Direktīvu 2011/85/ES groza šādi:1)direktīvas 2. pantu groza šādi:a)pirmās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikumā sniegto vispārējās valdības apakšsektoru definīciju.*

___________

*OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.”;

b)otro daļu groza šādi:i)otrās daļas a) punktu aizstāj ar šādu:

“a) vispārējās valdības publiskās uzskaites un statistikas pārskatu sistēmas;”;

ii)otrās daļas c) punktu aizstāj ar šādu:

“c) valstij specifiskas skaitliskas fiskālās normas, kas sekmē dalībvalsts fiskālās politikas saskaņotību ar dalībvalsts attiecīgajām saistībām atbilstīgi LESD un kas izteiktas kā budžeta snieguma rādītājs, piemēram, valsts budžeta deficīts, aizņemšanās, parāds vai to būtiska sastāvdaļa;”;

iii)otrās daļas e) punktu aizstāj ar šādu:

“e) vidēja termiņa budžeta struktūras kā īpašs valstu budžeta procedūru kopums, kas fiskālās politikas veidošanu neaprobežo tikai ar ikgadējo budžeta grafiku, tostarp politikas prioritāšu un valsts budžeta vidēja termiņa mērķu noteikšana;”;

iv)pievieno šādu h) punktu:

“h) neatkarīgas fiskālās iestādes kā struktūras, kas ir strukturāli neatkarīgas, vai struktūras, kurām piešķirta funkcionāla autonomija attiecībā uz dalībvalstu budžeta lēmējinstitūcijām, kuras izveidotas ar valsts tiesību normām saskaņā ar 8. pantu.”;

2)direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“1. Attiecībā uz to publiskās uzskaites sistēmām dalībvalstīm ir tādas publiskās uzskaites sistēmas, kas vispusīgi un konsekventi aptver visus vispārējās valdības apakšsektorus un satur informāciju, kas vajadzīga, lai iegūtu kopsavilkuma datus uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas balstītu datu sagatavošanai. Šīs vispārējās valdības publiskās uzskaites sistēmas ir pakļautas iekšējai kontrolei un neatkarīgai revīzijai.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka laikus un regulāri ir publiski pieejami fiskālie dati par visiem vispārējās valdības apakšsektoriem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013*. Konkrētāk, dalībvalstis attiecībā uz centrālo valdību, pavalsts valdību, vietējo valdību un sociālās nodrošināšanas fondiem publicē ceturkšņa datus par parādu un, ja vien tajās nav integrētu, visaptverošu un valsts līmenī saskaņotu uzkrājumu finanšu uzskaites sistēmu, deficīta datus atsevišķi līdz nākamā ceturkšņa beigām vai pēc tam, kad attiecīgos datus ir publicējusi Komisija (Eurostat).

3.Komisija (Eurostat) reizi trijos mēnešos publicē valdības finanšu statistikas ceturkšņa datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 549/2013 B pielikuma 25., 27. un 28. tabulu.

___________

*OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.”;

3)direktīvas 4. pantu groza šādi:a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka gada un daudzgadu fiskālās plānošanas pamatā ir reālistiskas makroekonomiskās un budžeta prognozes, kurās izmantota visaktuālākā informācija. Budžeta plānošanas pamatā liek visticamāko makrofiskālo scenāriju vai piesardzīgāku scenāriju. Makroekonomiskās un budžeta prognozes salīdzina ar visaktuālākajām Komisijas prognozēm un vajadzības gadījumā ar citu neatkarīgu struktūru prognozēm. Izskaidro būtiskas atšķirības starp dalībvalsts un Komisijas makroekonomiskajām un budžeta prognozēm, cita starpā norādot, kurās jomās mainīgo lielumu pieauguma līmenis ārējos pieņēmumos būtiski atšķiras no Komisijas prognozēs ietvertajām vērtībām.”;

b)panta 4. punktu svītro;c)panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5. Dalībvalstis precizē, kura iestāde ir atbildīga par makroekonomisko un budžeta prognožu sagatavošanu, un publisko oficiālās makroekonomiskās un budžeta prognozes, kuras sagatavotas fiskālajai plānošanai. Vismaz reizi gadā dalībvalstis un Komisija rīko tehnisku dialogu par pieņēmumiem, uz kuriem pamatojoties tiek gatavotas makroekonomiskās un budžeta prognozes.

6.Makroekonomiskajām un budžeta prognozēm par gada un daudzgadu fiskālo plānošanu veic regulāru, objektīvu un vispusīgu ex post izvērtējumu, ko veic neatkarīga struktūra vai citas struktūras, kurām ir funkcionāla autonomija attiecībā pret to dalībvalstu fiskālajām iestādēm, kuras nav tās iestādes, kuras sagatavo prognozes. Minētā izvērtējuma rezultātus dara zināmus atklātībai un attiecīgi ņem vērā, sagatavojot turpmākās makroekonomiskās un budžeta prognozes. Ja izvērtēšanā tiek konstatēta būtiska novirze, kas ietekmē makroekonomiskās prognozes attiecībā uz vismaz četru secīgu gadu laikposmu, attiecīgā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus un dara tos zināmus atklātībai.”;

d)panta 7. punktu svītro;4)direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Katra dalībvalsts atbilstoši savai specifikai izveido savas skaitliskās fiskālās normas nolūkā efektīvi veicināt to vispārējās valdības kopējo pienākumu izpildi, kuri izriet no LESD daudzgadu budžeta politikas jomā. Šādas normas jo īpaši veicina:a)atbilstību saskaņā ar LESD noteiktajām budžeta deficīta un parāda atsauces vērtībām un noteikumiem;b)vidēja termiņa fiskālās plānošanas laikposma pieņemšanu saskaņā ar Regulas [XXX SIP preventīvā daļa] noteikumiem.*

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [ievietot pilnu nosaukumu] [ievietot datumu] (OV L ..).

5)direktīvas 6. pantu groza šādi:a)panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

b) Šādu normu izpildes efektīvu un laikus īstenotu uzraudzību, kas balstās uz uzticamu un neatkarīgu analīzi, kuru veic neatkarīgas fiskālās iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, vai citas struktūras, kam nodrošināta funkcionāla neatkarība no dalībvalstu budžeta iestādēm;”;

b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja skaitliskās fiskālās normas ietver atkāpšanās klauzulas, šādās klauzulās ietver ierobežotu skaitu īpašu apstākļu, kuri atbilst no LESD un Regulas [XXX SIP preventīvā daļa] izrietošajiem dalībvalstu pienākumiem.”;

6)direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Dalībvalstu gada budžeta tiesību akti ir saskanīgi ar spēkā esošajām valstij specifiskajām skaitliskajām fiskālajām normām.”;

7)direktīvas V nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu: “NEATKARĪGAS FISKĀLĀS IESTĀDES”;8)direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

1.Dalībvalstis nodrošina, ka ar valsts likumiem, noteikumiem vai saistošām administratīvām procedūrām ir izveidotas neatkarīgas fiskālās iestādes, proti, struktūras, kas ir strukturāli neatkarīgas, vai struktūras, kurām piešķirta funkcionāla autonomija attiecībā uz dalībvalstu budžeta lēmējinstitūcijām.

1.aDalībvalstis var izveidot vairāk nekā vienu neatkarīgu fiskālo iestādi.

2.Šā panta 1. punktā minētās iestādes sastāv no locekļiem, kurus saskaņā ar pārredzamu procedūru izvirza un ieceļ amatā, pamatojoties uz viņu pieredzi un kompetenci publisko finanšu, makroekonomikas vai budžeta pārvaldības jomā.

3.Šā panta 1. punktā minētā iestāde:a)nepieņem norādījumus nedz no attiecīgās dalībvalsts budžeta lēmējiestādēm, nedz no citām publiskām vai privātām struktūrām;b)spēj savlaicīgi publiskot informāciju par saviem novērtējumiem un atzinumiem;c)ir ar pietiekamiem un stabiliem resursiem, lai efektīvi īstenotu savus uzdevumus, tostarp veiktu jebkādu analīzi savu uzdevumu ietvaros;d)ir ar pietiekamu un savlaicīgu piekļuvi informācijai, kas vajadzīga, lai pildītu savus uzdevumus;e)ir pakļauta regulāriem ārējiem novērtējumiem, ko veic neatkarīgi vērtētāji.

4.Neskarot uzdevumus un funkcijas, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013 piešķirtas dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, visas dalībvalstis nodrošina, ka viena no 1. punktā minētajām iestādēm veic šādus uzdevumus:a)sagatavot, novērtēt vai apstiprināt gada un daudzgadu makroekonomiskās prognozes;d)uzraudzīt atbilstību valstij specifiskajām skaitliskajām fiskālajām normām – ja vien to neveic citas struktūras – saskaņā ar 6. pantu; e)veikt uzdevumus saskaņā ar Regulas [XXX SIP preventīvā daļa] un Regulas [XXX SIP korektīvā daļa]* attiecīgajiem pantiem;f)novērtēt valsts budžeta struktūras konsekvenci, saskaņotību un efektivitāti;g)pēc uzaicinājuma piedalīties regulārās uzklausīšanās un diskusijās valsts parlamentā.

5.Iestādes izdod novērtējumus saistībā ar 4. punkta a), d), e) un f) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem, neskarot uzdevumus un funkcijas, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013. Dalībvalstis ievēro šos novērtējumus vai arī paskaidro, kāpēc tās tos neievēro. Paskaidrojums tiek publiskots, un to iesniedz divus mēnešus pēc šādu novērtējumu izdošanas.

_________________

* Padomes Regula (ES) [ievietot pilnu nosaukumu] [ievietot datumu] (OV L ..).”;

9)direktīvas 9. pantu groza šādi:a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis izveido ticamu, efektīvu valsts vidēja termiņa budžeta struktūru, kas paredz pieņemt vismaz trīs gadu fiskālo plānošanu, lai nodrošinātu, ka valsts fiskālā plānošana atbilst daudzgadu fiskālās plānošanas perspektīvai.”;

b)panta 2. punktu groza šādi:i)ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“2. Valsts vidēja termiņa budžeta struktūras ietver procedūras, kas paredzētas, lai noteiktu: ”;

ii)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) vispusīgus un pārskatāmus daudzgadu budžeta mērķus, kā minēts 2. panta e) punktā un kas izteikti kā vispārējās valdības budžeta deficīts, parāds un jebkāds cits fiskālais rādītājs (piemēram, izdevumi), nodrošinot, ka tie atbilst visām spēkā esošām valstij specifiskajām skaitliskajām fiskālajām normām atbilstoši šīs direktīvas IV nodaļai un attiecīgajiem Regulas [XXX SIP preventīvā daļa] noteikumiem.”;

iii)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) aprakstu par paredzēto vidēja termiņa politiku, tai skaitā investīcijām un reformām, kas ietekmē vispārējās valdības finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ar iedalījumu pa būtiskajiem ieņēmumu un izdevumu posteņiem, parādot, kā tiek panākta korekcija 2. panta e) punktā minēto valsts vidēja termiņa budžeta mērķu virzienā, salīdzinot ar prognozēm nemainīgas politikas apstākļos.”;

iv)punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) izvērtējumu par to, kā paredzētā politika, ņemot vērā tās tiešu vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi uz vispārējās valdības finansēm, varētu iespaidot publisko finanšu un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti. Ciktāl iespējams, novērtējumā ņem vērā klimata pārmaiņu radītos makrofiskālos riskus un to ietekmi uz vidi un distributīvo ietekmi.”;

c)panta 3. punktu svītro;(10)direktīvas 10. un 11. pantu aizstāj ar šādiem:

“10. pants

Gada budžeta tiesību akti ir atbilstoši 2. panta e) punktā minētajiem valsts budžeta vidēja termiņa mērķiem. Jebkuru atkāpi pienācīgi izskaidro.”;

11. pants

Šī direktīva neliedz jaunai dalībvalsts valdībai atjaunināt savu vidējā termiņa budžeta plānu tā, lai būtu ņemtas vērā jaunās politikas prioritātes. Minētajā gadījumā jaunā valdība norāda iepriekšējā un jaunā vidēja termiņa budžeta plāna atšķirības.”;

11)direktīvas VI nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “VISPĀRĒJĀS VALDĪBAS FINANŠU PĀRREDZAMĪBA”;12)direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka visi pasākumi, kas veikti saskaņā ar II, III un IV nodaļu, ir konsekventi visos vispārējās valdības apakšsektoros un pilnībā aptver minētos apakšsektorus. Minētajā nolūkā dalībvalstis jo īpaši paredz konsekventus vispārējās valdības uzskaites noteikumus un procedūras un uzskaites pamatā esošo datu vākšanas un apstrādes sistēmu integritāti.”;

13)direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

1.Gada un daudzgadu budžeta procesu sistēmā dalībvalstis publicē informāciju par struktūrām un fondiem, kas nav daļa no parastā budžeta, bet ir daļa no vispārējās valdības, tostarp no vispārējās valdības apakšsektoriem. Dalībvalstis publicē arī summas, kas atbilst šo struktūru un fondu kopējai ietekmei uz vispārējās valdības bilancēm un parādiem.

2.Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sīku informāciju par nodokļu izdevumu ietekmi uz ieņēmumiem.

3.Dalībvalstis attiecībā uz visiem vispārējās valdības apakšsektoriem publicē attiecīgu informāciju par iespējamām saistībām, kam ir iespējama liela ietekme uz valsts budžetu, tostarp par valsts garantijām, ienākumus nenesošiem aizdevumiem, saistībām, kas izriet no valsts uzņēmumu darbības, norādot šādu iespējamo saistību apjomu. Dalībvalstis, ciktāl iespējams, publicē arī informāciju par iespējamām saistībām, kas saistītas ar katastrofām un klimatu. Publicētajā informācijā pēc iespējas ņem vērā informāciju par fiskālajām izmaksām, kas radušās katastrofu un ar klimatu saistītu satricinājumu dēļ. Dalībvalstis publicē informāciju par vispārējās valdības īpašumā esošām privāto un valsts uzņēmumu kapitāla daļām, kuru summas ir ekonomiski nozīmīgas.”;

14)direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

1.Dalībvalstis nodrošina to noteikumu spēkā stāšanos, kuri vajadzīgi, lai līdz 2025. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Padome mudina dalībvalstis gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt savas atbilstības tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un darīt tās zināmas atklātībai.

2.Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3.Komisija sagatavo starpposma progresa ziņojumu par šīs direktīvas galveno noteikumu īstenošanu, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm un kas ir jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2025. gada 30. jūnijam.

4.Dalībvalstis paziņo Komisijai galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.”;

15)direktīvas 16. pantu svītro.16)pievieno šādu 16.a pantu:

“16.a pants

1.Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados ziņo par pašreizējo stāvokli attiecībā uz:a)vispārējās valdības publisko uzskaiti Savienībā, ņemot vērā progresu, kas panākts kopš 2013. gada novērtējuma par Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu piemērotību dalībvalstīm;b)ES neatkarīgo fiskālo iestāžu spējas un uzdevumi, ņemot vērā progresu, kas panākts kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā, pamatojoties uz Komisijas fiskālās pārvaldības datubāzes konstatējumiem un apspriedēm ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izpētītu minimālos standartus;

2.Komisija līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados publicē pārskatu par šīs direktīvas efektivitāti.” 