošinātu pārredzamības saglabāšanu, izvērtētu progresu un veiktu regulā nepieciešamos pielāgojumus. Ziņojumā būtu jāizvērtē šīs regulas darbības jomas ietekme, galveno uzmanību pievēršot tās ietekmei uz konkrētām nozarēm un darījumdarbības modeļiem, un jāsniedz ieskats tajā, kā regula ietekmē dažādas komerciālās vides. Ziņojumā būtu jāizvērtē īstenoto pasākumu, jo īpaši to, kas saistīti ar maksājumu termiņiem, ietekme uz naudas plūsmas un likviditātes uzlabošanu tirgū, lai gūtu skaidrību par šo pasākumu praktisko efektivitāti finanšu dinamikas uzlabošanā. Ziņojumā būtu arī jānovērtē izpildiestāžu efektivitāte atbilstības nodrošināšanā un maksājumu problēmu risināšanā. Vēl šajā ziņojumā aspektam būtu jānoskaidro arī iespējamie ieguvumi no Savienības mēroga e-rēķinu ieviešanas un to loma maksājumu termiņu saīsināšanā. Lai atvieglotu šo visaptverošo izvērtēšanu, dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai vajadzīgā informācija, tostarp sīka informācija par izpildes darbībām un rezultātiem. Ziņojumā būtu jāiekļauj arī novērtējums par šīs regulas vispārējo ietekmi uz komercdarījumiem un Eiropas Maksājumu kavējumu novērošanas centra efektivitāti maksājumu prakses uzraudzībā Savienībā.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 22]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(30)</NO.P>Atsevišķi šīs regulas noteikumi ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/633<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (OV L 111, 25.4.2019., 59. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> noteikumiem. Saistība starp Direktīvu 2011/7/ES un (ES) 2019/633 ir skaidrota Direktīvas (ES) 2019/633 17. un 18. apsvērumā un 3. panta 1. punktā. Tā kā šī regula aizstāj Direktīvu 2011/7/ES, tai nevajadzētu ietekmēt Direktīvā (ES) 2019/633 paredzētos noteikumus, tai skaitā noteikumus, kas piemērojami maksājumiem skolu apgādes programmas<FOOTNOTE><FIELD>23. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> un vērtības sadales līgumu<FOOTNOTE><FIELD>172.a pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> ietvaros un noteiktiem maksājumiem par vīnogu, misas un vīna pārdošanu vairumā vīna nozarē<FOOTNOTE><FIELD>147.a pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE><STRING STRIKE="on">, izņemot termiņus, kas piemērojami maksimālajiem samaksas termiņiem saistībā ar ilgi uzglabājamu lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādi</STRING>. Tomēr šī regula neliedz dalībvalstīm ieviest vai paturēt spēkā lauksaimniecības un pārtikas produktu nozarē piemērojamus valsts noteikumus, kas paredz stingrākus maksājumu termiņus vai atšķirīgus maksājumu termiņu aprēķinus, sākot no darījuma noslēgšanas dienas, un pārbaudes un pieņemšanas procedūras lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātājiem, kas ir izdevīgākas kreditoram.<STRING BOLD="on"> [Gr. 23]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(31)</NO.P>Šīs regulas mērķi ir apkarot maksājumu kavējumus komercdarījumos, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tādējādi veicinot uzņēmumu un jo īpaši<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> mikrouzņēmumu un</STRING></STRING> MVU konkurētspēju. Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šos mērķus, jo valstu risinājumu īstenošana visdrīzāk izraisītu vienotu noteikumu trūkumu, vienotā tirgus sadrumstalotību un lielākas izmaksas uzņēmumiem, kas veic pārrobežu tirdzniecību. Tāpēc šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.<STRING BOLD="on"> [Gr. 24]</STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(32)</NO.P>Lai visiem attiecīgajiem dalībniekiem būtu pietiekami daudz laika šīs regulas izpildei vajadzīgo pasākumu ieviešanai, tās piemērošana būtu jāatliek. Tomēr, lai nodrošinātu kreditoriem labāku aizsardzību, šīs regulas noteikumi attiecas uz komercdarījumiem, par kuriem samaksa veicama pēc tās spēkā stāšanās dienas, pat ja attiecīgais līgums ir parakstīts pirms regulas piemērošanas sākuma dienas<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">. Attiecībā uz mikrouzņēmumiem</STRING></STRING>,<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> kas saskaras ar lielākajām naudas plūsmas problēmām, šīs regulas piemērošana gadījumos, kad tie ir debitori, būtu jāatliek vēl uz 12 mēnešiem.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 25]</STRING></P></CONS></GRCONS></PREAMBLE><DISPOSITIF><DINIT>IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.</DINIT><GR.ART><ARTICLE><TI.ART>1. pants</TI.ART><STI.ART>Darbības joma</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>-1.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Šīs regulas mērķis ir cīnīties pret maksājumu kavējumiem komercdarījumos, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tādējādi veicinot uzņēmumu un jo īpaši MVU konkurētspēju.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 26]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Šī regula attiecas uz maksājumiem darījumos starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm, kuros publiskā iestāde ir debitors un kuru rezultātā tiek piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi par atlīdzību (turpmāk “komercdarījumi”).</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>1. punktā minētā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana ietver publiskus būvdarbus, celtniecības un inženierbūvju projektēšanas darbus.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>Šo regulu nepiemēro šādiem maksājumiem:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>maksājumi darījumos ar patērētājiem;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>maksājumi, kas veikti kā kompensācija par zaudējumiem<STRING STRIKE="on">, ieskaitot maksājumus no apdrošināšanas sabiedrībām</STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 27]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>maksājumi, kas izriet no saistībām, kuras var atcelt, atlikt vai no kurām var atteikties maksātnespējas procesa vai pārstrukturēšanas procesa ietvaros vai saistībā ar šādiem procesiem, ieskaitot preventīvās pārstrukturēšanas procedūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1023<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju, un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (OV L 172, 26.6.2019., 18. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ca)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">maksājumi, kas izriet no pirkšanas, pārdošanas, piegādes, komisijas maksām vai aģentūras darbību veikšanas, kas veicina grāmatu ražošanu, kā arī par papīra un citu palīgmateriālu piegādi, kuri paredzēti grāmatu iespiešanai, iesiešanai vai izdošanai, — to īpašajā stāvoklī kā lēni apgrozāmiem kultūras produktiem —, ja maksājuma noteikumus nosaka, attiecīgajām pusēm vienojoties.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 109]</STRING></PARAG><PARAG><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Neatkarīgi no b) apakšpunkta, šī regula attiecas uz maksājumiem, kas veikti kā to saistību izpilde, kuras izriet no apdrošināšanas līgumiem.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 28]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4.</NO.P>Šī regula neietekmē Direktīvā (ES) 2019/633 paredzētos noteikumus<STRING STRIKE="on">, izņemot 3</STRING>.<STRING STRIKE="on"> panta 1. punktu.</STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 29]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>2. pants</TI.ART><STI.ART>Definīcijas</STI.ART><PARAG>Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>-1)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“komercdarījumi” ir tādi darījumi starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm, kuru rezultātā notiek preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 30]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(1)</NO.P>“uzņēmums” ir jebkura organizācija neatkarīgi no tās formas un finansēšanas veida, kas neatkarīgi veic saimniecisku vai profesionālu darbību;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(2)</NO.P>“publiskā iestāde” ir jebkura līgumslēdzēja iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/23/ES 6. panta 1. punktā, Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā vai Direktīvas 2014/25/ES 3. panta 1. punktā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, neatkarīgi no līguma priekšmeta vai vērtības</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 31]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(3)</NO.P>“maksājuma kavējums” ir<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> maksājamās summas</STRING></STRING> maksājums, kas nav veikts līgumā vai tiesību aktos paredzētajā maksājuma termiņā, kā noteikts 3. pantā;<STRING BOLD="on"> [Gr. 32]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(4)</NO.P>“maksājamā summa” ir summa, kas būtu bijusi jāmaksā līgumā vai tiesību aktos noteiktajā maksājuma termiņā, kā noteikts 3. pantā, ieskaitot rēķinā vai līdzvērtīgā maksājuma pieprasījumā norādītos piemērojamos nodokļus, nodevas un maksas;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(5)</NO.P>“izpildāms nolēmums” ir jebkurš tiesas vai citas kompetentas iestādes izdots lēmums, spriedums vai maksājuma rīkojums, privāts dokuments vai cits izdots dokuments, tai skaitā provizoriski izpildāms, kas paredz tūlītēju samaksu vai samaksu pa daļām un kas ļauj kreditoram saņemt tā prasījumu no debitora piespiedu izpildes kārtībā;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(6)</NO.P>“īpašumtiesību saglabāšana” ir līgumiska vienošanās, saskaņā ar kuru pārdevējs saglabā īpašumtiesības uz attiecīgajām precēm, līdz cena ir pilnībā samaksāta;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(7)</NO.P>“pieņemšanas vai pārbaudes procedūra” ir procedūra, lai pārliecinātos par piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu atbilstību līguma prasībām<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kā arī rēķina pareizības un atbilstības minētajām prasībām pārbaude</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 33]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(8)</NO.P>“debitors” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura publiska iestāde, kas ir parādā samaksu par piegādāto <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vai piegādājamo </STRING></STRING>preci vai<STRING STRIKE="on"> sniegto</STRING> pakalpojumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kurš ir sniegts vai ir jāsniedz</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 34]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(9)</NO.P>“kreditors” ir jebkura fiziska vai juridiska persona<STRING STRIKE="on"> vai jebkura publiska iestāde, kas</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kura ir</STRING></STRING> piegādājusi<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> vai kurai ir jāpiegādā</STRING></STRING> preces debitoram vai <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">kura ir </STRING></STRING>sniegusi <STRING STRIKE="on">viņam</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vai kurai ir pienākums sniegt tam</STRING></STRING> pakalpojumus.<STRING BOLD="on"> [Gr. 35]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>9a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“liels uzņēmums” ir uzņēmums, kā definēts Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punktā;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 36]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>9b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“lēnas aprites preces” ir preces, kas atrodas mazumtirgotāja īpašumā vidēji vairāk nekā 60 dienas no brīža, kad ražotājs vai vairumtirgotājs tās ir faktiski piegādājis, līdz galīgajai pārdošanai mazumtirdzniecībā;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 37]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>9c)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“sezonas preces” ir preces, kuras regulāri ir īpaši pieprasītas noteiktos gada periodos vai sezonās;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 38]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>9d)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“grāmatu ķēde” ir visi dalībnieki un piegādātāji, kas iesaistīti papīra vai digitālo grāmatu publicēšanā un tirdzniecībā, un jo īpaši grāmatu nozares dalībnieki (autors, izdevējs, drukātājs, izplatītājs, grāmatnīca) un to piegādātāji.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 94]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>3. pants</TI.ART><STI.ART>Maksājumu termiņi</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Komercdarījumos maksājuma termiņš nepārsniedz 30 kalendāra dienas no datuma, kad debitors ir saņēmis rēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu, ar nosacījumu, ka debitors ir saņēmis preces vai pakalpojumus<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> saskaņā ar līgumisko vienošanos. Ja rēķina vai līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas diena nav skaidri noteikta, maksājuma termiņš nepārsniedz 30 kalendārās dienas no preču vai pakalpojumu saņemšanas dienas</STRING></STRING>. Šis termiņš attiecas gan uz darījumiem starp uzņēmumiem, gan <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">darījumiem </STRING></STRING>starp publiskām iestādēm un uzņēmumiem.<STRING STRIKE="on"> Tāds pats maksājuma termiņš attiecas arī uz ilgi uzglabājamu lauksaimniecības un pārtikas produktu regulāru un neregulāru piegādi, kā noteikts Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta otrajā ievilkumā un 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta otrajā ievilkumā, ja vien dalībvalstis šādiem produktiem neparedz īsāku maksājuma termiņu.</STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 39]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>1a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komercdarījumos starp uzņēmumiem, ja par to skaidri panākta vienošanās līgumā, 1. punktā minēto maksājuma termiņu var pagarināt līdz 60 kalendārajām dienām.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 40]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>1b.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Atkāpjoties no 1. punkta, darījumos starp uzņēmumiem, kuri attiecas uz lēnas aprites preču vai sezonas preču iegādi, maksājuma termiņu var pagarināt līdz 120 kalendārajām dienām no datuma, kad debitors ir saņēmis rēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu, ar nosacījumu, ka debitors ir saņēmis preces.</STRING></STRING></PARAG><PARAG><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas Komisija pieņem un publicē tehnisko norādījumu dokumentāciju attiecībā uz praktiskiem aspektiem šā punkta piemērošanai precēm, uz kurām attiecas 2. panta 9.b punktā noteiktā lēnas aprites preču definīcija un 2. panta 9.c punktā noteiktā sezonas preču definīcija. Šādā tehnisko norādījumu dokumentācijā īpašu uzmanību pievērš atšķirīgai maksājumu praksei, ko ieviesuši dažādi ekonomikas dalībnieki un kas rada iekšējā tirgus sadrumstalotības risku.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 41]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Pieņemšanas vai pārbaudes procedūru<STRING STRIKE="on"> izņēmuma kārtā</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ar kuru noskaidro preču vai pakalpojumu atbilstību līgumam,</STRING></STRING> valsts tiesību aktos var paredzēt <STRING STRIKE="on">tikai </STRING>tad, ja tas <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">ir </STRING></STRING>noteikti<STRING STRIKE="on"> ir</STRING> nepieciešams preču vai pakalpojumu īpašā rakstura dēļ. Tādā gadījumā līgumā apraksta pieņemšanas vai pārbaudes procedūras detaļas, ieskaitot tās ilgumu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 42]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>Ja līgumā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> šīs regulas piemērošanas nolūkā</STRING></STRING> ir paredzēta pieņemšanas vai pārbaudes procedūra saskaņā ar 2. punktu, šīs procedūras maksimālais ilgums nepārsniedz 30 kalendāra dienas no datuma, kad debitors ir saņēmis preces vai pakalpojumus, pat ja preces vai pakalpojumi tiek piegādāti pirms rēķina vai līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma izrakstīšanas. Šādā gadījumā debitors pieņemšanas vai pārbaudes procedūru uzsāk nekavējoties pēc tam, kad no kreditora saņemtas preces un/vai pakalpojumi, kas ir komercdarījuma priekšmets. Maksājuma termiņš <STRING STRIKE="on">nedrīkst pārsniegt</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">nepārsniedz</STRING></STRING> 30 kalendārās dienas pēc šādas procedūras <STRING STRIKE="on">veikšanas</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pabeigšanas vai pēc rēķina vai līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas, ja tas notiek vēlāk</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 43]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4.</NO.P>Šā panta 1.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, 1.a un 1.b</STRING></STRING> punktā noteiktais maksājuma termiņš ir maksimālais maksājuma termiņš, un tas neskar īsāku periodu, kas var būt paredzēts valsts tiesību aktos.<STRING BOLD="on"> [Gr. 44]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstis ievieš atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu publisko iestāžu maksājumu praksi attiecībā uz uzņēmumiem. Šajā sakarībā dalībvalstis apsver iespēju ieviest pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmums, kas ir kreditors 2. panta 9. punkta nozīmē, pēc pieprasījuma publiskai iestādei, kura nav samaksājusi maksājamo summu 1. punktā noteiktajā maksimālajā maksājuma termiņā, var saņemt maksājamās summas ieskaitu pret jebkādu nenomaksātu summu, kas kreditoram ir pret to pašu publisko iestādi.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 45]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>4. pants</TI.ART><STI.ART>Maksājumi apakšuzņēmējiem publiskajos iepirkumos</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Par būvdarbu valsts līgumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES, 2014/24/ES, 2014/25/ES un 2009/81/EK<FOOTNOTE><FIELD>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK.</FIELD></FOOTNOTE>, darbuzņēmēji konkrēto piemērojamo direktīvu izpratnē sniedz pierādījumus līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ka attiecīgos gadījumos ir samaksājuši saviem tiešajiem apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti līguma izpildē, saskaņā ar šajā regulā norādītajiem termiņiem un nosacījumiem. Pierādījumi var būt darbuzņēmēja rakstiska deklarācija, un darbuzņēmējs iesniedz tos līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pirms jebkāda maksājuma pieprasījuma vai vismaz kopā ar to.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nav saņēmis pierādījumus, kā paredzēts 1. punktā, vai tā rīcībā ir informācija par galvenā līgumslēdzēja kavētu maksājumu saviem tiešajiem apakšuzņēmējiem, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nekavējoties par to informē savas dalībvalsts izpildiestādi.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>5. pants</TI.ART><STI.ART>Procenti par maksājuma kavējumu</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Maksājuma kavējuma gadījumā <STRING STRIKE="on">debitoram</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">debitors</STRING></STRING> par to <STRING STRIKE="on">jāmaksā procenti</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">maksā procentus kreditoram</STRING></STRING>, izņemot gadījumus, kad debitors nav atbildīgs par maksājuma kavējumu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 46]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Debitoram automātiski rodas pienākums maksāt procentus par maksājuma kavējumu kreditoram bez vajadzības kreditoram sūtīt atgādinājumu par to debitoram, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>kreditors ir izpildījis savas līgumsaistības un tiesību aktos paredzētās saistības;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>debitors ir saņēmis rēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>kreditors nav saņēmis rēķinā vai līdzvērtīgā maksājuma pieprasījumā norādīto maksājamo summu līgumā vai tiesību aktos paredzētajā termiņā, kā noteikts 3. pantā.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>Kreditoram <STRING STRIKE="on">nevajadzētu būt iespējai</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">nedrīkst būt iespēja</STRING></STRING> atteikties no<STRING STRIKE="on"> viņa</STRING> tiesībām saņemt procentus par maksājuma kavējumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ja debitors ir publiska iestāde vai liels uzņēmums</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 47]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4.</NO.P>Rēķina vai līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienai nav jābūt noteiktai līgumā starp debitoru un kreditoru.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>5.</NO.P>Debitors sniedz kreditoram visu attiecīgo informāciju, lai nodrošinātu, ka debitors pieņem un apstrādā kreditora rēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu, tiklīdz tas ir saņemts.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>6.</NO.P>Ja ir izpildīti 2. punktā izklāstītie nosacījumi, procenti par maksājuma kavējumu sāk uzkrāties <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">no nākamās dienas pēc līgumā vai tiesību aktos noteiktā maksājuma termiņa beigām un saskaņā ar 3. pantu.</STRING></STRING><STRING STRIKE="on">pēc pēdējā no šiem notikumiem:</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(a)</NO.P>	<STRING STRIKE="on">debitors ir saņēmis rēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu;</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(b)</NO.P>	<STRING STRIKE="on">debitors ir saņēmis preces vai pakalpojumus.</STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 48]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>7.</NO.P>Procenti par maksājuma kavējumu tiek uzkrāti līdz <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">brīdim, kad kreditors saņem </STRING></STRING>maksājamās summas <STRING STRIKE="on">samaksai</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">maksājumu</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 49]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>6. pants</TI.ART><STI.ART>Procentu likme par maksājuma kavējumu</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Procenti par maksājuma kavējumu ir vienāda ar pamatlikmi, pieskaitot 8 procentpunktus.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Dalībvalstis, kuru valūta ir euro, nodrošina, ka pamatlikme atbilst kādai no šīm:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>galējā procentu likme, kas izriet no mainīgas procentu likmes izsoles procedūrās, kas saistītas ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas galvenajām refinansēšanas operācijām.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>Dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, pamatlikme ir valsts centrālās bankas noteiktā likme.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4.</NO.P>Pamatlikme attiecīgā gada pirmajam pusgadam ir tā likme, kura noteikta konkrētā gada 1. janvārī. Attiecīgā gada otrā semestra pamatlikme ir likme, kas nosakāma konkrētā gada 1. jūlijā.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>7. pants</TI.ART><STI.ART>Maksājumu grafiki</STI.ART><PARAG>Ja maksājums tiek veikts, pamatojoties uz grafikiem, kas paredz samaksu pa daļām, un kāda no daļām nav samaksāta līdz norunātajam datumam, 5. pantā minētos procentus par maksājuma kavējumu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo kavētā maksājuma summu. Tiek maksāta arī kompensācija saskaņā ar 8. pantu.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>8. pants</TI.ART><STI.ART>Atgūšanas izmaksu kompensācija</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Ja saskaņā ar 5. pantu ir maksājami procenti par maksājuma kavējumu, debitors automātiski maksā kreditoram vienotas likmes zaudējumu kompensāciju atgūšanas izmaksu segšanai, un tā ir noteikta summa 50 EUR apmērā par katru komercdarījumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kura vērtība ir no 0 līdz 1500 EUR, 100 EUR apmērā par katru komercdarījumu, kura vērtība ir no 1501 līdz 15 000 EUR, un 150 EUR apmērā par katru komercdarījumu, kura vērtība pārsniedz 15 000 EUR</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 50]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>1. punktā minēto vienotas likmes zaudējumu kompensāciju debitors maksā kreditoram kā kompensāciju par atgūšanas izmaksām, kas radušās pašam kreditoram<STRING STRIKE="on">, bez vajadzības izteikt atgādinājumu</STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 51]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>Kreditoram nedrīkst būt iespēja atteikties no<STRING STRIKE="on"> viņa</STRING> tiesībām saņemt 1. punktā minēto vienotas likmes kompensāciju<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ja debitors ir publiska iestāde vai liels uzņēmums</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"> [Gr. 52]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4.</NO.P>Papildus 1. punktā minētajai vienotas likmes zaudējumu kompensācijai kreditoram ir tiesības saņemt no debitora saprātīgu kompensāciju par jebkādām atgūšanas izmaksām, kas pārsniedz minēto vienotas likmes zaudējumu kompensāciju un kas radušās debitora maksājuma kavējuma dēļ.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>5.</NO.P>Šo pantu piemēro, neskarot kreditora tiesības saņemt jebkādu citu kompensāciju.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>9. pants</TI.ART><STI.ART><STRING STRIKE="on">Spēkā neesoši</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Konkrētu</STRING></STRING> līguma <STRING STRIKE="on">noteikumi un prakse</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">noteikumu un konkrētas prakses aizliegums</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 53]</STRING></STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Nav spēkā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un jebkurā gadījumā ir aizliegti</STRING></STRING> šādi līguma noteikumi un prakse:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>maksājuma termiņa noteikšana pretrunā ar 3. pantu;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>izslēgt vai ierobežot 5. pantā paredzētās kreditora tiesības saņemt procentus par maksājuma kavējumu vai 8. pantā paredzētās tiesības saņemt atgūšanas izmaksu kompensāciju;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ba)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">kreditora tiesību izslēgšana vai ierobežošana attiecībā uz šādām darbībām:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>i)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">cedēt kredītu trešām personām, lai piekļūtu finansēšanas pakalpojumiem;</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ii)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">izmantot tiesas izdotu izpildrīkojumu par maksājumiem;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 55]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>pārbaudes vai pieņemšanas procedūras termiņa pagarināšana, pārsniedzot 3. panta 3. punktā noteikto termiņu;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>d)</NO.P><STRING STRIKE="on">apzināti kavēt vai novērst </STRING>rēķina nosūtīšanas <STRING STRIKE="on">brīdi.</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">brīža novēršana vai atlikšana no debitora puses;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 56]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>da)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">debitoru parādu nodošanas attiecīgajai finanšu iestādei aizliegšana, izslēgšana vai ierobežošana;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 57]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>db)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">tādu maksāšanas līdzekļu izmantošana, kuri maina maksāšanas noteikumus.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 58]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv piemēroti un efektīvi līdzekļi 1. punktā minēto līguma noteikumu un prakses izbeigšanai.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>2. punktā minētie līdzekļi ietver iespēju organizācijai, kas oficiāli atzīta par kreditoru pārstāvi, vai organizācijām, kurām ir likumīgas intereses pārstāvēt uzņēmumus, vērsties tiesā vai kompetentās administratīvās iestādēs.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>10. pants</TI.ART><STI.ART>Īpašumtiesību saglabāšana</STI.ART><PARAG>Kreditoram saglabājas īpašumtiesības uz precēm, līdz tās ir pilnībā apmaksātas, ja debitors un kreditors ir skaidri vienojušies par īpašumtiesību saglabāšanu pirms preču piegādes.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>11. pants</TI.ART><STI.ART>Pārredzamība<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un izpratnes veicināšana</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 59]</STRING></STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina pilnīgu pārredzamību attiecībā uz šajā regulā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, tai skaitā darot publiski pieejamu procentu likmi, kas piemērojama par maksājuma kavējumu.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Komisija dara publiski pieejamas internetā pašreizējās dalībvalstīs piemērotās procentu likmes par maksājumu kavējumiem.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Vajadzības gadījumā dalībvalstis izmanto profesionālas publikācijas, reklāmas kampaņas vai jebkurus citus funkcionālus līdzekļus, lai veicinātu izpratni par līdzekļiem uzņēmumu savstarpējo maksājumu kavējumu novēršanai.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 60]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>12. pants</TI.ART><STI.ART>Neapstrīdētu prasījumu atgūšanas procedūras</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Kreditori saņem izpildāmu spriedumu <STRING STRIKE="on">90</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">60</STRING></STRING> kalendāro dienu laikā pēc prasības vai pieteikuma iesniegšanas tiesā vai citā kompetentā iestādē, tai skaitā izmantojot paātrinātu procedūru, ar nosacījumu, ka parāds vai procedūra netiek apstrīdēta.<STRING BOLD="on"> [Gr. 61]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Aprēķinot 1. punktā minēto laikposmu, neņem vērā šādus laika periodus:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>dokumentu izsniegšanai patērētais laiks;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>jebkādi kreditora izraisīti kavējumi.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>Šis pants neskar Regulas (EK) Nr. 1896/2006 <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">un Regulas (EK) Nr. 861/2007 </STRING></STRING>noteikumus.<STRING BOLD="on"> [Gr. 62]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>13. pants</TI.ART><STI.ART>Izpildiestādes</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas iestādes, kas ir atbildīgas par šīs regulas izpildi (turpmāk “izpildiestāde”)<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, un bez liekas kavēšanās informē Komisiju par izraudzītajām iestādēm</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Dalībvalstis nodrošina šīm iestādēm pienācīgus cilvēkresursus un tehniskos un finansiālos resursus, kas vajadzīgi, lai tās efektīvi pildītu uzticētos uzdevumus un īstenotu pilnvaras.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 63]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>1a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Izpildiestādes ir neatkarīgas no citām publiskajām iestādēm, tai skaitā tām, kuras iesaistītas publiskā iepirkuma procedūrās.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 64]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Attiecīgā gadījumā izpildiestādes veic <STRING STRIKE="on">vajadzīgos</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">samērīgus</STRING></STRING> pasākumus<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, kas vajadzīgi</STRING></STRING>, lai nodrošinātu maksājumu termiņu ievērošanu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 65]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>Izpildiestādes efektīvi sadarbojas savā starpā un ar Komisiju un viena otrai sniedz savstarpēju palīdzību izmeklēšanā, kam ir pārrobežu dimensija.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Komisija veicina izpildiestāžu sadarbības efektivitāti.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 66]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Izpildiestādes publisko apkopotu informāciju par sūdzību skaitu, kas šīs regulas 3. panta pārkāpumu dēļ iesniegtas pret uzņēmumiem un publiskajām iestādēm.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 67]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4.</NO.P>Izpildiestādes saskaņo savas darbības ar citām iestādēm, kas ir atbildīgas par citu Savienības vai valsts tiesību aktu izpildi, tai skaitā veicot informācijas apmaiņas pienākumus.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>5.</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Attiecīgā gadījumā </STRING></STRING>izpildiestādes pārsūta citām kompetentajām izpildiestādēm saņemtās sūdzības par maksājumu kavējumiem lauksaimniecības un pārtikas produktu nozarē saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/633.<STRING BOLD="on"> [Gr. 68]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>5a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Šis pants neskar Regulu (EK) Nr. 805/2004, (EK) Nr. 1896/2006, (EK) Nr. 861/2007 un (ES) Nr. 1215/2012 noteikumus.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 69]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>14. pants</TI.ART><STI.ART>Izpildiestāžu pilnvaras</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Izpildiestādēm ir <STRING STRIKE="on">nepieciešamie</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">cilvēkresursi, finanšu un tehniskie</STRING></STRING> resursi un <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">speciālās </STRING></STRING>zināšanas, <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">kas nepieciešami, lai efektīvi</STRING></STRING><STRING STRIKE="on">lai</STRING> veiktu to pienākumus, un tām ir šādas pilnvaras:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>pilnvaras uzsākt un veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības pamata;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>pilnvaras pieprasīt kreditoriem un debitoriem sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai veiktu izmeklēšanu saistībā ar maksājumu kavējumiem komercdarījumos;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>pilnvaras veikt nepieteiktas pārbaudes uz vietas izmeklēšanas ietvaros;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>d)</NO.P>pilnvaras pieņemt lēmumus, konstatējot šīs regulas pārkāpumu un pieprasot debitoram maksāt procentus par maksājuma kavējumu, kā paredzēts 5. pantā, vai pieprasot debitoram samaksāt kompensāciju kreditoram, kā paredzēts 8. pantā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, vai abos gadījumos</STRING></STRING>;<STRING BOLD="on"> [Gr. 71]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>e)</NO.P>pilnvaras noteikt vai ierosināt procedūras, lai pārkāpumu izdarītājiem piemērotu naudassodus un citus vienlīdz efektīvus sodus, un pagaidu pasākumus;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>f)</NO.P>pilnvaras pieprasīt, lai debitors izbeidz pārkāpumu;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>g)</NO.P>pilnvaras publicēt savus lēmumus, kas minēti d), e) un f) apakšpunktā.</PARAG><PARAG><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisija pārbauda, vai izpildiestādes efektīvi veic visus uzdevumus, kas tām uzticēti ar šo regulu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 72]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus [<STRING STRIKE="on">līdz … /</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">lieki</STRING></STRING> nekavējoties<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā</STRING></STRING>] dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas ietekmē minētos noteikumus un pasākumus.<STRING BOLD="on"> [Gr. 73]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>15. pants</TI.ART><STI.ART>Sūdzības un konfidencialitāte</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Kreditori var iesniegt sūdzības vai nu savas reģistrācijas dalībvalsts izpildiestādei, vai debitora reģistrācijas dalībvalsts izpildiestādei. Izpildiestādei, kurai sūdzība ir adresēta, jābūt kompetentai piemērot šo regulu.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Organizācijām, kas oficiāli atzītas par kreditoru pārstāvjiem, vai organizācijām, kurām ir likumīgas intereses pārstāvēt uzņēmumus, ir tiesības iesniegt sūdzību 13. pantā minētajām izpildiestādēm pēc viena vai vairāku to biedru pieprasījuma vai, attiecīgā gadījumā, pēc viena vai vairāku tām piederošo organizāciju biedru pieprasījuma, ja šie biedri uzskata, ka tos ir skāris šīs regulas pārkāpums.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P><STRING STRIKE="on">Ja sūdzības iesniedzējs to pieprasa, </STRING>Izpildiestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai pienācīgi aizsargātu sūdzības iesniedzēja identitāti. Sūdzības iesniedzējs <STRING STRIKE="on">norāda</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">sūdzību izpildiestādei var iesniegt anonīmi vai norādīt</STRING></STRING> visu informāciju, kurai tas prasa konfidencialitāti.<STRING BOLD="on"> [Gr. 74]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4.</NO.P>Izpildiestāde, kas saņēmusi sūdzību, <STRING STRIKE="on">saprātīgā laikposmā</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">30 dienu laikā</STRING></STRING> pēc sūdzības saņemšanas informē sūdzības iesniedzēju par to, kā tā plāno reaģēt uz sūdzību.<STRING BOLD="on"> [Gr. 75]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>5.</NO.P>Ja izpildiestāde uzskata, ka nav pietiekama pamata, lai reaģētu uz sūdzību, tā <STRING STRIKE="on">saprātīgā laikposmā</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">30 dienu laikā</STRING></STRING> pēc sūdzības saņemšanas informē sūdzības iesniedzēju par šāda lēmuma iemesliem.<STRING BOLD="on"> [Gr. 76]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>6.</NO.P>Ja izpildiestāde uzskata, ka ir pietiekams pamats, lai reaģētu uz sūdzību, tā <STRING STRIKE="on">saprātīgā laikposmā</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">90 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas</STRING></STRING> uzsāk, veic un izbeidz uz sūdzību balstīto izmeklēšanu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 77]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>7.</NO.P>Ja izpildiestāde konstatē, ka debitors ir pārkāpis šo regulu, tā pieprasa debitoram izbeigt nelikumīgo praksi.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>7a.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisija dalībvalstu izpildiestādēm nodrošina standartizētu ES sūdzību veidlapu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 78]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>16. pants</TI.ART><STI.ART>Strīdu alternatīva izšķiršana</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Neskarot kreditoru tiesības iesniegt sūdzības saskaņā ar 15. pantu un izpildiestāžu pienākumus un pilnvaras, kas noteiktas 13., 14. un 15. pantā, dalībvalstis veicina efektīvu un neatkarīgu strīdu alternatīvas izšķiršanas mehānismu brīvprātīgu izmantošanu strīdu izšķiršanai starp debitoriem un kreditoriem.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta, 8. panta 3. punkta un 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem līgumslēdzējas puses var iesaistīties sarunās, lai saistībā ar apstrīdētajiem parādiem panāktu mierizlīgumu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 79]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Strīdu alternatīvas izšķiršanas mehānismi, kuru mērķis ir risināt strīdus par maksājumu kavējumiem, rosina strīdā iesaistītās puses pašām rast risinājumu, kā arī ir ātri, efektīvi un izmaksu ziņā izdevīgi, vienlaikus uzturot pušu savstarpējo paļāvību un uzticēšanos.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>16a. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pants</STRING></STRING></TI.ART><STI.ART><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ziņošanas pienākumi</STRING></STRING></STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā minētās līgumslēdzējas iestādes katru gadu ziņo par savu maksājumu praksi.</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Panta 1. punktā minētais ziņošanas pienākums attiecas uz šādu informāciju:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">summa (EUR), kura samaksāta:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>—</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">1 līdz 30 dienas pēc šīs regulas 3. panta 1. punktā minētā termiņa;</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>—</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">31 līdz 60 dienas pēc šīs regulas 3. panta 1. punktā minētā termiņa;</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>—</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">61 līdz 90 dienas pēc šīs regulas 3. panta 1. punktā minētā termiņa;</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>—</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vairāk nekā 90 dienas pēc šīs regulas 3. panta 1. punktā minētā termiņa;</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vidējais rēķina apmaksas laiks.</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Šā panta 1. punktā minēto ziņojumu līgumslēdzējas iestādes elektroniski iesniedz 13. pantā minētajai dalībvalsts izpildiestādei, un tas ir publiski pieejams.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 80]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>17. pants</TI.ART><STI.ART>Digitālie rīki, apmācība kredīta pārvaldībā un finanšpratībā</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Šīs regulas efektīvai īstenošanai dalībvalstis pēc iespējas izmanto digitālos rīkus.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>Dalībvalstis nodrošina, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem ir pieejami <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">un piekļūstami rēķinu un </STRING></STRING>kredīta pārvaldības rīki<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, tai skaitā faktorings un līdzīgi finanšu pakalpojumi, kā arī</STRING></STRING><STRING STRIKE="on"> un</STRING> apmācība finanšpratībā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un jebkādas citas pret maksājumu kavējumiem vērstas iniciatīvas, arī saistībā ar</STRING></STRING><STRING STRIKE="on">, ieskaitot</STRING> digitālo rīku izmantošanu <STRING STRIKE="on">laicīgu </STRING>maksājumu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> savlaicības</STRING></STRING> nodrošināšanai.<STRING BOLD="on"> [Gr. 81]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>17a. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pants</STRING></STRING></TI.ART><STI.ART><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Eiropas Maksājumu kavējumu novērošanas centrs</STRING></STRING></STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Komisija izveido Maksājumu kavējumu novērošanas centru (“Novērošanas centrs”) līdz ... [PB: šīs regulas piemērošanas diena].</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Novērošanas centrs uzrauga maksājumu, kā arī maksājumu kavējumu praksi Savienībā, lai vāktu un kopīgotu pieredzi un paraugpraksi, kā arī noteiktu iespējamu kaitniecisku praksi un izpildiestāžu efektivitāti to uzdevumu izpildē un tādējādi sniegtu Komisijai ieteikumus un speciālās zināšanas saistībā ar izmaiņām maksājumu un maksājumu kavējumu praksē.</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstis Novērošanas centram iesniedz:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">sarakstus ar precēm un pakalpojumiem, kam piemēro 3. panta 2. punktā izklāstīto pieņemšanas vai pārbaudes procedūru;</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">apkopotus datus, kas satur 13. panta 3.a punktā, 14. panta 1. punktā, 14. panta 2. punktā un 16.a panta 3. punktā minēto informāciju;</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">informāciju par izpildiestādēm, sūdzību un izmeklēšanu skaitu un veiktajiem pasākumiem.</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Novērošanas centrs sagatavo gada ziņojumus, atzinumus un rakstiskus komentārus saistībā ar šīs regulas īstenošanu, tostarp novērtējumu un pamatnostādnes šīs regulas efektīvai izpildei.</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>5.</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Novērošanas centru vada Komisija, un to veido attiecīgo ekspertu un ieinteresēto personu pārstāvji. Valde nodrošina visu ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 82]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>17b. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pants</STRING></STRING></TI.ART><STI.ART><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1896/2006</STRING></STRING></STI.ART><PARAG><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Regulu (EK) Nr. 1896/2006 groza šādi:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>1)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 7. pantu groza šādi:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">panta 5. punktu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“5.	Pieteikumu iesniedz elektroniski.</STRING></STRING>”</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">panta 6. punktu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“6.	Pieteikumu paraksta elektroniski saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū [2. panta 2. punktu]. Šo parakstu atzīst izcelsmes dalībvalstī, nepiemērojot nekādus citus nosacījumus. Dalībvalstis ievieš alternatīvas elektroniskas saziņas sistēmas, kas nodrošina iespēju droši identificēt lietotājus. Šajā gadījumā elektroniskais paraksts netiek prasīts.”</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“1.	Ja ir izpildīti 8. pantā paredzētie nosacījumi, tiesa 14 dienās pēc pieteikuma iesniegšanas izdod Eiropas maksājuma rīkojumu, izmantojot E veidlapu, kā noteikts V pielikumā. Aprēķinot 14 dienu laikposmu, neieskaita laiku, ko prasītājs pavadījis, aizpildot, labojot vai grozot pieteikumu.”</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“2.	Paziņojumu par iebildumu nosūta 14 dienās pēc dienas, kad atbildētājam izsniegts maksājuma rīkojums.”</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 83]</STRING></P></CITATION></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>17c. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pants</STRING></STRING></TI.ART><STI.ART><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Grozījumi Regulā (EK) Nr. 861/2007</STRING></STRING></STI.ART><PARAG><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Regulu (EK) Nr. 861/2007 groza šādi:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>1)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 7. pantu groza šādi:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">panta 1. punktu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0"><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“1.	Kad no atbildētāja vai prasītāja ir saņemta atbilde 5. panta 3. vai 6. punktā noteiktajos termiņos, 14 dienu laikā tiesa pasludina spriedumu vai:</STRING></STRING></INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">aicina puses noteiktā termiņā, kas nav ilgāks par 14 dienām, sniegt papildu informāciju saistībā ar prasību;</STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">iegūst pierādījumus saskaņā ar 9. pantu;</STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">uzaicina puses uz mutisku lietas izskatīšanu, kas notiek 14 dienu laikā pēc uzaicinājuma.”</STRING></STRING></ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">panta 2. punktu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“2.Dalībvalstis ievieš alternatīvas elektroniskas saziņas sistēmas, kas nodrošina iespēju droši identificēt lietotājus. Šajā gadījumā elektroniskais paraksts netiek prasīts.”</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 13. pantam pievieno šādu punktu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“4.a	Regulas 5. panta 2. un 6. punktā minētos dokumentus un spriedumus, kas pasludināti saskaņā ar 7. pantu, no 2027. gada 1. janvāra izsniedz elektroniski. Izsniegšanu apliecina ar apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums. Visu tiesas un pušu vai citu tiesvedībā iesaistīto personu saraksti, kas nav 1. punktā minētā sarakste, nosūta elektroniski ar apstiprinājumu par saņemšanu. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2027. gada 1. janvārī nodrošina tam nepieciešamos tehniskos līdzekļus.”</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">“2.	Sprieduma pārskatīšanas lūguma iesniegšanas termiņš ir 14 dienas. Tas sākas dienā, kurā atbildētājs faktiski ir informēts par sprieduma saturu un ir spējīgs attiecīgi rīkoties, taču ne vēlāk kā dienā, kad veikts pirmais izpildes pasākums, pēc kura atbildētājam pilnīgi vai daļēji liegta iespēja rīkoties ar saviem aktīviem. Šo laikposmu nepagarina.”</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 84]</STRING></P></CITATION></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>18. pants</TI.ART><STI.ART>Ziņošana</STI.ART><PARAG>Līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu – <STRING STRIKE="on">4</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">3</STRING></STRING> gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">] un pēc tam reizi 3 gados</STRING></STRING><STRING STRIKE="on"> dienas]</STRING> Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par <STRING STRIKE="on">šīs regulas</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">tās</STRING></STRING> īstenošanu.<STRING BOLD="on"> [Gr. 85]</STRING></PARAG><PARAG><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ziņojumā izvērtē:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 1. pantā noteiktās darbības jomas ietekmi, tostarp ietekmi uz konkrētām nozarēm un konkrētiem darījumdarbības modeļiem;</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">ieviesto pasākumu, jo īpaši to, kuri attiecas uz 3. pantā noteiktajiem maksājumu termiņiem, ietekmi uz naudas plūsmas un likviditātes palielināšanu tirgū;</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">izpildiestāžu efektivitāti, kā noteikts 13., 14. un 15. pantā;</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>d)</NO.P>	<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">iespējamos ieguvumus no ES mēroga e-rēķinu ieviešanas, lai saīsinātu maksājumu termiņus tirgū;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 86]</STRING></PARAG><PARAG><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai, tostarp informāciju par izpildiestāžu izmeklēšanu, pārbaudēm, lēmumiem, tiesvedībām un publikācijām, kas minētas 14. panta 1. punktā;</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 87]</STRING></PARAG><PARAG><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par šīs regulas ietekmi uz komercdarījumiem un Eiropas Maksājumu kavējumu novērošanas centra ietekmi uz maksājumu kavējumu prakses uzraudzību ES.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 88]</STRING></PARAG><PARAG><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ziņojumam — attiecīgā gadījumā un ja nepieciešams — pievieno tiesību akta priekšlikumu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 89]</STRING></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>19. pants</TI.ART><STI.ART>Atcelšana</STI.ART><PARAG>Direktīva 2011/7/ES tiek atcelta.</PARAG><PARAG><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Tomēr no [šīs regulas piemērošanas sākuma diena] līdz [24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] to turpina piemērot situācijās, kurās debitori ir Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 1. punktā minētie mikrouzņēmumi un pašnodarbinātas personas.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 90]</STRING></PARAG><PARAG>Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.</PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART>20. pants</TI.ART><STI.ART>Stāšanās spēkā un piemērošana</STI.ART><PARAG NO="YES"><NO.P>1.</NO.P>Šī regula stājas spēkā [..] dienā pēc tās publicēšanas <STRING ITALIC="on">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</STRING>.</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2.</NO.P>To piemēro no [PB: lūdzam ierakstīt datumu – <STRING STRIKE="on">12</STRING><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">18</STRING></STRING> mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ievērojot 19</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> panta otro daļu.</STRING></STRING><STRING BOLD="on"> [Gr. 91]</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3.</NO.P>Šīs regulas noteikumi attiecas uz komercdarījumiem, kas tiek veikti pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, ieskaitot gadījumus, kad pamatā esošais līgums ir noslēgts pirms minētās dienas.</PARAG><PARAG>Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.</PARAG></ARTICLE></GR.ART><SIGNATURE><P>...,</P><P><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlamenta vārdā –	Padomes vārdā –</STRING></P><P><STRING ITALIC="on">priekšsēdētāja	priekšsēdētājs</STRING></P></SIGNATURE></DISPOSITIF></TEXT></TCONSOLID></TXTLST></SDOCTA>