<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" standalone="no"?><SDOCTA xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" STATUS="DEF1" xsi:noNamespaceSchemaLocation="TA.xsd"><IDENT><STRING BOLD="on">P9_TA(2024)0326</STRING></IDENT><TI><STRING BOLD="on">Agrīnas intervences pasākumi, noregulējuma nosacījumi un noregulējuma darbības finansējums (VNMR3)</STRING></TI><HIDDEN><STRING HIDDEN="on" ITALIC="on">(A9-0155/2024 - Referents: Pedro Marques)</STRING></HIDDEN><TXTLST><RESOL><TI><STRING BOLD="on">Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Regulu (ES) Nr. 806/2014 (COM(2023)0226 – C9-0139/2023 – 2023/0111(COD))</STRING></TI><NOTE>(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)</NOTE><TEXT><PREAMBLE><PRINIT><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlaments,</STRING></PRINIT><GRVISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0226),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0139/2023),</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 5. jūlija atzinumu<FOOTNOTE><FIELD> OV C 307, 31.8.2023., 19. lpp.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 13. jūlija atzinumu<FOOTNOTE><FIELD> OV C 349, 29.9.2023., 161. lpp.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0155/2024),</P></VISA></GRVISA></PREAMBLE><DISPOSITIF><ACTLST><ACTION><P><NO.P>1.</NO.P>pieņem pirmajā lasījumā tālāk izklāstīto nostāju;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>2.</NO.P>prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>3.</NO.P>uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.</P></ACTION></ACTLST></DISPOSITIF></TEXT></RESOL></TXTLST><TXTLST><IDENT><STRING BOLD="on">P9_TC1-COD(2023)0111</STRING></IDENT><TCONSOLID><TI><STRING BOLD="on">Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/...</STRING>, <STRING BOLD="on">ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Regulu (ES) Nr. 806/2014</STRING><FOOTNOTE><FIELD><STRING SUPERSCRIPT="on">*</STRING> Izmaiņas visā tekstā izriet no grozījuma Nr. 1 pieņemšanas. Jaunais vai grozītais teksts ir izcelts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.</FIELD></FOOTNOTE><BRK/></TI><NOTE>(Dokuments attiecas uz EEZ)</NOTE><TEXT><PREAMBLE><PRINIT>EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,</PRINIT><GRVISA><VISA><P>ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,</P></VISA><VISA><P>ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,</P></VISA><VISA><P>pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,</P></VISA><VISA><P>ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu<FOOTNOTE><FIELD> OV C […], […], […]. lpp.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P>ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu<FOOTNOTE><FIELD> OV C […], […], […]. lpp.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P>saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,</P></VISA></GRVISA><GRCONS><GRCINIT>tā kā:</GRCINIT><CONS><P><NO.P>(1)</NO.P>Savienības noregulējuma satvars kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ("iestādes") tika izveidots pēc 2008.–2009. gada globālās finanšu krīzes un saskaņā ar starptautiski atzīto Finanšu stabilitātes padomes dokumentu "Efektīvu noregulējuma režīmu pamatelementi finanšu iestādēm"<FOOTNOTE><FIELD> Finanšu stabilitātes padome, Key Attributes of Effective Resolution Regimes for Financial Institutions, 2014. gada 15. oktobris.</FIELD></FOOTNOTE>. Savienības noregulējuma satvaru veido Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES<FOOTNOTE><FIELD> ﻿Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014<FOOTNOTE><FIELD> ﻿Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>. Abi tiesību akti attiecas uz iestādēm, kas iedibinātas Savienībā, un uz jebkuru citu vienību, kas ietilpst minētās direktīvas vai minētās regulas darbības jomā ("vienības"). Savienības noregulējuma satvara mērķis ir sakārtotā veidā risināt iestāžu un vienību maksātnespēju, saglabājot iestāžu un vienību kritiski svarīgās funkcijas un izvairoties no draudiem finanšu stabilitātei, vienlaikus aizsargājot noguldītājus un publiskos līdzekļus. Papildus tam Savienības noregulējuma satvara mērķis ir veicināt banku pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, izveidojot saskaņotu režīmu, lai koordinēti risinātu pārrobežu krīzes, un izvairoties no problēmām attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(1a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Patlaban banku savienība balstās tikai uz diviem, nevis trijiem paredzētajiem pīlāriem, proti, uz vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) un vienoto noregulējuma mehānismu (VNM). Tādēļ tā joprojām ir nepilnīga, jo trūkst trešā pīlāra, proti, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS). Banku savienības izveides pabeigšana ir ekonomikas un monetārās savienības un finanšu stabilitātes būtisks elements, jo īpaši samazinot negatīvas ekonomiskās spirāles risku, kas rodas banku un valsts saiknes rezultātā.</STRING></STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(2)</NO.P>Vairākus gadus pēc tā ieviešanas Savienības noregulējuma satvars pašlaik piemērojamajā redakcijā nesniedz gaidītos rezultātus attiecībā uz dažiem no minētajiem mērķiem. Konkrēti, lai gan iestādes un vienības ir panākušas ievērojamu progresu noregulējamības jomā un šim nolūkam ir atvēlēti ievērojami resursi, jo īpaši palielinot zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un papildinot noregulējuma finansēšanas mehānismus, Savienības noregulējuma satvars reti tiek izmantots. Dažu nelielu un vidēju iestāžu un vienību maksātnespēja galvenokārt tiek risināta, izmantojot nesaskaņotus valstu pasākumus. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Diemžēl joprojām</STRING></STRING> tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, nevis<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> nozares finansētie drošības tīkli, tostarp</STRING></STRING> noregulējuma finansēšanas mehānismi. Šāda situācija šķietami izriet no nepietiekamiem stimuliem. Minētie nepietiekamie stimuli rodas no Savienības noregulējuma satvara un valstu noteikumu mijiedarbības, saskaņā ar kuru plašā rīcības brīvība sabiedrības interešu novērtēšanā ne vienmēr tiek izmantota tādā veidā, kas atspoguļo to, kā bija paredzēts piemērot Savienības noregulējuma satvaru. Tajā pašā laikā Savienības noregulējuma satvars maz tika izmantots, ņemot vērā risku, ka no noguldījumiem finansēto iestāžu noguldītāji uzņemtos zaudējumus, lai nodrošinātu, ka minētās iestādes noregulējuma ietvaros var piekļūt ārējam finansējumam, jo īpaši tad, ja nav citu iekšēji rekapitalizējamu saistību. Visbeidzot, tas, ka ārpus noregulējuma noteikumi par piekļuvi finansējumam ir mazāk stingri nekā noregulējumā, ir atturējis piemērot Savienības noregulējuma satvaru par labu citiem risinājumiem, kas bieži ietver nodokļu maksātāju naudas izmantošanu iestādes vai vienības pašu resursu vai nozares finansētu drošības tīklu vietā. Šī situācija savukārt rada sadrumstalotības risku, risku, ka iestāžu un vienību maksātnespējas pārvaldības gadījumā varētu rasties neoptimāli rezultāti, jo īpaši nelielu un vidēju iestāžu un vienību gadījumā, un domātās izmaksas no neizmantotajiem finanšu resursiem. Tādēļ ir jānodrošina efektīvāka un saskaņotāka Savienības noregulējuma satvara piemērošana un jānodrošina, ka to var piemērot vienmēr, kad tas ir sabiedrības interesēs, tostarp attiecībā uz nelielām un vidējām iestādēm▌.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(3)</NO.P>Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 4. pantu dalībvalstis, kuras ir izveidojušas ciešu sadarbību starp Eiropas Centrālo banku (ECB) un attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm, minētās regulas piemērošanas nolūkā uzskata par iesaistītajām dalībvalstīm. Tomēr Regulā (ES) Nr. 806/2014 nav ietverta sīkāka informācija par procesu, saskaņā ar kuru sagatavo ciešas sadarbības sākšanu ar noregulējumu saistītu uzdevumu veikšanā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt minēto informāciju.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(4)</NO.P>Nepieciešamā noregulējuma plānošanas darba intensitāte un detalizācijas pakāpe attiecībā uz meitasuzņēmumiem, kas nav identificētas kā noregulējuma vienības, var atšķirties atkarībā no attiecīgo iestāžu un vienību lieluma un riska profila, kritiski svarīgo funkciju esamības un grupas noregulējuma stratēģijas. Tādēļ Vienotajai noregulējuma valdei ("Valde") vajadzētu būt iespējai ņemt vērā minētos faktorus, nosakot pasākumus, kas jāveic attiecībā uz šādiem meitasuzņēmumiem, un attiecīgā gadījumā izmantot vienkāršotu pieeju.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(5)</NO.P>Iestāde vai vienība, kas tiek likvidēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pēc tam, kad ir konstatēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un Valde ir secinājusi, ka tās noregulējums nav sabiedrības interesēs, galu galā virzās uz iziešanu no tirgus. Tas nozīmē, ka maksātnespējas gadījumā veicamo darbību plāns nav nepieciešams neatkarīgi no tā, vai kompetentā iestāde jau ir anulējusi attiecīgās iestādes vai vienības atļauju. Tas pats attiecas uz atlikušo noregulējamo iestādi pēc aktīvu, tiesību un saistību pārvešanas saskaņā ar pārvešanas stratēģiju. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka šādās situācijās noregulējuma plānu pieņemšana netiek prasīta.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(6)</NO.P>Valde pašlaik var aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, ja iestāde vai vienība neizpilda apvienoto rezervju prasību, kad tā tiek ņemta vērā papildus minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām ("MREL"). Tomēr, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un saskaņotību ar esošajām Valdes pieņemto lēmumu īstenošanas procedūrām, ir skaidrāk jāprecizē minētās sadales aizlieguma procesā iesaistīto iestāžu uzdevumi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka rīkojums aizliegt šādu sadali Valdei būtu jāadresē valsts noregulējuma iestādei, kurai būtu jāīsteno Valdes lēmums. Turklāt noteiktās situācijās iestādei vai vienībai varētu tikt prasīts izpildīt MREL, pamatojoties uz tādu pamatu, kas nav pamats, uz kura minētajai iestādei vai vienībai tiek prasīts izpildīt apvienoto rezervju prasību. Minētā situācija rada neskaidrības par nosacījumiem, kas attiecas uz to, kā Valde īsteno pilnvaras aizliegt veikt sadali, un uz maksimālās sadalāmās summas aprēķināšanu saistībā ar MREL. Tāpēc būtu jānosaka, ka minētajos gadījumos Valdei būtu jāuzdod valstu noregulējuma iestādēm aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, pamatojoties uz apvienoto rezervju prasības aplēsi saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1118<FOOTNOTE><FIELD> Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>. Lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību, Valdei par aplēsto apvienoto rezervju prasību būtu jāpaziņo iestādei vai vienībai, kurai pēc tam būtu publiski jāatklāj minētā aplēstā apvienoto rezervju prasība.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(7)</NO.P>Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir noteiktas pilnvaras, kuras jāīsteno noregulējuma iestādēm un no kurām dažas nav ietvertas Regulā (ES) Nr. 806/2014. Vienotajā noregulējuma mehānismā tas var radīt nenoteiktību attiecībā uz to, kam šīs pilnvaras būtu jāīsteno un kādos apstākļos tās būtu jāīsteno. Tādēļ ir jāprecizē, kā valstu noregulējuma iestādēm būtu jāīsteno konkrētas pilnvaras, kas noteiktas tikai Direktīvā 2014/59/ES attiecībā uz vienībām un grupām, kuras ir Valdes tiešā atbildībā. Šādos gadījumos Valdei vajadzētu būt iespējai, ja tā to uzskata par vajadzīgu, uzdot valstu noregulējuma iestādēm īstenot minētās pilnvaras. Jo īpaši Valdei vajadzētu būt iespējai uzdot valstu noregulējuma iestādēm pieprasīt iestādei vai vienībai uzturēt detalizētu uzskaiti par finanšu līgumiem, kuros iestāde vai vienība ir līgumslēdzēja puse, vai piemērot pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 33.a pantu apturēt dažas finanšu saistības. Tomēr, ņemot vērā to, ka attiecībā uz atļaujām samazināt atbilstīgo saistību instrumentus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013<FOOTNOTE><FIELD> Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>, kas ir piemērojama arī iestādēm un vienībām un saistībām, uz kurām attiecas MREL, nav jāpiemēro valsts tiesību akti, Valdei vajadzētu būt iespējai piešķirt minētās atļaujas iestādēm vai vienībām tieši, neuzdodot valstu noregulējuma iestādēm īstenot minētās pilnvaras.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(8)</NO.P>Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876<FOOTNOTE><FIELD> Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/877<FOOTNOTE><FIELD> Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/877 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 150, 7.6.2019., 226. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879<FOOTNOTE><FIELD> Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Direktīvu 98/26/EK (OV L 150, 7.6.2019., 296. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> Savienības tiesību aktos ieviesa starptautisko "kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standartu", ko Finanšu stabilitātes padome publicēja 2015. gada 9. novembrī ("TLAC standarts"), attiecībā uz globālām sistēmiski nozīmīgām bankām, ko Savienības tiesību aktos dēvē par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI). Ar Regulu (ES) 2019/877 un Direktīvu (ES) 2019/879 tika grozīti arī noteikumi par MREL, kas noteikta Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014. Regulas (ES) Nr. 806/2014 noteikumi par MREL ir jāsaskaņo ar to, kā attiecībā uz G-SNI īsteno TLAC standartu, ņemot vērā konkrētas saistības, ko varētu izmantot, lai izpildītu to MREL daļu, kas būtu jāizpilda ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām. Jo īpaši saistības, kas ir līdzvērtīgas dažām izslēgtajām saistībām, būtu jāiekļauj noregulējuma vienību pašu kapitālā un subordinētajos atbilstīgajos instrumentos, ja minēto izslēgto saistību summa noregulējuma vienības bilancē nepārsniedz 5 % no noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas un no minētās iekļaušanas neizriet riski, kas saistīti ar principu "neviens kreditors nav sliktākā situācijā".</P></CONS><CONS><P><NO.P>(9)</NO.P>Noteikumi MREL noteikšanai galvenokārt ir vērsti uz to, lai noteiktu atbilstīgu MREL līmeni, pieņemot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu kā vēlamo noregulējuma stratēģiju. Tomēr Regula (ES) Nr. 806/2014 ļauj Valdei izmantot citus noregulējuma instrumentus, proti, tos, kuros izmanto noregulējamās iestādes darījumdarbības nodošanu privātam pircējam vai pagaidu iestādei. Tādēļ būtu jāprecizē, ka gadījumā, ja noregulējuma plānā ir paredzēts izmantot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu ▌<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">atsevišķi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem</STRING></STRING>, Valdei būtu jānosaka MREL līmenis attiecīgajai noregulējuma vienībai, pamatojoties uz minēto noregulējuma instrumentu specifiku un dažādajām zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzībām, ko šie instrumenti ietver.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(10)</NO.P>Noregulējuma vienībām MREL līmenis ir noregulējumā sagaidāmo zaudējumu summa un rekapitalizācijas summa, kas ļauj noregulējuma vienībai saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un ļauj tai atbilstīgu laikposmu veikt savas darbības. Dažas vēlamās noregulējuma stratēģijas, jo īpaši uzņēmuma pārdošanas instruments, ietver aktīvu, tiesību un saistību nodošanu saņēmējam▌. Šādos gadījumos rekapitalizācijas komponenta mērķi varētu nebūt piemērojami tādā pašā mērā kā atvērtas bankas iekšējās rekapitalizācijas stratēģijas gadījumā, jo Valdei nebūs jānodrošina, lai noregulējuma vienība pēc noregulējuma darbības atjaunotu atbilstību savām pašu kapitāla prasībām. Tomēr paredzams, ka zaudējumi šādos gadījumos pārsniegs noregulējuma vienības pašu kapitāla prasības. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka minēto noregulējuma vienību MREL līmenis joprojām ietver rekapitalizācijas summu, kas tiek koriģēta samērīgi noregulējuma stratēģijai.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(11)</NO.P>Ja noregulējuma stratēģijā ir paredzēts izmantot noregulējuma instrumentus, kas nav <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">tikai </STRING></STRING>iekšējā rekapitalizācija, attiecīgās vienības rekapitalizācijas vajadzības pēc noregulējuma parasti būs mazākas nekā atvērtas banku iekšējās rekapitalizācijas gadījumā. Šādā gadījumā šis aspekts būtu jāņem vērā MREL kalibrēšanā, aplēšot rekapitalizācijas prasību. Tāpēc, koriģējot MREL līmeni noregulējuma vienībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēts uzņēmuma pārdošanas instruments vai pagaidu iestādes instruments ▌<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">atsevišķi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem</STRING></STRING>, Valdei būtu jāņem vērā minēto instrumentu iezīmes, tostarp paredzamais tvērums attiecībā uz nodošanu privātam pircējam vai pagaidu iestādei, pārvedamo instrumentu veidi, minēto instrumentu paredzamā vērtība un tirgspēja un vēlamās noregulējuma stratēģijas izstrāde, tostarp aktīvu nodalīšanas instrumenta papildu izmantošana. Tā kā noregulējuma iestādei katrā atsevišķā gadījumā ir jālemj par noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu iespējamu izmantošanu noregulējumā un tā kā šādu lēmumu nevar droši pieņemt ex ante, Valdei nebūtu jāņem vērā noguldījumu garantiju sistēmas potenciālā iemaksa (noregulējumā, kad tiek kalibrēts MREL līmenis). <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Šāda pieeja mazina arī morālā kaitējuma iespējamību, nodrošinot, ka uzņēmumi neizdara pārsteidzīgu pieņēmumu, ka attiecīgās noguldījumu garantiju sistēmas finansējums tiks izmantots, lai sasniegtu 8 % kopējo saistību un pašu kapitāla mērķrādītāju.</STRING></STRING></P></CONS><CONS><P>▌</P></CONS><CONS><P><NO.P>(13)</NO.P>Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013<FOOTNOTE><FIELD> Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> 4. pantu ECB ir kompetenta veikt uzraudzības uzdevumus saistībā ar agrīnu intervenci. Ir jāsamazina riski, kas izriet no Direktīvā 2014/59/ES paredzēto agrīnas intervences pasākumu atšķirīgas transponēšanas valstu tiesību aktos, un jāveicina tas, ka ECB efektīvi un konsekventi piemēro savas pilnvaras veikt agrīnas intervences pasākumus. Minētie agrīnas intervences pasākumi tika izveidoti, lai kompetentās iestādes varētu novērst iestādes vai vienības finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos un iespēju robežās samazināt iespējamā noregulējuma risku un ietekmi. Tomēr, tā kā trūkst noteiktības attiecībā uz minēto agrīnas intervences pasākumu piemērošanas izraisītājfaktoriem un tie daļēji pārklājas ar uzraudzības pasākumiem, agrīnas intervences pasākumi reti tiek izmantoti. Tāpēc Direktīvas 2014/59/ES noteikumi par agrīnas intervences pasākumiem būtu jāatspoguļo Regulā (ES) Nr. 806/2014, tādējādi nodrošinot ECB vienotu un tieši piemērojamu juridisko instrumentu, un minēto agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumi būtu jāvienkāršo un jāprecizē. Lai kliedētu nenoteiktību par vadības struktūras atcelšanas un pagaidu administratoru iecelšanas nosacījumiem un termiņiem, minētie pasākumi būtu skaidri jāidentificē kā agrīnas intervences pasākumi un to piemērošanai būtu jāpiemēro vieni un tie paši izraisītājfaktori. Vienlaikus būtu jāprasa, lai konkrētas situācijas risināšanai ECB izvēlētos piemērotus pasākumus saskaņā ar proporcionalitātes principu. Lai ECB varētu ņemt vērā reputācijas riskus vai riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ECB būtu jānovērtē agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumi, pamatojoties ne tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, t. sk. kapitāla vai likviditātes prasībām, sviras līmeni, ienākumus nenesošiem aizdevumiem vai riska darījumu koncentrāciju, bet arī uz kvalitatīviem izraisītājfaktoriem.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(14)</NO.P>Ir jānodrošina, ka Valde spēj sagatavoties iestādes vai vienības iespējamam noregulējumam. Tāpēc ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu pietiekami agri jāinformē Valde par iestādes vai vienības finanšu stāvokļa pasliktināšanos, un Valdei vajadzētu būt pilnvarām, kas vajadzīgas sagatavošanas pasākumu īstenošanai. Svarīgi ir tas, ka, lai Valde varētu pēc iespējas ātrāk reaģēt uz iestādes vai vienības situācijas pasliktināšanos, agrīnas intervences pasākumu iepriekšēju piemērošanu nevajadzētu paredzēt kā nosacījumu, lai Valde veiktu pasākumus iestādes vai vienības tirgošanai vai pieprasītu informāciju nolūkā atjaunināt noregulējuma plānu un sagatavot vērtējumu. Lai nodrošinātu konsekventu, koordinētu, efektīvu un savlaicīgu reakciju uz iestādes vai vienības finanšu stāvokļa pasliktināšanos un pienācīgi sagatavotos iespējamam noregulējumam, ir jāuzlabo mijiedarbība un koordinācija starp ECB, valstu kompetentajām iestādēm un Valdi. Tiklīdz iestāde vai vienība atbilst agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumiem, ECB, valstu kompetentajām iestādēm un Valdei būtu jāpalielina informācijas, tostarp provizoriskās informācijas, apmaiņa un kopīgi jāuzrauga iestādes vai vienības finansiālais stāvoklis.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(14a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ja Valde pieprasa informāciju, kas ir vajadzīga, lai atjauninātu noregulējuma plānus, sagatavotos vienības iespējamam noregulējumam vai novērtējuma veikšanai, ECB vai attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz Valdei tām pieejamā informācija. Ja attiecīgā informācija ECB vai attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm vēl nav pieejama, Valdei un ECB vai attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas un jākoordinē darbība, lai iegūtu informāciju, ko Valde uzskata par vajadzīgu. Šādas sadarbības ietvaros valsts kompetentajām iestādēm būtu jāvāc vajadzīgā informācija, pienācīgi ņemot vērā samērīguma principu.</STRING></STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(15)</NO.P>Ir jānodrošina savlaicīga rīcība un agrīna koordinācija starp Valdi un ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi attiecībā uz mazāk nozīmīgām pārrobežu grupām, ja iestāde vai vienība joprojām turpina darbību, bet pastāv būtisks risks, ka minētā iestāde vai vienība varētu kļūt maksātnespējīga. Tāpēc ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu pēc iespējas ātrāk jāpaziņo Valdei par šādu risku. Minētajā paziņojumā būtu jāietver ECB vai attiecīgās valsts kompetentās iestādes novērtējuma iemesli un pārskats par alternatīviem privātā sektora pasākumiem, uzraudzības darbībām vai agrīnas intervences pasākumiem, kas ir pieejami, lai saprātīgā termiņā novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju. Šādai agrīnai paziņošanai nebūtu jāskar procedūras, ar kurām nosaka, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi. ECB vai attiecīgās valsts kompetentās iestādes iepriekšēju paziņojumu Valdei par būtisku risku, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, nevajadzētu noteikt par nosacījumu, ar ko pēc tam konstatētu, ka iestāde vai vienība faktiski kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Turklāt, ja vēlākā posmā tiek novērtēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un nav alternatīvu risinājumu, lai saprātīgā termiņā novērstu šādu maksātnespēju, Valdei ir jāpieņem lēmums par to, vai veikt noregulējuma darbību. Šādā gadījumā tas, cik savlaicīgi tiek pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu iestādei vai vienībai, var būt būtiski noregulējuma stratēģijas sekmīgai īstenošanai, jo īpaši tāpēc, ka agrāka intervence iestādē vai vienībā var palīdzēt nodrošināt pietiekamu zaudējumu absorbcijas spēju un likviditāti, lai izpildītu minēto stratēģiju. Tāpēc ir lietderīgi ļaut Valdei ciešā sadarbībā ar ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi novērtēt, kas ir saprātīgs termiņš alternatīvu pasākumu īstenošanai, lai novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Veicot minēto novērtējumu, būtu jāņem vērā arī vajadzība saglabāt noregulējuma iestādes un attiecīgās vienības spēju efektīvi īstenot noregulējuma stratēģiju, ja tas galu galā ir nepieciešams, bet nevajadzētu liegt veikt alternatīvus pasākumus. Proti, paredzētajam alternatīvo pasākumu termiņam vajadzētu būt tādam, lai tas neapdraudētu noregulējuma stratēģijas iespējamās īstenošanas efektivitāti. </STRING></STRING>Lai nodrošinātu savlaicīgu iznākumu un ļautu Valdei pienācīgi sagatavoties iestādes vai vienības iespējamam noregulējumam, Valdei un ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu regulāri jātiekas, un Valdei būtu jālemj par šādu sanāksmju biežumu, ņemot vērā lietas apstākļus.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(16)</NO.P>Lai ietvertu būtiskus prudenciālo prasību pārkāpumus, ir sīkāk jāprecizē nosacījumi, ar kādiem nosaka, ka mātesuzņēmumi, tostarp pārvaldītājsabiedrības, kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgi. Minēto prasību pārkāpumu, ko izdarījis mātesuzņēmums, vajadzētu uzskatīt par būtisku, ja šāda pārkāpuma veids un apmērs ir salīdzināms ar pārkāpumu, kas, ja to būtu izdarījusi kredītiestāde, pamatotu kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas anulēšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(17)</NO.P>Noregulējuma satvaru ir paredzēts piemērot potenciāli jebkurai iestādei vai vienībai neatkarīgi no tās lieluma un darījumdarbības modeļa <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">ar pozitīvu sabiedrības interešu novērtējumu</STRING></STRING>. Lai nodrošinātu šādu iznākumu, būtu jāprecizē kritēriji sabiedrības interešu novērtējuma piemērošanai iestādei vai vienībai, kas kļūst maksātnespējīga. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Šajā sakarā ir jāprecizē, ka atkarībā no konkrētajiem apstākļiem noteiktas iestādes vai vienības funkcijas var uzskatīt par kritiskām, ja to pārtraukšana ietekmētu finanšu stabilitāti vai kritiskos pakalpojumus reģionālā līmenī, jo īpaši ja kritisko funkciju aizstājamību nosaka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus.</STRING></STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(18)</NO.P>Novērtējumam par to, vai iestādes vai vienības noregulējums ir sabiedrības interesēs, būtu jāatspoguļo apsvērums, ka noguldītāji ir labāk aizsargāti, ja noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļi tiek izmantoti efektīvāk un šo fondu zaudējumi tiek samazināti līdz minimumam. Tāpēc, novērtējot sabiedrības intereses, noregulējuma mērķis aizsargāt noguldītājus būtu jāuzskata par labāk sasniegtu noregulējumā, ja maksātnespējas procedūras izvēle noguldījumu garantiju sistēmai izmaksātu dārgāk.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(19)</NO.P>Novērtējumā par to, vai iestādes vai vienības noregulējums ir sabiedrības interesēs, cik vien iespējams, būtu jāatspoguļo arī starpība starp finansējumu, ko sniedz, izmantojot nozares finansētus drošības tīklus (noregulējuma finansēšanas mehānismus vai noguldījumu garantiju sistēmas), no vienas puses, un finansējumu, ko dalībvalstis nodrošina no nodokļu maksātāju naudas, no otras puses. Dalībvalstu sniegtais finansējums ir saistīts ar lielāku bezrūpīgas rīcības risku, un tam piemīt mazāks stimuls attiecībā uz tirgus disciplīnu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, tādēļ tas būtu jāapsver tikai ārkārtas apstākļos</STRING></STRING>. Tāpēc, novērtējot mērķi līdz minimumam samazināt paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, Valdei būtu jāuzskata, ka finansējums, kuram izmanto noregulējuma finansēšanas mehānismus vai noguldījumu garantiju sistēmu, ir vēlamāks par finansējumu, kuram izmanto līdzvērtīgu resursu apjomu no dalībvalstu budžeta.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(19a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ja dalībvalstu maksātnespējas un noregulējuma satvars tādā pašā mērā efektīvi nodrošina regulējuma mērķu sasniegšanu, prioritāte būtu jāpiešķir risinājumam, kas samazina risku nodokļu maksātājiem un ekonomikai. Minētajai pieejai būtu jānodrošina piesardzīga un atbildīga rīcība, kas atbilst visaptverošajam mērķim aizsargāt gan nodokļu maksātāju intereses, gan arī plašāku ekonomikas stabilitāti.</STRING></STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(19b)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Nodokļu maksātāja finansēts ārkārtas finansiālais atbalsts iestādēm un vienībām būtu jāpiešķir (ja tāds vispār tiek piešķirts) tikai nolūkā novērst nopietnus ārkārtas un sistēmiska rakstura traucējumus tautsaimniecībā, jo tas rada būtisku slogu publiskā sektora finansēm un traucē vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.</STRING></STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(20)</NO.P>Lai nodrošinātu, ka noregulējuma mērķi tiek sasniegti visefektīvākajā veidā, sabiedrības interešu novērtējuma rezultātam vajadzētu <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">apsvērt, vai</STRING></STRING> maksātnespējīgas iestādes vai vienības likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru noregulējuma mērķus sasniegtu efektīvāk<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> nekā noregulējums</STRING></STRING>, nevis tikai tādā pašā mērā kā noregulējums.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(21)</NO.P>Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2014/59/ES, Regulu (ES) Nr. 806/2014 un Direktīvu 2014/49/ES, ir sīkāk jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem izņēmuma kārtā var piešķirt piesardzības pasākumus, kas kvalificējami kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Lai līdz minimumam samazinātu konkurences izkropļojumus, ko rada noguldījumu garantiju sistēmu atšķirības Savienībā, šādu sistēmu intervences saistībā ar preventīviem pasākumiem, kas atbilst Direktīvā 2014/49/ES noteiktajām prasībām un kas kvalificējami kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, būtu jāatļauj izņēmuma kārtā, ja saņēmēja iestāde vai vienība neatbilst nevienam no nosacījumiem, lai to uzskatītu par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Būtu jānodrošina, ka piesardzības pasākumi tiek veikti pietiekami agri. Attiecībā uz piesardzības rekapitalizāciju ECB pašlaik savu uzskatu par to, vai iestāde vai vienība ir maksātspējīga, balsta uz perspektīvo novērtējumu par nākamajiem 12 mēnešiem par to, vai iestāde vai vienība var izpildīt pašu kapitāla prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 vai Regulā (ES) 2019/2033, un papildu pašu kapitāla prasību, kas noteikta Direktīvā 2013/36/ES vai Direktīvā (ES) 2019/2034. Minētā prakse būtu jānosaka Regulā (ES) Nr. 806/2014. Papildus tam pasākumi samazinātas vērtības aktīvu glābšanas nodrošināšanai, tostarp aktīvu pārvaldības struktūras vai aktīvu garantiju shēmas, var izrādīties efektīvi un lietderīgi, lai novērstu tādu iespējamo finansiālo grūtību cēloņus, ar kurām saskaras iestādes un vienības, un novērstu to maksātnespēju, un tāpēc tie varētu būt uzskatāmi par piemērotiem piesardzības pasākumiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šādi piesardzības pasākumi var izpausties kā samazinātas vērtības aktīvu pasākumi.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(22)</NO.P>Lai saglabātu tirgus disciplīnu, aizsargātu publiskos līdzekļus un izvairītos no konkurences izkropļojumiem, piesardzības pasākumiem arī turpmāk vajadzētu būt izņēmumam, un tie būtu jāpiemēro tikai, lai novērstu nopietnus tirgus traucējumus vai saglabātu finanšu stabilitāti<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, it sevišķi sistēmiskas krīzes gadījumā</STRING></STRING>. Turklāt piesardzības pasākumus nevajadzētu izmantot, lai novērstu zaudējumus, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies. Visuzticamākais instruments tādu zaudējumu noteikšanai, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies, ir aktīvu kvalitātes pārskatīšana, ko veic ECB, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010<FOOTNOTE><FIELD> Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>, vai valstu kompetentās iestādes. ECB un valstu kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto šāda pārskatīšana, lai noteiktu zaudējumus, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies, ja šādu pārskatīšanu var veikt saprātīgā termiņā. Ja tas nav iespējams, ECB un valstu kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas, būtu pēc iespējas reālistiski, ņemot vērā dominējošos apstākļus, jāidentificē zaudējumi, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(23)</NO.P>Piesardzīgas rekapitalizācijas mērķis ir atbalstīt dzīvotspējīgas iestādes un vienības, kas atzītas par tādām, kuras tuvākajā nākotnē, iespējams, saskarsies ar pagaidu grūtībām, un novērst to situācijas turpmāku pasliktināšanos. Lai izvairītos no tā, ka publiskas subsīdijas tiek piešķirtas uzņēmumiem, kas atbalsta piešķiršanas brīdī jau ir nerentabli, piesardzības pasākumiem, ko piešķir kā pašu kapitāla instrumentu vai citu kapitāla instrumentu iegādi vai kā samazinātas vērtības aktīvu pasākumus, nevajadzētu pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu kapitāla iztrūkumu, kā konstatēts spriedzes testa vai līdzvērtīgas darbības nelabvēlīgajā scenārijā. Lai nodrošinātu, ka publiskais finansējums galu galā tiek pārtraukts, minētajiem piesardzības pasākumiem arī vajadzētu būt ierobežotiem laikā un tajos būtu jāiekļauj skaidrs to izbeigšanas grafiks (<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"atbalsta pasākuma </STRING></STRING>izejas stratēģija<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"</STRING></STRING>). Beztermiņa instrumenti, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāls, būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos un tiem būtu jāpiemēro konkrēti kvantitatīvi ierobežojumi, jo to raksturlielumu dēļ tie nav piemēroti, lai nodrošinātu atbilstību pagaidu būtības nosacījumam.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(24)</NO.P>Piesardzības pasākumiem vajadzētu noteikt ierobežojumu atbilstoši summai, kas iestādei vai vienībai būtu vajadzīga, lai saglabātu maksātspēju nelabvēlīga scenārija gadījumā, kā noteikts spriedzes testā vai līdzvērtīgā darbībā. Ja piesardzības pasākumi izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, saņēmējai iestādei vai vienībai vajadzētu būt iespējai izmantot minēto summu, lai segtu zaudējumus no pārvestajiem aktīviem, vai to izmantot apvienojumā ar kapitāla instrumentu iegādi, ar noteikumu, ka netiek pārsniegta konstatētā iztrūkuma kopsumma. Ir arī jānodrošina, ka šādi piesardzības pasākumi, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, atbilst spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem un paraugpraksei, ka tie atjauno iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspēju, ka valsts atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un ka tiek novērsti konkurences izkropļojumi. Minēto iemeslu dēļ attiecīgajām iestādēm, izmantojot piesardzības pasākumus, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu veidā, būtu jāņem vērā īpašie norādījumi, tostarp aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību (APS) plāns<FOOTNOTE><FIELD> COM(2018) 133 final.</FIELD></FOOTNOTE> un paziņojums par ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšanu<FOOTNOTE><FIELD> COM(2020) 822 final.</FIELD></FOOTNOTE>. Arī uz šiem piesardzības pasākumiem, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, vienmēr būtu jāattiecina prioritārais pagaidu būtības nosacījums. Paredzams, ka publiskas garantijas, kas piešķirtas uz noteiktu laiku attiecībā uz attiecīgās iestādes vai vienības samazinātas vērtības aktīviem, nodrošinās labāku atbilstību pagaidu būtības nosacījumam nekā šādu aktīvu pārvešana publiski atbalstītai vienībai. Lai nodrošinātu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ka iestādes, kuras saņem atbalstu, ievēro atbalsta pasākuma noteikumus, kompetentajām iestādēm būtu jāprasa iestādēm, kas nav pildījušas savas saistības, izstrādāt sanācijas plānu</STRING></STRING>.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Ja ECB vai valsts kompetentā iestāde uzskata, ka sanācijas plānā paredzētie pasākumi nespēj panākt iestādes ilgtermiņa dzīvotspēju vai ja iestāde nav ievērojusi sanācijas plānu, ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu jānovērtē, vai iestāde ir vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantu.</STRING></STRING></P></CONS><CONS><P><NO.P>(25)</NO.P>Ir svarīgi nodrošināt Valdes ātru un savlaicīgu noregulējuma darbību, ja šāda darbība ietver valsts atbalsta vai Fonda atbalsta piešķiršanu. Tāpēc ir nepieciešams ļaut Valdei pieņemt attiecīgo noregulējuma shēmu, pirms Komisija ir novērtējusi, vai šāds atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Tomēr, lai šādā scenārijā nodrošinātu iekšējā tirgus labu darbību, noregulējuma shēmām, kas ietver valsts atbalsta vai Fonda atbalsta piešķiršanu, joprojām būtu jāpiemēro nosacījums, ka šāda atbalsta piešķiršanai nepieciešams Komisijas apstiprinājums. Lai Komisija pēc iespējas ātrāk varētu novērtēt, vai Fonda atbalsts ir saderīgs ar vienoto tirgu, un lai nodrošinātu netraucētu informācijas plūsmu, ir arī jānosaka, ka Valdei un Komisijai būtu nekavējoties jāapmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga attiecībā uz Fonda atbalsta iespējamo izmantošanu, un jāparedz īpaši noteikumi par to, kad un kāda informācija Valdei būtu jāsniedz Komisijai, lai sniegtu informāciju Komisijas novērtējumam par Fonda atbalsta saderību.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(26)</NO.P>Procedūra, kas reglamentē noregulējuma sākšanu, ir līdzīga procedūrai, kas reglamentē lēmumu piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras. Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi saskaņot Valdes un ECB vai valsts kompetentās iestādes attiecīgos uzdevumus, kad tās, no vienas puses, novērtē, vai pastāv nosacījumi norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanai, un, no otras puses, novērtē noregulējuma shēmas pieņemšanas nosacījumus.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(27)</NO.P>Ir iespējams, ka noregulējuma darbība tiktu piemērota noregulējuma vienībai, kas ir noregulējuma grupas priekšgalā, savukārt norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras tiktu piemērotas attiecībā uz citu tās pašas grupas vienību. Savstarpējā atkarība starp šādām vienībām, tostarp tas, ka pastāv atjaunojamas konsolidētās kapitāla prasības, un nepieciešamība aktivizēt zaudējumu augšupējas un lejupējas pārvešanas mehānismus, var apgrūtināt zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzību novērtēšanu katrai vienībai atsevišķi un tādējādi to nepieciešamo summu noteikšanu, kas jānoraksta un jākonvertē katrai vienībai. Tādēļ būtu jāprecizē procedūra, saskaņā ar kuru minētajās situācijās piemēro kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un saskaņā ar kuru Valdei būtu jāņem vērā šāda savstarpējā atkarība. Šajā nolūkā, ja viena vienība atbilst norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas nosacījumiem un cita tās pašas grupas vienība vienlaikus atbilst noregulējuma nosacījumiem, Valdei būtu jāpieņem noregulējuma shēma, kas attiecas uz abām vienībām.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(28)</NO.P>Nolūkā palielināt juridisko noteiktību un ņemot vērā to saistību iespējamo nozīmīgumu, kas var izrietēt no neskaidriem notikumiem nākotnē, tostarp noregulējuma brīdī nepabeigto tiesvedību iznākumu, ir jānosaka, kāda pieeja šīm saistībām būtu jāparedz attiecībā uz iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu. Šajā ziņā vadošajiem principiem vajadzētu būt tiem, kas paredzēti grāmatvedības noteikumos, un jo īpaši grāmatvedības noteikumos, kas paredzēti 37. starptautiskajā grāmatvedības standartā, kurš pieņemts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008<FOOTNOTE><FIELD> Komisijas Regula (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE>. Pamatojoties uz minēto, noregulējuma iestādēm būtu jānošķir uzkrājumi un iespējamās saistības. Uzkrājumi ir saistības, kas attiecas uz iespējamu līdzekļu aizplūšanu un ko var reālistiski aplēst. Iespējamās saistības netiek atzītas par grāmatvedības saistībām, jo tās attiecas uz pienākumu, ko nevar uzskatīt par iespējamu aplēšanas laikā vai ko nevar reālistiski aplēst.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(29)</NO.P>Tā kā uzkrājumi ir grāmatvedības saistības, būtu jāprecizē, ka pret šādiem uzkrājumiem jāattiecas tāpat kā pret citām saistībām. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt iekšēji rekapitalizējamiem, izņemot, ja tie atbilst kādam no konkrētajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tos izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta tvēruma. Ņemot vērā minēto noteikumu iespējamo nozīmi noregulējumā un nolūkā nodrošināt noteiktību iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanā, būtu jāprecizē, ka uzkrājumi ir daļa no iekšēji rekapitalizējamām saistībām un ka līdz ar to tām piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(30)</NO.P>Saskaņā ar grāmatvedības principiem iespējamās saistības nevar atzīt par saistībām, un tāpēc tām nevajadzētu būt iekšēji rekapitalizējamām. Tomēr ir jānodrošina, ka iespējamās saistības, kas izrietētu no notikuma, kurš ir neiespējams vai kuru nevar reālistiski aplēst noregulējuma laikā, nemazina noregulējuma stratēģijas un jo īpaši iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, vērtētājam, veicot vērtēšanu noregulējuma vajadzībām, būtu jānovērtē iespējamās saistības, kas ir iekļautas noregulējamās iestādes vai vienības bilancē, un pēc iespējas labāk būtu jānosaka šo saistību potenciālā vērtība. Lai nodrošinātu, ka pēc noregulējuma procesa iestāde vai vienība pienācīgu laiku var saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos, vērtētājam šī potenciālā vērtība būtu jāņem vērā, nosakot summu, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir jānoraksta vai jākonvertē, lai atjaunotu noregulējamās iestādes kapitāla rādītājus. Jo īpaši noregulējuma iestādei savas konvertācijas pilnvaras būtu jāpiemēro iekšēji rekapitalizējamām saistībām, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka noregulējamās iestādes rekapitalizācija ir pietiekama, lai segtu iespējamos zaudējumus, ko var radīt saistības, kuras var rasties neiespējama notikuma dēļ. Novērtējot norakstāmo vai konvertējamo summu, noregulējuma iestādei būtu rūpīgi jāapsver iespējamo zaudējumu ietekme uz noregulējamo iestādi, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, tostarp notikuma iestāšanās iespējamību, tā iestāšanās termiņu un iespējamo saistību summu.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(31)</NO.P>Noteiktos apstākļos pēc tam, kad vienotais noregulējuma fonds ir veicis iemaksu, kas nepārsniedz 5 % no iestādes vai vienības kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, Valde var izmantot papildu finansējuma avotus, lai turpinātu atbalstīt savu noregulējuma darbību. Būtu skaidrāk jānorāda, kādos apstākļos vienotais noregulējuma fonds var sniegt papildu atbalstu, ja visas saistības, kuru prioritāte ir zemāka nekā noguldījumiem, kas nav obligāti vai diskrecionāri izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(32)</NO.P>Noregulējuma panākumi ir atkarīgi no Valdes savlaicīgas piekļuves attiecīgajai informācijai no iestādēm un vienībām, par kurām atbild Valde, kā arī no publiskām iestādēm un struktūrām. Šajā kontekstā Valdei vajadzētu būt iespējai piekļūt statistiska rakstura informācijai, ko ECB savākusi savas centrālās bankas funkcijas ietvaros, papildus informācijai, kas ECB ir pieejama kā uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98<FOOTNOTE><FIELD> Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> Valde nodrošina konfidenciālas statistikas informācijas fizisku un loģisku aizsardzību un pieprasa ECB atļauju informācijas turpmākai nosūtīšanai, kas var būt nepieciešama, lai izpildītu Valdes uzdevumus. Tā kā sabiedrības interešu novērtējuma veikšanai var būt nepieciešama informācija, kas saistīta ar to klientu skaitu, kuriem iestāde vai vienība ir vienīgais vai galvenais bankas pakalpojumu partneris, un kas ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849<FOOTNOTE><FIELD> Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).</FIELD></FOOTNOTE> izveidoto centralizēto automatizēto mehānismu rīcībā, Valdei vajadzētu būt iespējai saņemt minēto informāciju atsevišķos gadījumos. Būtu arī jāprecizē konkrēts laiks, kad Valdei ir netieša piekļuve informācijai. Jo īpaši, ja attiecīgā informācija ir pieejama iestādei vai struktūrai, kurai ir pienākums sadarboties ar Valdi, kad Valde pieprasa informāciju, šādai iestādei vai struktūrai būtu jāsniedz minētā informācija Valdei. Ja konkrētajā laikā informācija nav pieejama, neatkarīgi no šīs nepieejamības iemesla Valdei vajadzētu būt iespējai iegūt minēto informāciju no fiziskās vai juridiskās personas, kuras rīcībā ir minētā informācija, ar valsts noregulējuma iestāžu starpniecību vai tiešā veidā pēc tam, kad tā ir par to informējusi minētās valsts noregulējuma iestādes. Valdei vajadzētu būt arī iespējai precizēt procedūru un veidu, kādā tai būtu jāsaņem informācija no finanšu vienībām, lai nodrošinātu, ka šāda informācija ir vispiemērotākā tās vajadzībām, tostarp attiecībā uz virtuālajām datu telpām. Turklāt, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku sadarbību ar visām vienībām, kuru rīcībā varētu būt dati, kas ir būtiski Valdei un nepieciešami tai uzticēto uzdevumu veikšanai, un lai izvairītos no pieprasījumu dublēšanās iestādēm un vienībām, starp publiskajām iestādēm un struktūrām, ar kurām Valdei vajadzētu būt iespējai sadarboties, pārbaudīt informācijas pieejamību un apmainīties ar informāciju, būtu jāiekļauj Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieki, attiecīgās NGS, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Stabilizācijas mehānisms. Visbeidzot, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā laikus tiek veikta intervence no finanšu mehānismiem, par kuriem noslēgts līgums attiecībā uz vienoto noregulējuma fondu, Valdei būtu jāinformē Komisija un ECB, tiklīdz tā uzskata, ka var būt nepieciešams aktivizēt šādus finanšu mehānismus, un būtu jāsniedz Komisijai un ECB visa informācija, kas vajadzīga to uzdevumu veikšanai attiecībā uz šādiem finanšu mehānismiem.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(33)</NO.P>Direktīvas 2014/59/ES 86. panta 1. punktā ir paredzēts, ka parastās maksātnespējas procedūras attiecībā uz iestādēm un vienībām, kas ietilpst minētās direktīvas tvērumā, neuzsāk citādi, kā vien pēc noregulējuma iestādes ierosinājuma, un ka lēmumu, ar ko iestādei vai vienībai piemēro parasto maksātnespējas procedūru, pieņem tikai ar noregulējuma iestādes piekrišanu. Minētais noteikums nav atspoguļots Regulā (ES) Nr. 806/2014. Saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 806/2014 noteikto uzdevumu sadali valstu noregulējuma iestādēm būtu jāapspriežas ar Valdi, pirms tās rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 86. panta 1. punktu attiecībā uz iestādēm un vienībām, par kurām Valde ir tieši atbildīga.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(34)</NO.P>Valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam atlases kritēriji ir tādi paši kā valdes priekšsēdētāja un citu pilna laika locekļu atlases kritēriji. Tāpēc ir lietderīgi arī Valdes priekšsēdētāja vietniekam piešķirt tādas pašas balsstiesības kā Valdes priekšsēdētājam un pilna laika locekļiem.</P></CONS><CONS><P>▌</P></CONS><CONS><P><NO.P>(36)</NO.P>Lai Valde plenārsēdē varētu veikt sākotnējo novērtējumu par provizorisko budžeta projektu, pirms priekšsēdētājs iesniedz galīgo projektu, būtu jāpagarina termiņš, kurā priekšsēdētājs var iesniegt sākotnējo priekšlikumu par Valdes gada budžetu.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(37)</NO.P>Pēc vienotā noregulējuma fonda palielināšanas sākotnējā laikposma, kas minēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā, tā pieejamie finanšu līdzekļi var nedaudz samazināties zem mērķapjoma, jo īpaši segto noguldījumu pieauguma dēļ. Tādējādi ex ante iemaksu summa, kas var tikt pieprasīta šādos apstākļos, varētu būt neliela. Līdz ar to ir iespējams, ka pēc dažiem gadiem šo ex ante iemaksu apmērs vairs nebūs samērīgs ar šo iemaksu iekasēšanas izmaksām. Tāpēc Valdei vajadzētu būt iespējai atlikt ex ante iemaksu iekasēšanu uz <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">ne vairāk kā trim</STRING></STRING> gadiem, līdz iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē Valdes spēju izmantot vienoto noregulējuma fondu.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(38)</NO.P>Neatsaucamas maksājumu saistības ir viens no vienotā noregulējuma fonda pieejamo finanšu līdzekļu komponentiem. Tādēļ ir jāprecizē apstākļi, kādos minētās maksājumu saistības var prasīt izpildīt, un piemērojamā procedūra saistību izbeigšanai gadījumā, ja iestādei vai vienībai vairs nav pienākuma veikt iemaksas vienotajā noregulējuma fondā. Turklāt, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un noteiktību attiecībā uz neatsaucamu maksājumu saistību daļu piesaistāmo ex ante iemaksu kopējā summā, Valdei šāda daļa būtu jānosaka katru gadu, ievērojot piemērojamos ierobežojumus.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(39)</NO.P>Vienotajā noregulējuma fondā veicamo ārkārtas ex post iemaksu maksimālā summa, ko atļauts pieprasīt, pašlaik gadā nevar pārsniegt ex ante iemaksu trīskāršu apmēru. Pēc sākotnējā fonda palielināšanas perioda, kas minēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā, šādas ex ante iemaksas apstākļos, kas nav vienotā noregulējuma fonda izmantošana, būs atkarīgas tikai no segto noguldījumu līmeņa svārstībām, un tāpēc tās, visticamāk, saruks. Pamatojot ārkārtas ex post iemaksu maksimālo summu ar ex ante iemaksu apmēru, varētu tikt krasi ierobežota vienotā noregulējuma fonda iespēja piesaistīt ex post iemaksas, tādējādi samazinot tā rīcības spēju. Lai izvairītos no šāda iznākuma, būtu jānosaka cits ierobežojums un būtu jānosaka, ka ārkārtas ex post iemaksu maksimālā summa, ko atļauts pieprasīt, ir Fonda mērķapjoma vienas astotās daļas trīskāršs apmērs.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(40)</NO.P>Vienoto noregulējuma fondu var izmantot, lai atbalstītu uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta piemērošanu, saskaņā ar kuru noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību un saistību kopums tiek nodots saņēmējam. Šādā gadījumā Valdei var būt prasījums pret atlikušo iestādi vai vienību tās turpmākajā likvidācijā saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Tas var notikt, ja vienoto noregulējuma fondu izmanto saistībā ar tādu zaudējumu segšanu, kas kreditoriem citādi būtu radušies, tostarp kā garantijas attiecībā uz aktīviem un saistībām, vai saistībā ar starpības segšanu starp pārvestajiem aktīviem un saistībām. Lai nodrošinātu, ka akcionāri un kreditori, kas palikuši atlikušajā iestādē vai vienībā, efektīvi absorbē noregulējamās iestādes zaudējumus un uzlabo iespēju maksātnespējas gadījumā veikt atmaksājumus Valdei, tiem Valdes prasījumiem pret atlikušo iestādi vai vienību un prasījumiem, kas izriet no pamatotiem izdevumiem, kuri pienācīgi radušies Valdei, būtu jāpiemēro tāda pati prioritāte maksātnespējas gadījumā kā katras iesaistītās dalībvalsts valsts noregulējuma finansēšanas mehānismu prasījumu prioritātei, kurai vajadzētu būt augstākai par noguldījumu un noguldījumu garantiju sistēmu prioritātes līmeni. Tā kā par principa "neviens kreditors nav sliktākā situācijā" pārkāpumiem no vienotā noregulējuma fonda akcionāriem un kreditoriem izmaksātās kompensācijas ir paredzētas, lai kompensētu noregulējuma darbības rezultātus, minētajām kompensācijām nevajadzētu būt par pamatu Valdes prasījumiem.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(41)</NO.P>Tā kā daži Regulas (ES) Nr. 806/2014 noteikumi par noguldījumu garantiju sistēmu iespējamo lomu noregulējumā ir līdzīgi Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem, Regulā (ES) Nr. 806/2014 būtu jāatspoguļo grozījumi, kas minētajos Direktīvas 2014/59/ES noteikumos izdarīti ar … [PB: lūgums ievietot Direktīvas 2014/59/ES grozījumu direktīvas numuru].</P></CONS><CONS><P><NO.P>(42)</NO.P>Pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu tirgus integritāti, tirgus disciplīnu un ieguldītāju aizsardzību. Lai nodrošinātu, ka Valde spēj veicināt centienus panākt lielāku pārredzamību un piedalīties citos tādos centienos, būtu jāļauj Valdei atklāt informāciju, kas izriet no tās pašas veiktās analīzes, novērtējumiem un konstatējumiem, tostarp noregulējamības novērtējumiem, ja šāda atklāšana neapdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un ja informācijas atklāšana ir saistīta ar prioritārām sabiedrības interesēm.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(43)</NO.P>Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 806/2014.</P></CONS><CONS><P><NO.P>(44)</NO.P>Lai nodrošinātu konsekvenci, grozījumi Regulā (ES) Nr. 806/2014, kas ir līdzīgi grozījumiem Direktīvā 2014/59/ES, kuri izdarīti ar … [PB: lūgums ievietot Direktīvas 2014/59/ES grozījumu direktīvas numuru], būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, kad transponē … [PB: lūgums ievietot Direktīvas 2014/59/ES grozījumu direktīvas numuru], proti, no … [PB: lūgums ievietot datumu = 18 mēneši pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma]. Tomēr nav iemesla atlikt to Regulas (ES) Nr. 806/2014 grozījumu piemērošanu, kuri attiecas tikai uz vienotā noregulējuma mehānisma darbību. Minētie grozījumi tādēļ būtu jāpiemēro no … [PB: lūgums ievietot datumu = 1 mēnesis pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma].</P></CONS><CONS><P><NO.P>(45)</NO.P>Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot iestāžu un vienību atveseļošanas un noregulējuma satvara efektivitāti un lietderību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs to risku dēļ, ko atšķirīgas valstu pieejas varētu radīt vienotā tirgus integritātei, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, grozot noteikumus, kas jau ir noteikti Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,</P></CONS></GRCONS></PREAMBLE><DISPOSITIF><DINIT>IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.</DINIT><GR.ART><ARTICLE><TI.ART><STRING ITALIC="on">1. pants</STRING></TI.ART><STI.ART><STRING BOLD="on">Grozījumi Regulā (ES) Nr. 806/2014</STRING></STI.ART><PARAG>Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>1)</NO.P>regulas 3. panta 1. punktu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>punkta 24.a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"24.a) "noregulējuma vienība" ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī un ko Valde vai valsts noregulējuma iestāde saskaņā ar šīs regulas 8. pantu ir identificējusi kā vienību, attiecībā uz kuru noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība;";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>punktā iekļauj šādu 24.d) un 24.e) apakšpunktu:<CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="ARAB"><INT.LI LEVEL="0">"24.d) " ārpussavienības G-SNI" ir ārpussavienības G-SNI, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 134) apakšpunktā;</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>24.e)</SYMBOL>"G-SNI vienība" ir G-SNI vienība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 136) apakšpunktā;";</ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>punkta 49) apakšpunktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"49) "iekšēji rekapitalizējamas saistības" ir 2. pantā minētas vienības saistības, tostarp tās saistības, kas rada grāmatvedības uzkrājumus, un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas, ievērojot 27. panta 3. punktu;";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>2)</NO.P>regulas 4. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:<CITATION><P>"1.a Dalībvalstis iespējami drīz informē Valdi par savu lūgumu uzsākt ciešu sadarbību ar ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu.</P><P>Pēc paziņošanas, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, un pirms ciešas sadarbības izveidošanas dalībvalstis sniedz visu informāciju – par vienībām un grupām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā –, kas Valdei var būt vajadzīga, lai sagatavotos uzdevumiem, kas tai uzticēti ar šo regulu un nolīgumu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>3)</NO.P>regulas 7. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 3. punkta ceturtās daļas pirmos divus teikumus aizstāj ar šādu tekstu:<CITATION><P>"Veicot šajā punktā minētos uzdevumus, valstu noregulējuma iestādes piemēro attiecīgos šīs regulas noteikumus. Šīs regulas 5. panta 2. punktā, 6. panta 5. punktā, 8. panta 6., 8., 12. un 13. punktā, 10. panta 1. līdz 10. punktā, 10.a pantā, 11. līdz 14. pantā, 15. panta 1., 2. un 3. punktā, 16. pantā, 18. panta 1., 1.a, 2. un 6. punktā, 20. pantā, 21. panta 1. līdz 7. punktā, 21. panta 8. punkta otrajā daļā, 21. panta 9. un 10. punktā, 22. panta 1., 3. un 6. punktā, 23. un 24. pantā, 25. panta 3. punktā, 27. panta 1. līdz 15. punktā, 27. panta 16. punkta otrās daļas otrajā teikumā, trešajā daļā un ceturtās daļas pirmajā, trešajā un ceturtajā teikumā un 32. pantā minētās atsauces uz Valdi uzskata par atsaucēm uz valstu noregulējuma iestādēm attiecībā uz grupām un vienībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 5. punktu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>i)</NO.P>vārdus "12. panta 2. punktu" aizstāj ar vārdiem "12. panta 3. punktu";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ii)</NO.P>punktam pievieno šādu daļu:<CITATION><P>"Pēc tam, kad pirmajā daļā minētais paziņojums ir stājies spēkā, iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka atbildību par tādu uzdevumu veikšanu, kas saistīti ar vienībām un grupām, kuras veic uzņēmējdarbību to teritorijā, izņemot 2. punktā minētās vienības un grupas, nodod atpakaļ valsts noregulējuma iestādēm, un tādā gadījumā pirmo daļu vairs nepiemēro. Dalībvalstis, kuras plāno izmantot minēto iespēju, par to paziņo Valdei un Komisijai. Minētais paziņojums ir spēkā no dienas, kad tas publicēts <STRING ITALIC="on">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</STRING>.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>4)</NO.P>regulas 8. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 2. punktam pievieno šādu daļu:<CITATION><P>"Valde var uzdot valstu noregulējuma iestādēm īstenot Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 8. punktā minētās pilnvaras. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>aa)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">panta 9. punkta pirmo daļu groza šādi:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>i)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">iekļauj šādu punktu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"aa) attiecīgā gadījumā detalizētu aprakstu par to, kādēļ ir noteikts, ka iestāde ir jākvalificē kā likvidācijas vienība, tostarp paskaidrojumu, kā noregulējuma iestāde nonāca pie secinājuma, ka iestādei trūkst kritiski svarīgu funkciju;";</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ii)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">iekļauj šādu apakšpunktu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"ja) aprakstu par to, kā dažādās noregulējuma stratēģijas vislabāk sasniegtu 14. pantā izklāstītos noregulējuma mērķus;";</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>iii)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">iekļauj šādu apakšpunktu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"pa) fizisku personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segto noguldījumu un atbilstīgo noguldījumu detalizētu un kvantitatīvu sarakstu.";</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 10. punktam pievieno <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">šādas daļas</STRING></STRING>:<CITATION><P>"To pasākumu noteikšanai, kas veicami attiecībā uz tādiem pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem meitasuzņēmumiem, kuri nav noregulējuma vienības, Valde<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> pēc apspriešanās ar attiecīgo valsts noregulējuma iestādi</STRING></STRING> var piemērot vienkāršotu pieeju, ja šāda pieeja negatīvi neietekmētu grupas noregulējamību, ņemot vērā meitasuzņēmuma lielumu, tā riska profilu, kritiski svarīgu funkciju neesību un grupas noregulējuma stratēģiju.</P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Grupas noregulējuma plānā nosaka, vai noregulējuma grupas vienības, kas nav noregulējuma vienības, kvalificējas kā likvidācijas vienības. Neskarot citus faktorus, ko Valde var uzskatīt par būtiskiem, vienības, kas nodrošina kritiski svarīgas funkcijas, nav uzskatāmas par likvidācijas vienībām.</STRING></STRING>";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ba)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">panta 11. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"-aa) ietver detalizētu aprakstu par to, kādēļ ir noteikts, ka grupas vienība ir jākvalificē kā likvidācijas vienība, tostarp paskaidrojumu, kā noregulējuma iestāde nonāca pie secinājuma, ka iestādei trūkst kritiski svarīgu funkciju, un kā ir ņemta vērā attiecība starp tās kopējo riska darījumu vērtību un darbības ienākumiem grupas kopējā riska darījumu vērtībā un darbības ienākumos, kā arī grupas vienības sviras rādītājs grupas kontekstā;";</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>pievieno šādu punktu:<CITATION><P>"14. Valde nepieņem noregulējuma plānus 1. punktā minētajām vienībām un grupām, ja piemēro 22. panta 5. punktu vai ja <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">maksātnespējas procedūra ir uzsākta pret vienību</STRING></STRING> vai <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">grupu</STRING></STRING> ▌saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 32.b pantu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>5)</NO.P>regulas 10. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 4. punkta ceturtajā daļā vārdu "Pirmajā daļā" aizstāj ar vārdiem "Trešajā daļā";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 7. punktā vārdus "iestādei vai mātesuzņēmumam adresētu" aizstāj ar vārdiem "vienībai vai mātesuzņēmumam adresētu" un vārdus "ietekmi uz iestādes darījumdarbības modeli" aizstāj ar vārdiem "ietekmi uz vienības vai grupas darījumdarbības modeli";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>panta 10. punktu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>i)</NO.P>otrajā daļā vārdu "iestādes" aizstāj ar vārdiem "attiecīgās vienības";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ii)</NO.P>trešajā daļā vārdu "iestādi" aizstāj ar vārdu "vienību";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>iii)</NO.P>punktam pievieno šādu daļu:<CITATION><P>"Ja attiecīgās vienības ierosinātie pasākumi efektīvi samazina vai novērš šķēršļus noregulējamībai, Valde pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi un attiecīgā gadījumā ar norīkoto makroprudenciālās uzraudzības iestādi. Minētajā lēmumā norāda, ka ierosinātie pasākumi efektīvi samazina vai novērš šķēršļus noregulējamībai, un uzdod valsts noregulējuma iestādēm pieprasīt iestādei, mātesuzņēmumam vai jebkuram attiecīgās grupas meitasuzņēmumam īstenot ierosinātos pasākumus.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>d)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pievieno šādu punktu:</STRING></STRING><CITATION><P>"<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">13.a Katra noregulējuma plānošanas cikla beigās noregulējuma iestāde publicē anonimizētu sarakstu, kurā apkopoti jebkādi apzinātie noregulējamības šķēršļi, tostarp būtiski šķēršļi, un attiecīgās darbības to risināšanai. Piemēro 88. pantā noteiktos dienesta noslēpuma noteikumus.</STRING></STRING> ";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>6)</NO.P>regulas 10.a pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"1. Ja vienība ir situācijā, kurā tā atbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus katrai no Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, bet tā neatbilst minētajai apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus šīs regulas 12.d un 12.e pantā minētajām prasībām, kad tās aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, Valdei ir pilnvaras saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu uzdot valsts noregulējuma iestādei aizliegt vienībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību ("M-MSS") un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta 4. punktu, veicot jebkuru no šādām darbībām:";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>pantam pievieno šādu 7. punktu:<CITATION><P>"7. Ja vienībai nepiemēro apvienoto rezervju prasību uz tā paša pamata, uz kura tai ir jāizpilda 12.d un 12.e pantā minētās prasības, Valde piemēro šā panta 1. līdz 6. punktu, pamatojoties uz apvienoto rezervju prasības aplēsi saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1118*. Piemēro Direktīvas 2013/36/ES 128. panta ceturto daļu.</P><P>Pirmajā daļā minēto aplēsto apvienoto rezervju prasību Valde ietver lēmumā, ar ko nosaka šīs regulas 12.d un 12.e pantā minētās prasības. Aplēsto apvienoto rezervju prasību vienība dara publiski pieejamu kopā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.i panta 3. punktā minēto informāciju.</P><P>______________________________</P><P>*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1. lpp.).</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>7)</NO.P>regulas 12. pantam pievieno šādu 8. punktu:<CITATION><P>"8. Valde ir atbildīga par Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā un 78.a pantā minēto atļauju piešķiršanu šā panta 1. punktā minētajām vienībām. Valde adresē savu lēmumu attiecīgajai vienībai.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>8)</NO.P>regulas 12.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"1. Valde un valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka 12. panta 1. un 3. punktā minētās vienības vienmēr izpilda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja to pieprasa Valde un kā noteikusi Valde saskaņā ar šo pantu un 12.b līdz 12.i pantu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>9)</NO.P>regulas 12.c pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 4. un 5. punktā vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienības";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 7. punkta ievadfrāzē vārdus "3. punkta" aizstāj ar vārdiem "4. punkta" un vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienības";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>panta 8. punktu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>i)</NO.P>pirmajā daļā vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienības";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ii)</NO.P>otrās daļas c) apakšpunktā vārdu "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienība";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>d)</NO.P>pantam pievieno šādu 10. punktu:<CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">"10. Valde var atļaut noregulējuma vienībām izpildīt 4., 5. un 7. punktā minētās prasības, izmantojot pašu kapitālu vai saistības, kas minētas 1. un 3. punktā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>attiecībā uz vienībām, kas ir G-SNI vienības vai noregulējuma vienības, kurām piemēro 12.d panta 4. vai 5. punktu, Valde nav samazinājusi šā panta 4. punktā minēto prasību saskaņā ar minētā punkta pirmo daļu;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>šā panta 1. punktā minētās saistības, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajam nosacījumam, atbilst minētās regulas 72.b panta 4. punkta b) līdz e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.";</ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>10)</NO.P>regulas 12.d panta 3. punkta astotajā daļā vārdus "kritiski svarīgo ekonomisko funkciju" aizstāj ar vārdiem "kritiski svarīgo funkciju" un 6. punkta astotajā daļā vārdus "kritiski svarīgu ekonomisko funkciju" aizstāj ar vārdiem "kritiski svarīgo funkciju";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>11)</NO.P>regulā iekļauj šādu pantu:<CITATION><P>"<STRING ITALIC="on">12.da pants</STRING></P><P><STRING BOLD="on">Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana pārveduma stratēģijām</STRING>▌</P><P><NO.P>1.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Piemērojot 12.d pantu noregulējuma vienībai, kuras vēlamā noregulējuma stratēģija <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">atsevišķi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem</STRING></STRING> paredz uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta izmantošanu ▌, Valde proporcionāli nosaka 12.d panta 3. punktā paredzēto rekapitalizācijas summu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz šādiem kritērijiem:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>noregulējuma vienības lielums, darījumdarbības modelis, finansēšanas modelis un riska profils▌<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> vai attiecīgā gadījumā tās noregulējuma vienības daļas lielums, uz kuru attiecas uzņēmuma pārdošanas vai pagaidu iestādes instruments</STRING></STRING>;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, kas jāpārved saņēmējam, kā noteikts noregulējuma plānā, ņemot vērā:</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>i)</SYMBOL>noregulējuma vienības galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>ii)</SYMBOL>saistības, kas izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 27. panta 3. punktu;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>iii)</SYMBOL>aizsardzības pasākumus, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 73. līdz 80. pantā;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>iiia)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">paredzamās pašu kapitāla prasības jebkurai pagaidu iestādei, kurai var nākties īstenot noregulējuma vienības iziešanu no tirgus, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu pagaidu iestādes atbilstību Regulai (ES) Nr. 575/2013, Direktīvai 2013/36/ES un Direktīvai 2014/65/ES; </STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>iiib</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">)	saņēmēja paredzamā prasība, lai darījums būtu kapitāla ziņā neitrāls attiecībā uz prasībām, kas piemērojamas pieņēmējai vienībai; </STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>šā punkta b) apakšpunktā minētās noregulējuma vienības akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību paredzamā vērtība un tirgspēja, ņemot vērā:</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>i)</SYMBOL>noregulējuma iestādes konstatētos būtiskos noregulējamības šķēršļus, kas ir ▌saistīti ar uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta piemērošanu;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>ii)</SYMBOL>zaudējumus, kas rodas no atlikušajā iestādē atlikušajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>iia)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">potenciāli nelabvēlīga tirgus vide noregulējuma laikā;</STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>tas, vai vēlamā noregulējuma stratēģija paredz pārvest noregulējuma vienības emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai arī visus noregulējuma vienības aktīvus, tiesības un saistības vai daļu no tiem;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>e)</SYMBOL>tas, vai vēlamā noregulējuma stratēģija paredz aktīvu nodalīšanas instrumenta piemērošanu.</ITEM></LIST></P><P>▌</P><P><NO.P>3.</NO.P>Piemērojot 1. punktu, iegūtā summa nav lielāka par summu, ko iegūst, piemērojot 12.d panta 3. punktu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, vai summu, kas ir mazāka par 13,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un mazāka par 5 % no šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējās riska darījuma vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu</STRING></STRING>.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>12)</NO.P>regulas 12.e panta 1. punktā vārdus "G-SNI vai G-SNI daļa" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vienība";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>13)</NO.P>regulas 12.g pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 1. punktu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>i)</NO.P>punkta otro daļu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>Valde, iepriekš apspriedusies ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, var nolemt šajā pantā noteikto prasību piemērot 2. panta b) apakšpunktā minētajai vienībai un 2. panta c) apakšpunktā minētajai finanšu iestādei, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmums, bet pati nav noregulējuma vienība.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ii)</NO.P>punkta trešajā daļā vārdus "pirmās daļas" aizstāj ar vārdiem "pirmās un otrās daļas";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>pantam pievieno šādu 4. punktu:<CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">"4. Ja saskaņā ar vispārējo noregulējuma stratēģiju meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai Savienības mātesuzņēmums un tā meitasiestādes nav noregulējuma vienības un ja Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi, ja tā izveidota saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 89. pantu, piekrīt minētajai stratēģijai, meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai konsolidētā veidā Savienības mātesuzņēmums nodrošina atbilstību 12.a panta 1. punkta prasībai, emitējot šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos instrumentus jebkuram no turpmāk minētajiem:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>savam galīgajam mātesuzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>minētā galīgā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā trešā valstī;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>citām vienībām saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti šā panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā un b) apakšpunkta ii) punktā.";</ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>14)</NO.P>regulas 12.k pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">iekļauj šādu</STRING></STRING> punktu:<CITATION><P>"<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">1.a</STRING></STRING> "Atkāpjoties no 12.a panta 1. punkta, Valde vienībām nosaka pienācīgus pārejas laikposmus, lai vienības varētu izpildīt 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai attiecīgā gadījumā prasības, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ja uz iestādēm vai vienībām šīs prasības attiecas pēc [šīs grozījumu regulas] stāšanās spēkā</STRING></STRING>. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Termiņš, līdz kuram vienībām ir jāizpilda 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ir ... [4 gadi no šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma].</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Valde attiecībā uz 12.f vai 12.g pantā noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā prasībām, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, nosaka starpposma mērķrādītājus, ko šā punkta pirmajā daļā minētās vienības izpilda līdz [2 gadi no šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma]. Ar starpposma mērķrādītāju līmeņiem parasti nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei.</STRING></STRING></P><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0"><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Valde var noteikt pārejas laikposmu, kas beidzas pēc ... [4 gadi no šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma], ja tas ir pienācīgi pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz 7. punktā minētajiem kritērijiem un ņemot vērā:</STRING></STRING></INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vienības finansiālās situācijas attīstību; </STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">izredzes, ka vienība saprātīgā termiņā spēs nodrošināt to, ka tiek izpildītas 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai prasība, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas; kā arī </STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">to, vai vienība spēj aizstāt saistības, kas vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, un, ja neatbilst, vai šī nespēja ir idiosinkrātiska vai radusies tirgus mēroga traucējumu dēļ.</STRING></STRING>";</ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 3. punkta a) apakšpunktā vārdus "Valde vai valsts noregulējuma iestāde" aizstāj ar vārdu "Valde";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>panta 4. punktā vārdus "G-SNI" aizstāj ar vārdiem "G-SNI vai ārpussavienības G-SNI";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>d)</NO.P>panta 5. un 6. punktā vārdus "Valde un valstu noregulējuma iestādes" aizstāj ar vārdu "Valde";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>15)</NO.P>regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"<STRING ITALIC="on">13. pants</STRING></P><P><STRING BOLD="on">Agrīnas intervences pasākumi</STRING></P><P><NO.P>1.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">ECB <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">nekavējoties apsver un, ja vajadzīgs, piemēro</STRING></STRING> agrīnas intervences pasākumus, ja 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā vienība atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>vienība atbilst nosacījumiem, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 102. pantā vai Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 1. punktā, un ir attiecināms kāds no šādiem nosacījumiem:</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>i)</SYMBOL>vienība nav veikusi ECB prasītos korektīvos pasākumus, tostarp pasākumus, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā, Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punktā vai Direktīvas (ES) 2019/2034 49. pantā;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>ii)</SYMBOL>ECB uzskata, ka korektīvie pasākumi, kas nav agrīnas intervences pasākumi, nav pietiekami, lai risinātu problēmas▌;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>vienība 12 mēnešu laikā pēc ECB novērtējuma veikšanas pārkāpj vai, iespējams, varētu pārkāpt prasības, kas noteiktas Direktīvas 2014/65/ES II sadaļā, Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. līdz 7., 14. līdz 17. vai 24., 25. un 26. pantā vai šīs regulas 12.f vai 12.g pantā.</ITEM></LIST></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ja strauji pasliktinās apstākļi vai rodas nelabvēlīgi apstākļi, vai tiek saņemta jauna informācija par vienību, </STRING></STRING>ECB var noteikt, ka pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā minētais nosacījums ir izpildīts, iepriekš neveicot citus korektīvus pasākumus, tostarp Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā vai Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punktā minēto pilnvaru īstenošanu.</P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām ECB vai — attiecīgā gadījumā — kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, vai Valde nekavējoties informē valsts kompetento iestādi par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.</STRING></STRING></P><P><NO.P>2.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Šā panta 1. punkta nolūkā agrīnas intervences pasākumi ietver:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>prasību vienības vadības struktūrai veikt kādu no turpmāk minētajām darbībām:</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>i)</SYMBOL>īstenot vienu vai vairākus atveseļošanas plānā izklāstītos mehānismus vai pasākumus;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>ii)</SYMBOL>atjaunināt atveseļošanas plānu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 5. panta 2. punktu, ja apstākļi, kas izraisījuši agrīnu intervenci, atšķiras no sākotnējā atveseļošanas plānā izklāstītajiem pieņēmumiem, un konkrētā laikposmā īstenot vienu vai vairākus atjauninātajā atveseļošanas plānā izklāstītos mehānismus vai pasākumus;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>prasību vienības vadības struktūrai sasaukt vienības akcionāru sapulci vai tad, ja vadības struktūra neizpilda minēto prasību, sasaukt to tieši, un abos gadījumos noteikt darba kārtību, pieprasot, lai akcionāri apsvērtu iespēju pieņemt konkrētus lēmumus;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>prasību vienības vadības struktūrai attiecīgā gadījumā saskaņā ar atveseļošanas plānu izstrādāt rīcības plānu sarunām par parāda pārstrukturēšanu ar dažiem vai visiem tās kreditoriem;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>prasību mainīt iestādes juridisko struktūru;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>e)</SYMBOL>prasību pilnībā vai attiecībā uz atsevišķām personām atcelt vai aizstāt vienības augstāko vadību vai vadības struktūru saskaņā ar 13.a pantu;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>f)</SYMBOL>viena vai vairāku pagaidu administratoru iecelšanu vienībā saskaņā ar 13.b pantu<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">;</STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>fa)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">prasību vienības vadības struktūrai sagatavot plānu, ko vienība var īstenot, ja attiecīgā juridiskā persona nolemj uzsākt brīvprātīgu vienības likvidāciju.</STRING></STRING></ITEM></LIST></P><P><NO.P>3.</NO.P>ECB izvēlas piemērotus<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un savlaicīgus</STRING></STRING> agrīnas intervences pasākumus, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem, papildus citai būtiskai informācijai ņemot vērā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma smagumu un vienības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ātrumu.</P><P><NO.P>4.</NO.P>Attiecībā uz katru no 2. punktā minētajiem pasākumiem ECB nosaka termiņu, kas ir piemērots minētā pasākuma pabeigšanai un kas ļauj ECB novērtēt tā efektivitāti.</P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Pasākuma izvērtējumu veic nekavējoties pēc termiņa sasniegšanas un nosūta Valdei un attiecīgajām valsts noregulējuma iestādēm. Ja izvērtējumā secina, ka pasākumi nav pilnībā īstenoti vai nav efektīvi, ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar Valdi un attiecīgo valsts noregulējuma iestādi novērtē 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto nosacījumu.</STRING></STRING></P><P><NO.P>5.</NO.P>Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī neiesaistītajās dalībvalstīs, ECB pārstāv iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, apspriežoties un sadarbojoties ar neiesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 30. pantu.</P><P>Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, un meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, vai nozīmīgas filiāles, kas atrodas neiesaistītajās dalībvalstīs, ECB visus lēmumus vai pasākumus, kas minēti 13. līdz 13.c pantā un ir grupai nozīmīgi, paziņo neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai noregulējuma iestādēm pēc vajadzības<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> un laikus</STRING></STRING>.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>16)</NO.P>regulā iekļauj šādu 13.a, 13.b, un 13.c pantu:<CITATION><P>"<STRING ITALIC="on">13.a pants</STRING></P><P><STRING BOLD="on">Augstākās vadības vai vadības struktūras aizstāšana</STRING></P><P>Piemērojot 13. panta 2. punkta e) apakšpunktu, jaunā augstākā vadība vai vadības struktūra vai atsevišķi minēto struktūru locekļi tiek iecelti saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un tam ir vajadzīgs ECB apstiprinājums.</P><P><STRING ITALIC="on">13.b pants</STRING></P><P><STRING BOLD="on">Pagaidu administrators</STRING></P><P><NO.P>1.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Piemērojot 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu, ECB, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi apstākļiem, var iecelt pagaidu administratoru nolūkā veikt kādu no turpmāk minētajām darbībām:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>uz laiku aizstāt vienības vadības struktūru;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>uz laiku strādāt kopā ar vienības vadības struktūru.</ITEM></LIST></P><P>ECB, ieceļot pagaidu administratoru, precizē savu izvēli attiecībā uz a) vai b) apakšpunktu.</P><P>Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā ECB, ieceļot šādu pagaidu administratoru, sīkāk precizē pagaidu administratora uzdevumus, pienākumus un pilnvaras, un prasības vienības vadības struktūrai apspriesties ar pagaidu administratoru vai saņemt tā piekrišanu pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas vai darbību veikšanas.</P><P>ECB publisko informāciju par pagaidu administratora iecelšanu, izņemot gadījumus, kad pagaidu administratoram nav pilnvaru pārstāvēt vienību<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> vai pieņemt lēmumus tās vārdā</STRING></STRING>.</P><P>Pagaidu administrators ir tāds, kas atbilst Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 1., 2. un <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">8</STRING></STRING>. punktā noteiktajām prasībām. ECB novērtējums par to, vai pagaidu administrators atbilst minētajām prasībām, ir lēmuma par pagaidu administratora iecelšanu neatņemama sastāvdaļa.</P><P><NO.P>2.</NO.P>ECB, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka pagaidu administratora pilnvaras, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi pastāvošajiem apstākļiem. Šādas pilnvaras var ietvert dažas vai visas vienības vadības struktūras pilnvaras, ko paredz vienības statūti un valsts tiesību akti, tostarp pilnvaras īstenot dažas vai visas vienības vadības struktūras administratīvās funkcijas. Pagaidu administratora pilnvaras attiecībā uz vienību atbilst piemērojamajām sabiedrību tiesībām. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">ECB var šādas pilnvaras pielāgot, ja mainās apstākļi.</STRING></STRING></P><P><NO.P>3.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">ECB, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka tā uzdevumu un funkcijas. Šāds uzdevums un funkcijas var ietvert visu turpmāk minēto:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>noskaidrot vienības finanšu stāvokli;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>vadīt vienības darbību vai darbības daļu ar mērķi saglabāt vai atjaunot tās finanšu stāvokli;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>veikt pasākumus, lai atjaunotu vienības pārdomātas un piesardzīgas darbības vadīšanu.</ITEM></LIST></P><P>ECB, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka tā uzdevumu un funkciju ierobežojumus, ja tādi ir.</P><P><NO.P>4.</NO.P>ECB ir ekskluzīvas pilnvaras iecelt un atcelt pagaidu administratoru. ECB var atcelt pagaidu administratoru jebkurā laikā un jebkura iemesla dēļ. ECB var jebkurā laikā grozīt pagaidu administratora iecelšanas noteikumus, ievērojot šo pantu.</P><P><NO.P>5.</NO.P>ECB var noteikt, ka konkrētām pagaidu administratora darbībām nepieciešama ECB iepriekšēja piekrišana. ECB šādas prasības nosaka, ieceļot pagaidu administratoru vai izdarot grozījumus pagaidu administratora iecelšanas noteikumos.</P><P>Pilnvaras sasaukt vienības akcionāru pilnsapulci un noteikt šādas sapulces darba kārtību pagaidu administrators jebkurā gadījumā var īstenot tikai ar ECB iepriekšēju piekrišanu.</P><P><NO.P>6.</NO.P>Pēc ECB pieprasījuma pagaidu administrators ECB noteiktos intervālos<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, vismaz vienreiz pēc pirmajiem sešiem mēnešiem,</STRING></STRING> un jebkurā gadījumā savu pilnvaru termiņa beigās sagatavo ziņojumus par vienības finanšu stāvokli un par darbībām, kas veiktas viņa/viņas pilnvaru laikā.</P><P><NO.P>7.</NO.P>Pagaidu administratoru ieceļ uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā minēto termiņu var <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">vienu reizi </STRING></STRING>pagarināt, ja joprojām pastāv pagaidu administratora iecelšanai paredzētie nosacījumi. ECB nosaka minētos nosacījumus un pamato akcionāriem pagaidu administratora pilnvaru termiņa pagarināšanu.</P><P><NO.P>8.</NO.P>Ievērojot šo pantu, pagaidu administratora iecelšana neskar akcionāru tiesības saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem sabiedrību tiesību jomā.</P><P><NO.P>9.</NO.P>Saskaņā ar šī panta 1. līdz 8. punktu ieceltu pagaidu administratoru neuzskata par "ēnu" direktoru vai de facto direktoru atbilstoši valsts tiesību aktiem.</P><P><STRING ITALIC="on">13.c pants</STRING></P><P><STRING BOLD="on">Gatavošanās noregulējumam</STRING></P><P><NO.P>1.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, ECB vai valstu kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Valdei jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>par jebkuru no Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punktā vai Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem, ko tās prasa vienībai vai grupai veikt<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, lai novērstu attiecīgās vienības vai grupas situācijas pasliktināšanos</STRING></STRING>;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>ja uzraudzības darbība liecina, ka attiecībā uz vienību vai grupu ir izpildīti šīs regulas 13. panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi – novērtējums, ka minētie nosacījumi ir izpildīti neatkarīgi no jebkādiem agrīnas intervences pasākumiem;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>jebkura no šīs regulas 13. pantā vai Direktīvas 2014/59/ES 27. pantā minēto agrīnas intervences pasākumu piemērošana.</ITEM></LIST></P><P>Valde paziņo Komisijai par paziņojumu, ko tā saņēmusi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.</P><P>ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> ciešā</STRING></STRING> sadarbībā ar Valdi cieši uzrauga pirmajā daļā minēto vienību un grupu situāciju un to atbilstību pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst minēto vienību un grupu situācijas pasliktināšanos, un pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem agrīnas intervences pasākumiem.</P><P><NO.P>2.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde pēc iespējas agrāk informē Valdi, ja tās uzskata, ka pastāv būtisks risks, ka attiecībā uz vienību, kas minēta 7. panta 2. punktā, vai vienību, kas minēta 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, varētu attiecināt vienu vai vairākus no 18. panta 4. punktā minētajiem apstākļiem. Minētajā paziņojumā iekļauj:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>paziņojuma iemeslus;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>pārskatu par pasākumiem, kas saprātīgā termiņā novērstu vienības maksātnespēju, to paredzamo ietekmi uz vienību attiecībā uz 18. panta 4. punktā minētajiem apstākļiem un minēto pasākumu īstenošanas paredzamo grafiku.</ITEM></LIST></P><P>Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Valde ciešā sadarbībā ar ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi novērtē, kas ir saprātīgs termiņš 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtēšanai, ņemot vērā vienības apstākļu pasliktināšanās ātrumu, <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmu, uz noguldītāju aizsardzību un uz klientu līdzekļu saglabāšanu, risku, ka ilgāks process palielinās kopējās izmaksas klientiem un ekonomikai, </STRING></STRING>nepieciešamību efektīvi īstenot noregulējuma stratēģiju un citus būtiskus apsvērumus. Valde šo novērtējumu iespējami agri paziņo ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei.</P><P>Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde ▌ ciešā sadarbībā <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">ar Valdi </STRING></STRING>uzrauga vienības situāciju, visu attiecīgo pasākumu īstenošanu to paredzētajā termiņā un jebkādas citas būtiskas norises. Šajā nolūkā Valde un ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde regulāri tiekas, un šādu tikšanās biežumu nosaka Valde, ņemot vērā lietas apstākļus. ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde un Valde visu attiecīgo informāciju viena otrai sniedz nekavējoties.</P><P>Valde paziņo Komisijai par visu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu saņemto informāciju.</P><P><NO.P>3.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde sniedz Valdei visu Valdes pieprasīto informāciju, kas nepieciešama visiem turpmāk minētajiem nolūkiem:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>atjaunināt noregulējuma plānu un sagatavoties 7. panta 2. punktā minētās vienības vai 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētās vienības iespējamam noregulējumam, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>veikt 20. panta 1. līdz 15. punktā minēto vērtēšanu.</ITEM></LIST></P><P>Ja šāda informācija ECB vai valsts kompetentajām iestādēm vēl nav pieejama, Valde un ECB un šādas valsts kompetentās iestādes sadarbojas un koordinē darbību, lai iegūtu minēto informāciju. Šajā nolūkā ECB un valstu kompetentajām iestādēm ir pilnvaras pieprasīt vienībai sniegt šādu informāciju, tostarp veicot pārbaudes uz vietas, un sniegt minēto informāciju Valdei.</P><P><NO.P>4.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Valdei ir pilnvaras tirgot potenciālajiem pircējiem 7. panta 2. punktā minēto vienību vai 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minēto vienību, vai veikt pasākumus šādai tirgošanai, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, vai arī pieprasīt vienībai to darīt šādiem nolūkiem:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>sagatavoties minētās vienības noregulējumam, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 39. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus un šīs regulas 88. pantā noteiktās dienesta noslēpuma ievērošanas prasības;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>pamatot Valdes veikto novērtējumu attiecībā uz šīs regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto nosacījumu.</ITEM></LIST></P><P><NO.P>4.a</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ja Valde, izmantojot 4. punktā paredzētās pilnvaras, pieņem lēmumu tieši tirgot attiecīgo vienību potenciālajiem pircējiem, tā pienācīgi ņem vērā lietas apstākļus un pilnvaru īstenošanas iespējamo ietekmi uz vienības vispārējo stāvokli.</STRING></STRING></P><P><NO.P>5.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Šā panta 4. punkta nolūkiem Valdei ir pilnvaras:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>pieprasīt attiecīgajai vienībai ieviest digitālu platformu nolūkā apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama minētās vienības tirgošanai, ar potenciālajiem pircējiem vai ar Valdes nolīgtiem konsultantiem un vērtētājiem;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>pieprasīt attiecīgajai valsts noregulējuma iestādei izstrādāt provizorisku attiecīgās vienības noregulējuma shēmu.</ITEM></LIST></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ja Valde īsteno savas pilnvaras saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, piemēro 88. pantu.</STRING></STRING></P><P><NO.P>6.</NO.P>Konstatējums, ka ir izpildīti šīs regulas 13. panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, un agrīnas intervences pasākumu iepriekšēja pieņemšana nav obligāti nosacījumi, lai Valde sagatavotos vienības noregulējumam vai īstenotu pilnvaras, kas minētas šā panta 4. un 5. punktā.</P><P><NO.P>7.</NO.P>Valde nekavējoties informē Komisiju, ECB, attiecīgās valstu kompetentās iestādes un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes par jebkādām darbībām, kas veiktas saskaņā ar 4. un 5. punktu.</P><P><NO.P>8.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">ECB, valstu kompetentās iestādes, Valde un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes cieši sadarbojas:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>apsverot iespēju veikt šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos pasākumus, kuru mērķis ir novērst vienības un grupas situācijas pasliktināšanos, un 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētos pasākumus;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>apsverot iespēju veikt kādu no 4. un 5. punktā minētajām darbībām;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>šīs daļas a) un b) apakšpunktā minēto darbību īstenošanas laikā.</ITEM></LIST></P><P>ECB, valstu kompetentās iestādes, Valde un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka minētie pasākumi un darbības ir konsekventas, koordinētas un efektīvas.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>17)</NO.P>regulas 14. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:<CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">"c) aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, līdz minimumam samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, jo īpaši, ja to sniedz no dalībvalsts budžeta;</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>aizsargāt<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> segtos noguldījumus un, ciktāl iespējams, arī fizisko personu un mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu nesegto daļu</STRING></STRING>, un aizsargāt ieguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 97/9/EK;";</ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>18)</NO.P>regulas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"2. Valde veic noregulējuma darbību attiecībā uz 2. panta b) punktā minēto mātesuzņēmumu, ja ir izpildīti 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.</P><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Šajā nolūkā 2. panta b) punktā minēto mātesuzņēmumu uzskata par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgs jebkurā no šādiem apstākļiem:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>mātesuzņēmums atbilst vienam vai vairākiem 18. panta 4. punkta b), c) vai d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>mātesuzņēmums būtiski pārkāpj, vai pastāv objektīvi elementi, kas liecina, ka mātesuzņēmums tuvākajā nākotnē būtiski pārkāps piemērojamās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 vai valstu noteikumos, ar kuriem transponē Direktīvu 2013/36/ES.";</ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>19)</NO.P>regulas 18. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 1., 1.a, 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:<CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">"1. Valde pieņem noregulējuma shēmu saskaņā ar 6. punktu attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, tikai tad, ja pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar šā punkta otro daļu vai pēc savas iniciatīvas tā savā izpildsesijā ir konstatējusi, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>▌nepastāv pamatotas izredzes, ka jebkādi alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz vienību, tostarp institucionālās aizsardzības shēmas pasākumi, uzraudzītāja darbība, agrīnas intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija, kā minēts 21. panta 1. punktā, saprātīgā termiņā novērstu vienības maksātnespēju<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> vai iespējamu maksātnespēju</STRING></STRING>;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>noregulējuma darbība ir vajadzīga sabiedrības interesēs, ievērojot šā panta 5. punktu.</ITEM></LIST></P><P>Pirmās daļas a) apakšpunktā minēto apstākļu pastāvēšanu, iepriekš apspriežoties ar Valdi, novērtē ECB attiecībā uz 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām vienībām vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde attiecībā uz 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 7. panta 3. punkta otrajā daļā, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām. Valde izpildsesijā var izdarīt šādu novērtējumu tikai pēc tam, kad tā ir informējusi ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi par savu nodomu veikt šādu novērtējumu, un tikai tad, ja ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde trīs kalendāro dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas pašas neizdara šādu novērtējumu. ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Valdei visu attiecīgo informāciju, ko Valde pieprasa novērtējuma pamatošanas nolūkiem, pirms vai pēc Valdes informēšanas par nodomu veikt novērtējumu par pirmās daļas a) apakšpunktā minēto apstākļu pastāvēšanu.</P><P>Ja ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde pēc novērtējuma veikšanas ir konstatējusi, ka attiecībā uz pirmajā daļā minētu vienību pastāv pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apstākļi, tās minēto novērtējumu nekavējoties paziņo Komisijai un Valdei.</P><P>Novērtējumu par pirmās daļas b) apakšpunktā minēto apstākļu pastāvēšanu izdara Valde izpildsesijā un ciešā sadarbībā ar ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ka arī pēc tam, kad tā ir nekavējoties apspriedusies ar NGS izraudzīto iestādi un — attiecīgā gadījumā — ar IAS, kurā iestāde ir dalībniece</STRING></STRING>. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Apspriešanās ar IAS ietver apsvērumus par to, vai IAS ir pieejami pasākumi, kas varētu saprātīgā termiņā novērst iestādes maksātnespēju.</STRING></STRING> ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Valdei visu attiecīgo informāciju, ko Valde pieprasa novērtējuma pamatošanas nolūkiem. Arī ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde var informēt Valdi, ka tā uzskata, ka pastāv pirmās daļas b) apakšpunktā minētie apstākļi.</P><P><NO.P>1.a</NO.P>Valde <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pieņem</STRING></STRING> noregulējuma shēmu saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> tikai tad</STRING></STRING>, ja centrālā iestāde un visas tai pastāvīgi radniecīgās kredītiestādes vai noregulējuma grupa, pie kuras tās pieder, kopumā atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 1. punkta pirmajā daļā.</P><P><NO.P>2.</NO.P>Neskarot gadījumus, kad ECB ir nolēmusi pati nepastarpināti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu veikt uzdevumus, kas saistīti ar kredītiestāžu uzraudzību, gadījumā, kad saņemts paziņojums saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz vienību vai grupu, kas minēta 7. panta 3. punktā, Valde nekavējoties paziņo ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei savu novērtējumu, kā minēts 1. punkta ceturtajā daļā.</P><P><NO.P>3.</NO.P>Pasākuma iepriekšēja pieņemšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, Direktīvas 2014/59/ES 27. pantu, šīs regulas 13. pantu vai Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu nav nosacījums noregulējuma darbības veikšanai.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 4. punktu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>i)</NO.P>punkta pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"d) ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem – izņemot gadījumus, kad šādu atbalstu piešķir kādā no 18.a panta 1. punktā minētajiem veidiem.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ii)</NO.P>punkta otro un trešo daļu svītro;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>panta 5. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"5. Piemērojot 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatāms, ka noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ja minētā noregulējuma darbība ir vajadzīga, lai sasniegtu vienu vai vairākus 14. pantā noteiktos noregulējuma mērķus un ir samērīga ar šiem mērķiem, un ja, veicot iestādes likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, šie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti efektīvāk.</P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Uzskata, ka noregulējuma darbība nav sabiedrības interesēs šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā, ja noregulējuma iestāde ir nolēmusi iestādei piemērot vienkāršotus pienākumus saskaņā ar 4. pantu. Pieņēmums ir atspēkojams un nav piemērojams, ja noregulējuma iestāde novērtē, ka viens vai vairāki noregulējuma mērķi būtu apdraudēti, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.</STRING></STRING></P><P>Veicot pirmajā daļā minēto novērtējumu, Valde, pamatojoties uz novērtējuma laikā pieejamo informāciju, <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">izsver</STRING></STRING> un salīdzina visu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem▌, <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">kas</STRING></STRING> tiks piešķirts vienībai gan noregulējuma gadījumā, gan likvidācijas gadījumā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.";</P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Šā punkta otrās daļas nolūkā iesaistītās dalībvalstis, noguldījumu garantiju sistēmas un, ja vajadzīgs, izraudzītā iestāde Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. daļas 18. punkta nozīmē informē Valdi par jebkādiem sagatavošanas pasākumiem, lai piešķirtu šīs regulas 18.a panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta minētos pasākumus, ietverot jebkādu sazinu ar Komisiju pirms paziņojuma.</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>d)</NO.P>panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"Komisija 24 stundu laikā no brīža, kad Valde tai nosūtījusi noregulējuma shēmu, apstiprina noregulējuma shēmu vai iebilst pret to vai nu attiecībā uz noregulējuma shēmas diskrecionāriem aspektiem gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta trešā daļa, vai attiecībā uz ierosināto valsts atbalsta vai Fonda atbalsta izmantošanu, ko neuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>e)</NO.P>pantam pievieno <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">šādus punktus</STRING></STRING>:<CITATION><P>"11. Ja ir izpildīti 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, Valde var uzdot valsts noregulējuma iestādēm īstenot pilnvaras saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2014/59/ES 33.a pantu, atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar 29. pantu.</P><P><NO.P>11.a</NO.P> <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Lai nodrošinātu šā panta efektīvu un konsekventu piemērošanu, Valde izdod norādījumus un sniedz norādes valstu noregulējuma iestādēm par Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 5. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu piemērošanu.</STRING></STRING>";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>20)</NO.P>regulā iekļauj šādu 18.a pantu:<CITATION><P>"<STRING ITALIC="on">18.a pants</STRING></P><P><STRING BOLD="on">Ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem</STRING></P><P><NO.P>1.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem ārpus noregulējuma darbības var piešķirt 2. pantā minētajai vienībai <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pie ārkārtas apstākļiem </STRING></STRING>tikai vienā no šādiem gadījumiem un ar noteikumu, ka ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem atbilst Savienības valsts atbalsta regulējumā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>ja nolūkā novērst<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> ārkārtējus vai sistēmiskus</STRING></STRING> nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā un saglabāt finanšu stabilitāti, ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kādā no turpmāk minētajiem veidiem:</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>i)</SYMBOL>valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina centrālās bankas saskaņā ar saviem nosacījumiem;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>ii)</SYMBOL>valsts garantija no jauna emitētām saistībām;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>iii)</SYMBOL>pašu kapitāla instrumentu, kas nav pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, vai citu kapitāla instrumentu iegāde vai samazinātas vērtības aktīvu izmantošana atbilstoši cenām, ilgumam un citiem noteikumiem, kas attiecīgajai iestādei vai vienībai nerada nepamatotas priekšrocības, ar nosacījumu, ka brīdī, kad tiek piešķirts publiskais atbalsts, nepastāv nedz 18. panta 4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētie apstākļi, nedz 21. panta 1. punktā minētie apstākļi;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>ja ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kā noguldījumu garantiju sistēmas <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">izmaksu ziņā lietderīga </STRING></STRING>intervence ▌saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11.a un 11.b pantā izklāstītajiem nosacījumiem, ar noteikumu, ka nepastāv neviens no 18. panta 4. punktā minētajiem apstākļiem;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>ja ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kā noguldījumu garantiju sistēmas <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">izmaksu ziņā lietderīga </STRING></STRING>intervence saistībā ar <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">kredītiestādes</STRING></STRING> likvidāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32.b pantu un saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>ja ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ko piešķir saistībā ar iestādes vai vienības likvidāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32.b pantu, izņemot atbalstu, ko noguldījumu garantiju sistēma piešķir saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 5. punktu.</ITEM></LIST></P><P><NO.P>2.</NO.P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst visiem šādiem nosacījumiem:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>pasākumi attiecas tikai uz vienībām, kuras ir maksātspējīgas, ko apstiprinājusi ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>pasākumi ir piesardzības pasākumi un pagaidu pasākumi, un to pamatā ir iepriekš noteikta <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">atbalsta pasākuma </STRING></STRING>izejas stratēģija, ko apstiprinājusi ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde, tostarp skaidri noteikts izbeigšanas datums, pārdošanas datums vai atmaksas grafiks attiecībā uz jebkuru no veiktajiem pasākumiem; <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">šo informāciju neizpauž vienu gadu pēc atbalsta pasākuma izejas stratēģijas pabeigšanas vai sanācijas plāna īstenošanas, vai novērtējuma saskaņā ar šā punkta septīto daļu;</STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>c)</SYMBOL>pasākumi ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas vai saglabātu finanšu stabilitāti;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>d)</SYMBOL>pasākumus neizmanto, lai kompensētu zaudējumus, kas vienībai radušies vai, iespējams, radīsies <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">nākamo 12 mēnešu laikā</STRING></STRING>.</ITEM></LIST></P><P>Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem vienību uzskata par maksātspējīgu, ja ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde ir secinājusi, ka nav pārkāpta neviena no prasībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā, Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā, Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktā, Direktīvas (ES) 2019/2034 40. pantā vai attiecīgās piemērojamās prasības saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem, vai ka minētās prasības, visticamāk, netiks pārkāptas nākamo 12 mēnešu laikā<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, pamatojoties uz pašreizējām prognozēm</STRING></STRING>.</P><P>Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkiem attiecīgā kompetentā iestāde kvantificē zaudējumus, kas vienībai radušies vai, iespējams, radīsies. Minētās kvantitatīvās noteikšanas pamatā ir vismaz <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">aktīvu kvalitātes pārbaudes, ko veikusi ECB, EBI vai valsts iestādes, vai — attiecīgā gadījumā — pārbaudes uz vietas, kuras veikusi kompetentā iestāde. Ja šādas pārbaudes nav iespējams veikt piemērotā termiņā, kompetentā iestāde var sava izvērtējuma pamatā izmantot</STRING></STRING> vienības <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">bilanci</STRING></STRING>, ar noteikumu, ka bilance atbilst piemērojamajiem grāmatvedības noteikumiem un standartiem, ko apstiprinājis neatkarīgs ārējais revidents▌.<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> Kompetentā iestāde dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka kvantificēšanas pamatā ir iestādes vai vienības aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu tirgus vērtība.</STRING></STRING></P><P>Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ir tikai pasākumi, ko ECB vai valsts kompetentā iestāde ir novērtējusi kā tādus, kas nepieciešami, lai <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">nodrošinātu</STRING></STRING> vienības maksātspēju, novēršot tās kapitāla iztrūkumu, kas konstatēts nelabvēlīgajā scenārijā saistībā ar valsts, Savienības vai VUM mēroga spriedzes testiem vai līdzvērtīgām darbībām, kuras veic ECB, EBI vai valstu iestādes, un ko attiecīgā gadījumā apstiprinājusi ECB vai attiecīgā kompetentā iestāde.</P><P>Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, izņēmuma kārtā ir atļauta pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu iegāde, ja konstatētā iztrūkuma raksturs ir tāds, ka jebkādu citu pašu kapitāla instrumentu vai citu kapitāla instrumentu iegāde neļautu attiecīgajai vienībai novērst kapitāla iztrūkumu, kas konstatēts nelabvēlīgajā scenārijā attiecīgajā spriedzes testā vai līdzvērtīgā darbībā. Iegādāto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summa nepārsniedz 2 % no attiecīgās iestādes vai vienības kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.</P><P>Ja kāds no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem atbalsta pasākumiem netiek dzēsts, atmaksāts vai citādi izbeigts saskaņā ar <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">atbalsta pasākuma izejas</STRING></STRING> stratēģiju, kas izstrādāta šāda pasākuma piešķiršanas laikā, ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">prasa iestādei vai vienībai iesniegt vienreizēju sanācijas plānu</STRING></STRING>. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Sanācijas plānā apraksta pasākumus, kas jāveic, lai saglabātu vai atjaunotu atbilstību uzraudzības prasībām, iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspēju un tās spēju atmaksāt izsniegto summu, kā arī iekļauties attiecīgajā termiņā.</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ja ECB vai attiecībā valsts kompetentā iestāde neatzīst vienreizējo sanācijas plānu par ticamu vai īstenojamu vai ja iestāde vai vienība neizpilda sanācijas plānu, saskaņā ar 18. pantu tiek veikts novērtējums par to, vai iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.";</STRING></STRING></P><P><NO.P>2.a</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde informē Valdi par savu vērtējumu par to, vai ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti 2. punkta a), b) un d) apakšpunktā attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un attiecībā uz 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām.</STRING></STRING>";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>21)</NO.P>regulas 19. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 1. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"1. Ja noregulējuma darbība ietver valsts atbalsta piešķiršanu, ievērojot LESD 107. panta 1. punktu, vai Fonda atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šā panta 3. punktu, šīs regulas 18. panta 6. punktā minētā noregulējuma shēma nestājas spēkā līdz brīdim, kad Komisija pieņem pozitīvu vai ar nosacījumiem saistītu lēmumu vai lēmumu necelt iebildumus attiecībā uz šāda atbalsta izmantošanas saderību ar iekšējo tirgu. Lēmumu par valsts atbalsta vai Fonda atbalsta izmantošanas saderību ar iekšējo tirgu Komisija<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ņemot vērā nepieciešamību Valdei laikus izpildīt noregulējuma shēmu,</STRING></STRING> pieņem vēlākais tad, kad tā apstiprina noregulējuma shēmu vai iebilst pret to saskaņā ar 18. panta 7. punkta otro daļu vai kad beidzas 18. panta 7. punkta piektajā daļā minētais 24 stundu laikposms, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk. <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ja 24 stundu laikā no brīža, kad Valde nosūtījusi noregulējuma shēmu, šāds lēmums netiek pieņemts, tiek uzskatīts, ka Komisija noregulējuma shēmu ir apstiprinājusi, un tā stājas spēkā saskaņā ar 18. panta 7. punkta piekto daļu.</STRING></STRING></P><P>Savienības iestādēm, veicot uzdevumus, kas tām uzticēti ar šīs regulas 18. pantu, jābūt ieviestiem strukturāliem pasākumiem, kas nodrošina darbības neatkarību un novērš interešu konfliktus, kuri varētu rasties starp funkcijām, kam uzticēts veikt minētos uzdevumus, un citām funkcijām, un pienācīgi publisko visu attiecīgo informāciju par savu iekšējo organizāciju šajā sakarā.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 3. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"3. Tiklīdz Valde uzskata, ka var būt nepieciešams izmantot Fondu, tā neformāli, nekavējoties un konfidenciāli sazinās ar Komisiju, lai apspriestu Fonda iespējamo izmantošanu, tostarp juridiskos un ekonomiskos aspektus, kas saistīti ar tā izmantošanu. Tiklīdz Valde ir pietiekami pārliecinājusies, ka plānotā noregulējuma shēma ietvers Fonda atbalsta izmantošanu, Valde oficiāli paziņo Komisijai par ierosināto Fonda izmantošanu. Minētajā paziņojumā ietver visu informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai izdarītu novērtējumus saskaņā ar šo punktu, un kas ir Valdes rīcībā vai ko Valdei ir pilnvaras iegūt saskaņā ar šo regulu.</P><P>Saņemot pirmajā daļā minēto paziņojumu, Komisija novērtē, vai Fonda izmantošana izkropļotu vai draudētu izkropļot konkurenci, dodot priekšroku saņēmējam vai citam uzņēmumam, tā ka, ciktāl tas skartu tirdzniecību dalībvalstu starpā, tā nav saderīga ar iekšējo tirgu. Komisija Fonda izmantošanai piemēro kritērijus, kas noteikti LESD 107. pantā paredzēto valsts atbalsta noteikumu piemērošanai. Valde sniedz Komisijai informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko Valdei ir pilnvaras iegūt saskaņā ar šo regulu un ko Komisija uzskata par nepieciešamu minētā novērtējuma veikšanai.</P><P>Veicot novērtējumu, Komisija vadās pēc visām attiecīgajām regulām, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 109. pantu, kā arī visiem saistītajiem un attiecīgajiem Komisijas paziņojumiem un norādēm, un pasākumiem, kurus Komisija pieņēmusi, piemērojot tos Līguma noteikumus par valsts atbalstu, kas ir spēkā laikā, kad jāveic novērtējums. Minētos pasākumus piemēro tā, it kā atsauces uz dalībvalsti, kas ir atbildīga par atbalsta paziņošanu, būtu atsauces uz Valdi, un veic arī visas citas vajadzīgās izmaiņas.</P><P>Komisija nolemj par to, vai Fonda izmantošana ir saderīga ar iekšējo tirgu, un minēto lēmumu adresē Valdei un attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu noregulējuma iestādēm. Minētajā lēmumā var paredzēt nosacījumus, saistības vai pasākumus attiecībā uz saņēmēju, un tajā ņem vērā vajadzību Valdei laikus īstenot noregulējuma darbību.</P><P>Lēmumā var paredzēt Valdes, attiecīgās iesaistītās dalībvalsts vai dalībvalstu valsts noregulējuma iestāžu vai saņēmēja<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> attiecīgos</STRING></STRING> pienākumus<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">, ciktāl tie ietilpst to kompetencē</STRING></STRING>, lai varētu uzraudzīt to ievērošanu. Tas var ietvert prasības attiecībā uz pilnvarnieka vai citas neatkarīgas personas iecelšanu, kas palīdz veikt uzraudzību. Pilnvarnieks vai cita neatkarīga persona var īstenot šādas funkcijas, kā var būt norādīts Komisijas lēmumā.</P><P>Visus saskaņā ar šo punktu pieņemtos lēmumus publicē <STRING ITALIC="on">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</STRING>.</P><P>Komisija var pieņemt negatīvu Valdei adresētu lēmumu, ja tā nolemj, ka ierosinātais Fonda izmantojums nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ka to nevar īstenot Valdes ierosinātajā veidā. Valde, saņemot šādu lēmumu, vēlreiz izskata noregulējuma shēmu un sagatavo pārskatītu noregulējuma shēmu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>panta 10. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"10. Atkāpjoties no 3. punkta, Padome pēc dalībvalsts vai Valdes pieteikuma 7 dienu laikā pēc šāda pieteikuma iesniegšanas var vienprātīgi nolemt, ka Fonda izmantojums ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja šādu lēmumu pamato ārkārtas apstākļi. Attiecīgajā gadījumā Komisija pieņem lēmumu, ja Padome nav pieņēmusi lēmumu minēto septiņu dienu laikā.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>22)</NO.P>regulas 20. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 1. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"1. Pirms tiek noteikts, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas nosacījumi, kas minēti 21. panta 1. punktā, Valde nodrošina, ka persona, kura ir neatkarīga no jebkādām publiskām iestādēm, tostarp no Valdes un valsts noregulējuma iestādes, un no attiecīgās vienības, veic 2. pantā minētas vienības aktīvu un saistību objektīvu, piesardzīgu un reālistisku vērtējumu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>pantā iekļauj šādu 8.a punktu:<CITATION><P>"8.a Ja nepieciešams nodrošināt sīkāku informāciju 5. punkta c) un d) apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanai, vērtētājs papildina 7. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju ar aplēsi par ārpusbilances aktīvu un saistību, tostarp iespējamo saistību un aktīvu, vērtību.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>panta 18. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:<CITATION><P>"d) nosakot zaudējumus, kas noguldījumu garantiju sistēmai būtu radušies, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, piemēro kritērijus un metodiku, kas minēti Direktīvas 2014/49/ES 11.e pantā un jebkurā deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar minēto pantu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>23)</NO.P>regulas 21. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 1. punktu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>i)</NO.P>punkta pirmo daļu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>—</NO.P>ievadfrāzi aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"1. Valde saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru īsteno pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un 7.a punktā minētās atbilstīgās saistības attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, un to veic tikai tad, ja tā izpildsesijā pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar otro daļu vai pēc savas iniciatīvas konstatē, ka ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>—</NO.P>punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"e) vienībai vai grupai ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem – izņemot gadījumus, kad šādu atbalstu piešķir kādā no 18.a panta 1. punktā minētajiem veidiem.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ii)</NO.P>punkta otro daļu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"Šā punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minēto nosacījumu novērtēšanu veic ECB attiecībā uz 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām vienībām vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde attiecībā uz 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un Valde tās izpildsesijā saskaņā ar 18. panta 1. un 2. punktā noteikto procedūru.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 2. punktu svītro;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"b) ņemot vērā konkrētā brīža situāciju, nepieciešamību efektīvi īstenot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras vai noregulējuma grupas noregulējuma stratēģiju un citus būtiskus apstākļus, nav pamatoti sagaidāms, ka jebkāda darbība, tostarp alternatīvi privātā sektora pasākumi, uzraudzības darbība vai agrīnas intervences pasākumi, kas nav attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertācija, kā minēts 7.a punktā, saprātīgā termiņā novērstu minētās vienības vai grupas maksātnespēju.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>d)</NO.P>panta 9. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"9. Ja ir izpildīts viens vai vairāki no 1. punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz minētajā punktā minētu vienību un ir izpildīti arī 18. panta 1. punktā minētie nosacījumi attiecībā uz minēto vienību vai vienību, kas pieder tai pašai grupai, piemēro 18. panta 6., 7. un 8. punktā noteikto procedūru.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>24)</NO.P>regulas 27. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 7. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">"7. Fonds var veikt 6. punktā minēto iemaksu tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>akciju, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu iekšēji rekapitalizējamo saistību turētāji, izmantojot samazināšanu, norakstīšanu vai konvertāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 48. panta 1. punktu un šīs regulas 21. panta 10. punktu un attiecīgā gadījumā izmantojot noguldījumu garantiju sistēmu saskaņā ar šīs regulas 79. pantu un Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu, ir veikuši iemaksu zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai, kas ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts saskaņā ar 20. panta 1. līdz 15. punktā paredzēto vērtēšanu;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>Fonda iemaksa nepārsniedz 5 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts saskaņā ar 20. panta 1. līdz 15. punktā paredzēto vērtēšanu.";</ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG>▌</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>panta 13. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:<CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">"Šā punkta pirmajā daļā minētajā novērtējumā nosaka summu, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir jānoraksta vai jākonvertē:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>nolūkā atjaunot noregulējamās iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju vai attiecīgā gadījumā noteikt pagaidu iestādes rādītāju, ņemot vērā jebkādu kapitāla iemaksu, ko Fonds veicis saskaņā ar 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>nolūkā uzturēt pietiekamu tirgus uzticēšanos noregulējamajai iestādei vai pagaidu iestādei, ņemot vērā vajadzību segt iespējamās saistības, un ļaut noregulējamajai iestādei vismaz vienu gadu turpināt izpildīt atļaujas izsniegšanas nosacījumus un	turpināt veikt darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES.";</ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>25)</NO.P>regulas 30. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta virsrakstu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"<STRING BOLD="on">Pienākums sadarboties un apmainīties ar informāciju</STRING>";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>pantā iekļauj šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:<CITATION><P>"2.a Valde, ESRK, EBI, EVTI un EAAPI cieši sadarbojas un savstarpēji sniedz visu informāciju, kas vajadzīga to attiecīgo uzdevumu veikšanai.</P><P><NO.P>2.b</NO.P>ECB un citi Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki cieši sadarbojas ar Valdi un sniedz tai visu informāciju, kas vajadzīga Valdes uzdevumu veikšanai, tostarp informāciju, ko tie savākuši saskaņā ar saviem statūtiem. Attiecīgajai informācijas apmaiņai piemēro 88. panta 6. punktu.</P><P><NO.P>2.c</NO.P>Izraudzītās iestādes, kas minētas Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 18) apakšpunktā, cieši sadarbojas ar Valdi<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">.</STRING></STRING> <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Izraudzītās iestādes un Valde</STRING></STRING> sniedz <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">cita citai</STRING></STRING> visu informāciju, kas vajadzīga <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">to attiecīgo</STRING></STRING> uzdevumu veikšanai.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>panta 6. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0">"6. Valde cenšas cieši sadarboties ar jebkuru publisku finansiālās palīdzības instrumentu, tostarp Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM), jo īpaši visās šādās situācijās:</INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL>ārkārtas apstākļos, kas minēti 27. panta 9. punktā, un ja ar šādu mehānismu ir piešķirta vai, iespējams, tiks piešķirta tieša vai netieša finansiāla palīdzība vienībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī;</ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL>ja Valde Fonda vajadzībām ir noslēgusi līgumu par finansējuma nodrošināšanu saskaņā ar 74. pantu.";</ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>d)</NO.P>panta 7. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"7. Vajadzības gadījumā Valde noslēdz saprašanās memorandu ar ECB un citiem ECBS dalībniekiem, valstu noregulējuma iestādēm un valstu kompetentajām iestādēm, kurā ir vispārīgi aprakstīta to sadarbība saskaņā ar šā panta 2., 2.a, 2.b un 4. punktu un saskaņā ar 74. panta otro daļu, veicot to attiecīgos uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Memorandu regulāri pārskata un publicē, ievērojot dienesta noslēpuma prasības.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>26)</NO.P>regulā iekļauj šādu pantu:<CITATION><P>"<STRING ITALIC="on">30.a pants</STRING></P><P><STRING BOLD="on">Centralizēta automatizētā mehānisma rīcībā esošā informācija</STRING></P><P><NO.P>1.</NO.P>Iestādes, kas izmanto centralizētos automatizētos mehānismus, kuri izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849** 32.a pantu, pēc Valdes pieprasījuma sniedz tai informāciju par klientu skaitu, attiecībā uz kuriem 2. pantā minētā vienība ir vienīgais vai galvenais bankas pakalpojumu partneris.</P><P><NO.P>2.</NO.P>Valde 1. punktā minēto informāciju pieprasa tikai katrā gadījumā atsevišķi un tad, ja tas ir nepieciešams, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.</P><P><NO.P>3.</NO.P>Valde var dalīties ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punktu, ar valstu noregulējuma iestādēm saistībā ar to attiecīgo uzdevumu izpildi saskaņā ar šo regulu.</P><P>______________________________</P><P>**	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>27)</NO.P>regulas <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">31. pantu groza šādi:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">panta 1. punktā trešo daļu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><LIST LEVEL="1" TYPE="LC"><INT.LI LEVEL="0"><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"Sadarbību saistībā ar informācijas apmaiņu īsteno saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. pantu un 13. panta 1. punktu, neskarot šīs sadaļas 5. nodaļu. Minētajā satvarā, kā arī lai novērtētu noregulējuma plānus, Valde: </STRING></STRING></INT.LI><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>a)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">var pieprasīt valstu noregulējuma iestādēm iesniegt tai visu nepieciešamo informāciju, kuru tās ir ieguvušas; </STRING></STRING></ITEM><ITEM LEVEL="1"><SYMBOL>b)</SYMBOL><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">pēc iesaistītās dalībvalsts valsts noregulējuma iestādes pieprasījuma sniedz šai iestādei jebkādu informāciju, kas ir vajadzīga, lai šī iestāde veiktu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu." </STRING></STRING></ITEM></LIST></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>pievieno šādu punktu:<CITATION><P>"3. Attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, valstu noregulējuma iestādes apspriežas ar Valdi, pirms tās rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 86. pantu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>28)</NO.P>regulas 32. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, neskarot Padomes vai Komisijas apstiprinājumu, kas nepieciešams saskaņā ar šo regulu, Valde pārstāv iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes, apspriežoties un sadarbojoties ar neiesaistītajām dalībvalstīm vai trešām valstīm saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 7., 8., 12., 13., 16., 18., 45.h, 55. un 88. līdz 92. pantu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>29)</NO.P>regulas 34. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"Valde, pilnībā izmantojot visu informāciju, kas jau ir ECB rīcībā, tostarp informāciju, ko ECBS dalībnieki savākuši saskaņā ar saviem statūtiem, vai visu informāciju, kas pieejama valstu kompetentajām iestādēm, ESRK, EBI, EVTI vai EAAPI, ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību vai tieši pēc minēto iestāžu informēšanas var pieprasīt turpmāk minētajām juridiskajām vai fiziskajām personām saskaņā ar Valdes pieprasītu procedūru un Valdes pieprasītā veidā sniegt tai visu nepieciešamo informāciju nolūkā veikt savus uzdevumus:";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:<CITATION><P>"5. Valde, ECB, ECBS dalībnieki, valstu kompetentās iestādes, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un valstu noregulējuma iestādes var sagatavot saprašanās memorandus, kuros izklāsta informācijas apmaiņas procedūru. Informācijas apmaiņu starp Valdi, ECB un citiem ECBS dalībniekiem, valstu kompetentajām iestādēm, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un valstu noregulējuma iestādēm neuzskata par dienesta noslēpuma prasību pārkāpumu.</P><P><NO.P>6.</NO.P>Valstu kompetentās iestādes, ECB, ECBS dalībnieki, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un valstu noregulējuma iestādes sadarbojas ar Valdi nolūkā pārbaudīt, vai pieprasījuma iesniegšanas brīdī pieprasītā informācija jau ir daļēji vai pilnībā pieejama. Ja šāda informācija ir pieejama, valstu kompetentās iestādes, ECB un citi ECBS dalībnieki, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI vai valstu noregulējuma iestādes sniedz minēto informāciju Valdei.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>(30)</NO.P>regulas 43. panta 1. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:<CITATION><P>"aa) priekšsēdētāja vietnieka, ko ieceļ saskaņā ar 56. pantu;";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>30a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 45. pantu groza šādi:</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">panta virsrakstu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"Pārredzamība un pārskatatbildība";</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">iekļauj šādu punktu:</STRING></STRING><CITATION><P>"<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">3.a Valde publicē savu politiku, pamatnostādnes, vispārīgus norādījumus, vadlīnijas un personāla darba dokumentus par noregulējumu kopumā un par noregulējuma praksi un metodiku, kas jāpiemēro vienotajā noregulējuma mehānismā, ja vien šāda publicēšana nav saistīta ar konfidenciālas informācijas izpaušanu.</STRING></STRING>"</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>31)</NO.P>regulas 50. panta 1. punkta n) apakšpunktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"n) saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi un iekšējo revidentu, kas, pildot savus uzdevumus, ir funkcionāli neatkarīgi;";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>31a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 50. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:</STRING></STRING><CITATION><P>"<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">qa) nodrošina, ka ar valstu noregulējuma iestādēm apspriežas par pamatnostādnēm, vispārīgiem norādījumiem, politiku vai vadlīnijām, ar ko izveido noregulējuma politiku, praksi vai noregulējuma metodiku, kuru minētās valstu noregulējuma iestādes palīdzēs īstenot.</STRING></STRING>";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>32)</NO.P>regulas 53. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"Valde izpildsesijā sastāv no priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četriem 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem Valdes locekļiem.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 5. punktā vārdus "43. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā" aizstāj ar vārdiem "43. panta 1. punkta a), aa) un b) apakšpunktā";</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>33)</NO.P>regulas 55. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: "1.<CITATION><P>"1. Ja, apspriežoties par atsevišķu vienību vai grupu, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā iesaistītajā dalībvalstī, visi 53. panta 1. un 3. punktā minētie locekļi nespēj priekšsēdētāja noteiktajā termiņā panākt kopīgu un vienprātīgu vienošanos, priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.</P><P><NO.P>2.</NO.P>Ja, apspriežoties par pārrobežu grupu, visi 53. panta 1. un 4. punktā minētie locekļi nespēj priekšsēdētāja noteiktajā termiņā panākt kopīgu un vienprātīgu vienošanos, priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>34)</NO.P>regulas 56. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"d) provizoriska Valdes budžeta projekta un budžeta projekta izstrādāšanu saskaņā ar 61. pantu un Valdes budžeta izpildi saskaņā ar 63. pantu;";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"Priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. ▌</P><P>Persona, kas ir <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">bijusi</STRING></STRING> priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā locekļa amatā, nav tiesīga tikt iecelta nevienā no pārējiem diviem amatiem.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>c)</NO.P>panta <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">6. punktu aizstāj ar</STRING></STRING> šādu▌:</PARAG><PARAG>▌<CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"6. Pēc Valdes uzklausīšanas plenārsesijā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu amata kandidātu dzimumu pārstāvības ziņā līdzsvarotu sarakstu un informē par šo sarakstu Padomi. Eiropas Parlaments var rīkot sarakstā iekļauto kandidātu uzklausīšanu. Saskaņā ar rezultātu Eiropas Parlamentā Komisija iesniedz priekšlikumu par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu iecelšanu amatā Eiropas Parlamentam apstiprināšanai. Pēc minētā priekšlikuma apstiprināšanas Padome pieņem īstenošanas lēmumu par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu iecelšanu amatā. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.";</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG>	▌</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>e)</NO.P>panta 7. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie locekļi paliek amatā, līdz to amata pārņēmējs ir iecelts un ir sācis pildīt savus pienākumus saskaņā ar šā panta 6. punktā minēto Padomes lēmumu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>ea)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">panta 8. punktu svītro.</STRING></STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>35)</NO.P>regulas 61. pantu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"<STRING ITALIC="on">61. pants</STRING></P><P><STRING BOLD="on">Budžeta sagatavošana</STRING></P><P><NO.P>1.</NO.P>Katru gadu līdz 31. martam priekšsēdētājs sagatavo provizorisku Valdes budžeta projektu, tostarp paziņojumu par Valdes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam gadam, kā arī štatu sarakstu nākamajam gadam un iesniedz to Valdei tās plenārsesijā.</P><P>Valde plenārsesijā vajadzības gadījumā koriģē provizorisko Valdes budžeta projektu un štatu saraksta projektu.</P><P><NO.P>2.</NO.P>Pamatojoties uz Valdes plenārsesijā pieņemto provizorisko budžeta projektu, priekšsēdētājs izstrādā Valdes budžeta projektu un iesniedz to Valdei apstiprināšanai tās plenārsesijā.</P><P>Katru gadu līdz 30. novembrim Valde plenārsesijā izdara korekcijas priekšsēdētāja iesniegtajā budžeta projektā, ja tas nepieciešams, un apstiprina Valdes galīgo budžetu un štatu sarakstu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>35a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 62. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"3. Valde ir atbildīga par iekšējās kontroles standartu pieņemšanu un iekšējā revidenta uzdevumu izpildei piemērotu iekšējās kontroles sistēmu un procedūru izveidi tās plenārsesijā.</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>36)</NO.P>regulas 69. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"4. Ja pēc šā panta 1. punktā minētā sākotnējā laikposma pieejamie finanšu līdzekļi kļūst mazāki par minētajā punktā noteikto mērķapjomu, atsāk piesaistīt saskaņā ar 70. pantu aprēķinātās regulārās iemaksas, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Valde var atlikt to regulāro iemaksu iekasēšanu, ko piesaista saskaņā ar 70. pantu, uz <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">ne vairāk kā trim gadiem</STRING></STRING>, lai nodrošinātu, ka iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē Valdes spēju izmantot Fondu saskaņā ar 3. iedaļu. Pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi vēlāk ir samazinājušies zem divām trešdaļām no mērķapjoma, minētajām iemaksām nosaka tādu apmēru, lai <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">četru</STRING></STRING> gadu laikā būtu iespējams sasniegt mērķapjomu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>37)</NO.P>regulas 70. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 3. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"3. Starp pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 69. pantā noteikto mērķapjomu, var būt neatsaucamas maksājumu saistības, kuras ir pilnībā nodrošinātas ar zema riska aktīviem, kas nav apgrūtināti ar trešo personu tiesībām, un ar kurām var brīvi rīkoties un kuras ir atvēlētas vienīgi Valdes izmantošanai 76. panta 1. punktā noteiktajā nolūkā. Minēto neatsaucamo maksājumu saistību daļa nepārsniedz <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">30</STRING></STRING> % no kopējām iemaksām, kas piesaistītas saskaņā ar šo pantu. Atbilstoši minētajam ierobežojumam Valde katru gadu nosaka neatsaucamu maksājumu saistību daļu kopējā iemaksu summā, kas piesaistāmas saskaņā ar šo pantu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>pantā iekļauj šādu 3.a punktu:<CITATION><P>"3.a Valde pieprasa izpildīt neatsaucamas maksājumu saistības, kas uzņemtas saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja ir jāizmanto Fonds saskaņā ar 76. pantu.</P><P>Ja iestāde vai vienība vairs neietilpst 2. panta tvērumā un uz to vairs neattiecas pienākums veikt iemaksas saskaņā ar šā panta 1. punktu, Valde pieprasa izpildīt neatsaucamas maksājumu saistības, kas uzņemtas saskaņā ar 3. punktu un vēl ir maksājamas. Ja iemaksa, kas saistīta ar neatsaucamām maksājumu saistībām, tiek pienācīgi veikta pēc pirmā izpildes pieprasījuma, Valde atceļ saistības un atdod nodrošinājumu. Ja iemaksa nav pienācīgi samaksāta pēc pirmā izpildes pieprasījuma, Valde pārņem nodrošinājumu un atceļ saistības.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>38)</NO.P>regulas 71. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"Ārkārtas ex post iemaksu kopējais apmērs gadā nepārsniedz trīskārt 12,5 % no mērķapjoma.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>39)</NO.P>regulas 74. pantā iekļauj šādu daļu:<CITATION><P>"Valde informē Komisiju un ECB, tiklīdz tā uzskata, ka var būt nepieciešams aktivizēt līgumus par finansējuma nodrošināšanu, kas Fonda vajadzībām noslēgti saskaņā ar šo pantu, un sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, kas vajadzīga to uzdevumu veikšanai attiecībā uz šādiem līgumiem par finansējuma nodrošināšanu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>40)</NO.P>regulas 76. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 3. punktu aizstāj ar šādu:<CITATION><P>"3. Ja Valde konstatē, ka Fonda izmantošana 1. punktā minētajiem mērķiem varētu izraisīt to, ka daļa no 2. pantā minētas vienības zaudējumiem tiktu novirzīti uz Fondu, piemēro 27. pantā minētos Fonda izmantošanas principus.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>pantam pievieno šādu 5. un 6. punktu:<CITATION><P>"5. Ja 22. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētos noregulējuma instrumentus izmanto, lai pārvestu tikai daļu no noregulējamās iestādes aktīviem, tiesībām vai saistībām, Valdei ir tiesības uz prasījumu pret atlikušo vienību par jebkādiem izdevumiem un zaudējumiem, kas Fondam radušies sakarā ar jebkādām iemaksām noregulējumā saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu saistībā ar zaudējumiem, kuri citādi būtu radušies kreditoriem.</P><P><NO.P>6.</NO.P>Valdes prasījumiem, kas minēti šā panta 5. punktā un 22. panta 6. punktā, katrā iesaistītajā dalībvalstī ir tāda pati prioritāte kā valsts noregulējuma finansēšanas mehānismu prasījumiem attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 108. panta 9. punktu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>41)</NO.P>regulas 79. pantu groza šādi:</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>a)</NO.P>panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:<CITATION><P>"1. Iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka, Valdei veicot noregulējuma darbību attiecībā uz kredītiestādi –, ar noteikumu, ka šāda darbība nodrošina <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">segto noguldījumu </STRING></STRING>noguldītājiem <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">un fiziskām personām, kā arī mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir atbilstīgi noguldījumi, </STRING></STRING>piekļuvi viņu noguldījumiem, – nolūkā novērst to, ka zaudējumus uzņemas <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">šādi </STRING></STRING>noguldītāji, ar minēto kredītiestādi saistītā noguldījumu garantiju sistēma veic iemaksas Direktīvas 2014/59/ES 109. pantā paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem.</P><P><NO.P>2.</NO.P>Valde<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on"> ciešā sadarbībā ar noguldījumu garantiju shēmu</STRING></STRING> nosaka noguldījumu garantiju sistēmas iemaksas summu saskaņā ar 1. punktu pēc apspriešanās ar noguldījumu garantiju sistēmu un vajadzības gadījumā ar izraudzīto iestādi Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 18) apakšpunkta nozīmē par aplēstajām izmaksām saistībā ar atmaksājumiem noguldītājiem saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11.e pantu un ievērojot šīs regulas 20. pantā minētos nosacījumus.</P><P><NO.P>3.</NO.P>Valde 1. punktā minēto lēmumu paziņo izraudzītajai iestādei Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 18) apakšpunkta nozīmē un noguldījumu garantiju sistēmai, ar kuru iestāde ir saistīta. Noguldījumu garantiju sistēma nekavējoties īsteno minēto lēmumu.";</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>b)</NO.P>panta 5. punktā svītro otro un trešo daļu;</PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>41a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulā iekļauj šādus pantus:</STRING></STRING><CITATION><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">"79.a pants</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ziņošana par likviditāti noregulējuma ietvaros</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par likviditāti noregulējuma ietvaros.</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Ziņojumā izskata, vai pagaidu likviditātes deficītu pēc noregulējamās iestādes rekapitalizācijas cita starpā izraisa trūkstošs instruments noregulējuma instrumentu kopumā, un izskata visefektīvākos veidus, kā novērst pagaidu likviditātes deficītu, ņemot vērā praksi citās jurisdikcijās. Ziņojumā arī iekļauj konkrētus politikas variantus. </STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">	79.b pants</STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Līdz 2026. gada 31. decembrim banku savienības diskusiju atsākšanas kontekstā Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iekšējo zaudējumu pārnešanas mehānisma efektivitāti un darbības jomu noregulējuma grupās saistībā ar krīžu pārvaldības satvara reformu. </STRING></STRING></P><P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">Jo īpaši ziņojumā izvērtē noregulējuma darbības jomu, atbilstības līmeni iekšējiem MREL mērķiem, nosacījumus, lai piekļūtu nozares finansētajiem drošības tīkliem, jo īpaši Fondam.";</STRING></STRING></P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>42)</NO.P>regulas 85. panta 3. punktā vārdus "kas minēts <STRING ITALIC="on">10. panta 10. punktā, 11. pantā, 12. panta 1. punktā, 38. līdz 41. pantā, 65. panta 3. punktā, 71. pantā un 90. panta 3. punktā" aizstāj ar vārdiem "kas pieņemts saskaņā ar 10. panta 10. punktu, 11. pantu, 12. panta 1. punktu, 38. līdz 41. pantu, 65. panta 3. punktu, 71. pantu un 90. panta 3. punktu";</STRING></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>43)</NO.P>regulas 88. pantam pievieno šādu 7. punktu:<CITATION><P>"7. Šis pants nekavē Valdi izpaust analīzi vai novērtējumus, ko tā veikusi, tostarp, ja to pamatā ir informācija, ko sniegušas 2. pantā minētās vienības vai citas šā panta 6. punktā minētās iestādes, ja Valde uzskata, ka informācijas izpaušana neapdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un ka informācijas izpaušana ir sabiedrības interesēs, kam ir prioritāte pār jebkādām citām šā panta 5. punktā minētajām interesēm. Tiek uzskatīts, ka šādas informācijas izpaušanu Valde veic, pildot savas funkcijas saskaņā ar šo regulu šā panta 1. punkta nolūkiem.".</P></CITATION></PARAG><PARAG NO="YES"><NO.P>43a)</NO.P><STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">regulas 94. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:</STRING></STRING><CITATION><P>"<STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">aa) mijiedarbību starp spēkā esošo satvaru un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi;</STRING></STRING>"</P></CITATION></PARAG></ARTICLE><ARTICLE><TI.ART><STRING ITALIC="on">2. pants</STRING></TI.ART><STI.ART><STRING BOLD="on">Stāšanās spēkā un piemērošana</STRING></STI.ART><PARAG>Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas <STRING ITALIC="on">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</STRING>.</PARAG><PARAG>To piemēro no … [PB: lūgums ievietot datumu = <STRING BOLD="on"><STRING ITALIC="on">12</STRING></STRING> mēneši pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma].</PARAG><PARAG>Tomēr 1. panta 1) punkta a) apakšpunktu, 2) un 3) punktu, 4) punkta a) apakšpunktu, 5) punkta a), b) apakšpunktu un c) apakšpunkta i) un ii) punktu, 6) punkta a) apakšpunktu, 7) punktu, 13) punkta a) apakšpunkta i) punktu un b) apakšpunktu, 14) punkta a), b) un d) apakšpunktu, 19) punkta d) un e) apakšpunktu, 21) punktu, 23) punkta a) apakšpunkta i) punkta pirmo ievilkumu, b) un d) apakšpunktu, 25) līdz 35) punktu un 39), 42) un 43) punktu piemēro no … [PB: lūgums ievietot datumu = 1 mēnesis no šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma].</PARAG><PARAG>Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.</PARAG></ARTICLE></GR.ART><SIGNATURE><P>…,</P><P><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlamenta vārdā —	Padomes vārdā —</STRING></P><P><STRING ITALIC="on">priekšsēdētāja	priekšsēdētājs</STRING></P></SIGNATURE></DISPOSITIF></TEXT></TCONSOLID></TXTLST></SDOCTA>