"29.a) "alternatīvs privātā sektora pasākums" ir jebkāds atbalsts, kas nav kvalificējams kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem;";

"35) "kritiski svarīgas funkcijas" ir darbības, pakalpojumi vai operācijas, kuru pārtraukšana, iespējams, vienā vai vairākās dalībvalstīs izraisīs reālajai ekonomikai būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumus vai izjauks finanšu stabilitāti valsts līmenī vai attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes, sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību, pakalpojumu un operāciju aizstājamību; Šā apakšpunkta vajadzībām reģionālo līmeni novērtē, atsaucoties uz teritoriālo vienību, kas atbilst kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 1. līmeņa teritoriālajām vienībām (NUTS 1. līmenis) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003* izpratnē vai NUTS 2. līmeņa teritoriālajām vienībām, ja būtiski pakalpojumu sniegšanas traucējumi NUTS 2. līmenī nozīmē būtisku sistēmiskas krīzes risku valsts līmenī;";

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

"71) "iekšēji rekapitalizējamas saistības" ir 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas iestādes vai vienības saistības, tostarp tās, kas rada grāmatvedības uzkrājumus, un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas, ievērojot 44. panta 2. punktu;";

"83.d) "ārpussavienības G-SNI" ir ārpussavienības globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 134) apakšpunktā;83.e)"G-SNI vienība" ir G-SNI vienība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 136) apakšpunktā;";

"93.a) "noguldījums" 108. un 109. panta vajadzībām ir noguldījums, kas definēts Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;";

"2. Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes atjaunina savus atveseļošanas plānus vismaz reizi gadā vai pēc izmaiņām attiecīgās iestādes juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā vai uzņēmējdarbības vai finanšu stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt atveseļošanas plānu vai rada nepieciešamību izdarīt būtiskas izmaiņas atveseļošanas plānā. Kompetentās iestādes var pieprasīt iestādēm atjaunināt to atveseļošanas plānus biežāk.

Ja pirmajā daļā minētās izmaiņas nav veiktas 12 mēnešu laikā pēc atveseļošanas plāna pēdējās ikgadējās atjaunināšanas, kompetentās iestādes izņēmuma kārtā līdz nākamajam 12 mēnešu laikposmam var atbrīvot no pienākuma atjaunināt atveseļošanas plānu. Šādu atbrīvojumu piešķir ne ilgāk kā uz diviem secīgiem 12 mēnešu periodiem.

3.Atveseļošanas plānos neizdara pieņēmumu par piekļuvi nevienam no turpmāk minētajiem vai tā saņemšanu:a)ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem;b)centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība;c)centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu vai procentu likmi.

4.Atveseļošanas plānos attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde plānā aprakstītajos apstākļos var pieteikties to centrālās bankas mehānismu izmantošanai, kuri nav izslēgti no atveseļošanas plāna saskaņā ar 3. punktu, un identificē tos aktīvus, attiecībā uz kuriem tiek sagaidīts, ka tie tiks kvalificēti kā nodrošinājums.";

"5. Ja kompetentā iestāde, novērtējot atveseļošanas plānu, konstatē, ka tajā ir būtiski trūkumi vai ka pastāv būtiski šķēršļi tā ieviešanai, tā par savu konstatējumu informē attiecīgo iestādi vai attiecīgās grupas mātesuzņēmumu un pieprasa iestādei trīs mēnešu laikā (ar attiecīgo iestāžu piekrišanu šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi) iesniegt pārskatītu plānu, kurā uzskatāmi parādīts, kā šie trūkumi vai šķēršļi novērsti.";

"EBI pēc kādas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.";

"aa) attiecīgā gadījumā — detalizētu aprakstu par to, kādēļ ir noteikts, ka iestāde ir jākvalificē kā likvidācijas vienība, tostarp paskaidrojumu, kā noregulējuma iestāde nonāca pie secinājuma, ka iestādei trūkst kritiski svarīgu funkciju;";

"ja) aprakstu par to, kā dažādās noregulējuma stratēģijas vislabāk sasniegtu 31. pantā noteiktos noregulējuma mērķus;";

"pa) detalizētu un kvantificētu sarakstu ar fizisku personu un mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem un atbilstīgiem noguldījumiem;";

"8.a Noregulējuma iestādes nepieņem noregulējuma plānus, ja attiecībā uz vienību ir uzsākta maksātnespējas procedūra saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ievērojot 32.b pantu, vai ja piemēro 37. panta 6. punktu.";

"EBI līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.";

"To pasākumu noteikšanai, kas veicami attiecībā uz tādiem pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem meitasuzņēmumiem, kuri nav noregulējuma vienības, noregulējuma iestādes var piemērot vienkāršotu pieeju, ja šāda pieeja negatīvi neietekmē grupas noregulējamību, ņemot vērā meitasuzņēmuma lielumu, tā riska profilu, kritiski svarīgu funkciju neesību un grupas noregulējuma stratēģiju.

Grupas noregulējuma plānā nosaka, vai noregulējuma grupas vienības, kas nav noregulējuma vienības, kvalificējas kā likvidācijas vienības. Neskarot citus faktorus, ko noregulējuma iestādes var uzskatīt par būtiskiem, vienības, kas nodrošina kritiski svarīgas funkcijas, nekvalificējas kā likvidācijas vienības.";

"2. Grupas noregulējuma plānu izstrādā, pamatojoties uz 10. pantā noteiktajām prasībām un informāciju, kas sniegta saskaņā ar 11. pantu.";

"-aa) ir iekļauts detalizēts apraksts par to, kādēļ ir noteikts, ka 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētā grupas vienība ir jākvalificē kā likvidācijas vienība, tostarp paskaidrojums, kā noregulējuma iestāde nonāca pie secinājuma, ka iestādei trūkst kritiski svarīgu funkciju, un kā ir ņemta vērā attiecība starp tās kopējo riska darījumu vērtību un darbības ienākumiem grupas kopējā riska darījumu vērtībā un darbības ienākumos, kā arī grupas vienības sviras rādītājs grupas kontekstā;";

"5.a Noregulējuma iestādes nepieņem noregulējuma plānus, ja attiecībā uz iestādi ir uzsākta maksātnespējas procedūra saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ievērojot 32.b pantu, vai ja piemēro 37. panta 6. punktu.”;

"EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.";

"5. EBI uzrauga, kā noregulējuma iestādes izstrādā iekšējo politiku šajā pantā un 16. pantā paredzētajiem iestāžu vai grupu noregulējamības novērtējumiem un kā tās tos īsteno. EBI līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par esošo praksi attiecībā uz noregulējamības novērtējumiem un iespējamām atšķirībām starp dalībvalstīm, un tā attiecīgā gadījumā uzrauga visu minētajā ziņojumā izklāstīto ieteikumu īstenošanu.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietver vismaz šādus aspektus:a)novērtējumu par metodiku, ko noregulējuma iestādes izstrādājušas, lai veiktu noregulējamības novērtējumus, tostarp nosakot jomas, kurās pastāv iespējamas atšķirības starp dalībvalstīm;b)novērtējumu par testēšanas spējām, kas noregulējuma iestādēm vajadzīgas, lai nodrošinātu noregulējuma stratēģijas efektīvu īstenošanu;c)to, kāds pārredzamības līmenis ir attiecīgajām ieinteresētajām personām attiecībā uz metodiku, ko noregulējuma iestādes izstrādājušas, lai veiktu noregulējamības novērtējumus, un to rezultātiem.";

"7. Ja vienībai nepiemēro apvienoto rezervju prasību uz tā paša pamata, saskaņā ar kuru tai ir jāizpilda 45.c un 45.d pantā minētās prasības, noregulējuma iestādes piemēro šā panta 1.–6. punktu, pamatojoties uz apvienoto rezervju prasības aplēsi, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1118*. Piemēro Direktīvas 2013/36/ES 128. panta ceturto daļu.

Pirmajā daļā minēto aplēsto apvienoto rezervju prasību noregulējuma iestāde ietver lēmumā, ar ko nosaka šīs direktīvas 45.c un 45.d pantā minētās prasības. Aplēsto apvienoto rezervju prasību vienība dara publiski pieejamu kopā ar 45.i panta 3. punktā minēto informāciju.

______________________________

* Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1. lpp.).

"Ja attiecīgās vienības ierosinātie pasākumi efektīvi samazina vai novērš šķēršļus noregulējamībai, noregulējuma iestāde pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar kompetento iestādi. Minētajā lēmumā norāda, ka ierosinātie pasākumi efektīvi samazina vai novērš šķēršļus noregulējamībai, un pieprasa vienībai īstenot ierosinātos pasākumus.";

“8.a Noregulējuma iestāde katra noregulējuma plānošanas cikla beigās publicē anonimizētu sarakstu ar apzinātajiem būtiskiem šķēršļiem noregulējamībai un ar attiecīgajām darbībām to risināšanai. Piemēro šīs direktīvas 84. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus. "’;

"4. Grupas līmeņa noregulējuma iestāde par visiem Savienības mātesuzņēmuma ierosinātajiem pasākumiem informē konsolidētās uzraudzības iestādi, EBI, meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes un noregulējuma iestādes tajās jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tie attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli. Grupas līmeņa noregulējuma iestāde un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, dara visu iespējamo, lai noregulējuma kolēģijā tiktu panākts kopīgs lēmums attiecībā uz būtisko šķēršļu konstatēšanu, un vajadzības gadījumā novērtē Savienības mātesuzņēmuma ierosinātos pasākumus un noregulējuma iestāžu pieprasītos pasākumus šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu potenciālo ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.";

"9. Ja nav pieņemts kopīgs lēmums par 17. panta 5. punkta g), h) vai k) apakšpunktā noteikto pasākumu veikšanu, EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma saskaņā ar šā panta 6., 6.a vai 7. punktu var palīdzēt noregulējuma iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu.";

"27. pants

Agrīnas intervences pasākumi

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nekavējoties apsver un, ja vajadzīgs, pieņem agrīnas intervences pasākumus, ja 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:a)iestāde vai vienība atbilst Direktīvas 2013/36/ES 102. pantā vai Direktīvas (ES) 2019/2034 38. pantā minētajiem nosacījumiem, vai kompetentā iestāde ir noteikusi, ka iestādes vai vienības īstenotie pasākumi, stratēģijas, procesi un mehānismi un šīs iestādes vai vienības turētais pašu kapitāls un likviditāte nenodrošina tās risku pareizu pārvaldību un segumu, un ir piemērojams kāds no turpmāk minētajiem aspektiem:i)iestāde vai vienība nav veikusi kompetentās iestādes prasītos korektīvos pasākumus, tostarp pasākumus, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā vai Direktīvas (ES) 2019/2034 49. pantā;ii)kompetentā iestāde uzskata, ka korektīvie pasākumi, kas nav agrīnas intervences pasākumi, nav pietiekami, lai risinātu problēmas▌;b)iestāde vai vienība 12 mēnešu laikā pēc kompetentās iestādes novērtējuma veikšanas pārkāpj vai, iespējams, pārkāps prasības, kas noteiktas Direktīvas 2014/65/ES II sadaļā, Regulas (ES) Nr. 600/2014 3.–7. pantā, 14.–17. pantā vai 24., 25. un 26. pantā, vai šīs direktīvas 45.e vai 45.f pantā.

Ja būtiski pasliktinās apstākļi, pastāv nelabvēlīgi apstākļi vai tiek saņemta jauna informācija par vienību, kompetentā iestāde var noteikt, ka pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā minētais nosacījums ir izpildīts, iepriekš neveicot citus korektīvus pasākumus, tostarp Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā vai Direktīvas (ES) 2019/2034 39. pantā minēto pilnvaru īstenošanu.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Regulu (ES) Nr. 600/2014, vai attiecīgā gadījumā noregulējuma iestāde nekavējoties informē kompetento iestādi par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.

1.aŠā panta 1. punkta nolūkā agrīnas intervences pasākumi ietver:a)prasību 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības vadības struktūrai veikt kādu no turpmāk minētajām darbībām:i)īstenot vienu vai vairākus atveseļošanas plānā izklāstītos mehānismus vai pasākumus;ii)atjaunināt atveseļošanas plānu saskaņā ar 5. panta 2. punktu, ja apstākļi, kādēļ ir pieņemts lēmums par agrīnu intervenci, atšķiras no sākotnējā atveseļošanas plānā izklāstītajiem pieņēmumiem, un konkrētā laikposmā īstenot vienu vai vairākus atjauninātajā atveseļošanas plānā izklāstītos mehānismus vai pasākumus;b)prasību 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības vadības struktūrai sasaukt iestādes vai vienības akcionāru sapulci vai tad, ja vadības struktūra neizpilda minēto prasību, sasaukt to tieši, un abos gadījumos noteikt darba kārtību, pieprasot, lai akcionāri apsvērtu iespēju pieņemt konkrētus lēmumus;c)prasību 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības vadības struktūrai attiecīgā gadījumā saskaņā ar atveseļošanas plānu izstrādāt rīcības plānu sarunām par parāda pārstrukturēšanu ar dažiem vai visiem tās kreditoriem;d)prasību mainīt iestādes juridisko struktūru;e)prasību pilnībā vai attiecībā uz atsevišķām personām atcelt vai aizstāt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības augstāko vadību vai vadības struktūru saskaņā ar 28. pantu;f)iecelt vienu vai vairākus pagaidu administratorus 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajā iestādē vai vienībā saskaņā ar 29. pantu;fa)prasību vienības vadības struktūrai sagatavot plānu, ko vienība var īstenot, ja vienības attiecīgā juridiskā persona nolemj uzsākt brīvprātīgu vienības likvidāciju.

2.Kompetentās iestādes izvēlas piemērotus un savlaicīgus agrīnas intervences pasākumus, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem, papildus citai būtiskai informācijai ņemot vērā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma smagumu un 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ātrumu.

3.Attiecībā uz katru no 1.a punktā minētajiem pasākumiem kompetentās iestādes nosaka termiņu, kas ir piemērots minētā pasākuma pabeigšanai un kas ļauj kompetentajai iestādei novērtēt tā efektivitāti.

Pasākuma izvērtējumu veic nekavējoties pēc termiņa sasniegšanas un nosūta noregulējuma iestādei. Ja izvērtējumā secina, ka pasākumi nav pilnībā īstenoti vai nav efektīvi, kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi novērtē šīs direktīvas 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto nosacījumu.

4.EBI līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 12 mēneši no šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] izdod regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai veicinātu izraisītājfaktoru konsekventu piemērošanu šā panta 1. punktā minēto pasākumu izmantošanai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

28. pants

Augstākās vadības vai vadības struktūras aizstāšana

Piemērojot 27. panta 1.a punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka jaunā augstākā vadība vai vadības struktūra vai atsevišķi minēto struktūru locekļi tiek iecelti saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un ka tam ir vajadzīgs kompetentās iestādes apstiprinājums vai piekrišana.";

"1. Piemērojot 27. panta 1.a punkta f) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi apstākļiem, var iecelt jebkuru pagaidu administratoru nolūkā veikt kādu no turpmāk minētajām darbībām:a)uz laiku aizstāt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības vadības struktūru;b)uz laiku strādāt kopā ar 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības vadības struktūru.

Kompetentā iestāde, ieceļot pagaidu administratoru, precizē savu izvēli attiecībā uz a) vai b) apakšpunktu.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā kompetentā iestāde, ieceļot šādu pagaidu administratoru, sīkāk precizē pagaidu administratora uzdevumus, pienākumus un pilnvaras, un prasības iestādes vai vienības vadības struktūrai apspriesties ar pagaidu administratoru vai saņemt tā piekrišanu pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas vai darbību veikšanas.

Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentā iestāde publisko informāciju par pagaidu administratora iecelšanu, izņemot gadījumus, kad pagaidu administratoram nav pilnvaru pārstāvēt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību vai pieņemt lēmumus tās vārdā.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka pagaidu administrators atbilst Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 1., 2. un 8. punktā noteiktajām prasībām. Kompetento iestāžu novērtējums par to, vai pagaidu administrators atbilst minētajām prasībām, ir lēmuma par pagaidu administratora iecelšanu neatņemama sastāvdaļa.

2.Kompetentā iestāde, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka pagaidu administratora pilnvaras, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi pastāvošajiem apstākļiem. Šādas pilnvaras var ietvert dažas vai visas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības vadības struktūras pilnvaras, ko paredz iestādes vai vienības statūti un valsts tiesību akti, tostarp pilnvaras īstenot dažas vai visas iestādes vai vienības vadības struktūras administratīvās funkcijas. Pagaidu administratora pilnvaras attiecībā uz iestādi vai vienību atbilst piemērojamajiem uzņēmējdarbības tiesību aktiem. Šādas pilnvaras var pielāgot, ja kompetentā iestāde maina apstākļus.

3.Kompetentā iestāde, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka tā uzdevumu un funkcijas. Šādi uzdevumi un funkcijas var būt šādas:a)noskaidrot 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības finanšu stāvokli;b)vadīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības darbību vai darbības daļu ar mērķi saglabāt vai atjaunot tās finanšu stāvokli;c)veikt pasākumus, lai atjaunotu 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības pārdomātas un piesardzīgas darbības vadīšanu.

Kompetentā iestāde, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka tā uzdevumu un funkciju ierobežojumus.";

"Pilnvaras sasaukt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības akcionāru pilnsapulci un noteikt šādas sapulces darba kārtību pagaidu administrators jebkurā gadījumā var īstenot tikai ar kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu.";

"6. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma pagaidu administrators kompetentās iestādes noteiktos intervālos, vismaz vienu reizi pēc pirmajiem sešiem mēnešiem un jebkurā gadījumā savu pilnvaru termiņa beigās sagatavo ziņojumus par 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības finanšu stāvokli un par darbībām, kas veiktas viņa/viņas pilnvaru laikā.";

"7. Pagaidu administratoru ieceļ uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā šo termiņu var vienu reizi pagarināt, ja joprojām pastāv pagaidu administratora iecelšanai paredzētie nosacījumi. Kompetentās iestādes ziņā ir noteikt, vai ir izpildīti attiecīgie nosacījumu, un pamatot akcionāriem šādu lēmumu.";

"Agrīnas intervences pasākumu koordinēšana attiecībā uz grupām";

"1. Ja attiecībā uz Savienības mātesuzņēmumu ir izpildīti nosacījumi agrīnas intervences pasākumu piemērošanai saskaņā ar 27. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde pirms lēmuma pieņemšanas par agrīnas intervences pasākuma piemērošanu informē EBI un apspriežas ar citām kompetentajām iestādēm uzraudzības kolēģijā.

2.Pēc 1. punktā minētās paziņošanas un apspriešanās konsolidētās uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecībā uz attiecīgo Savienības mātesuzņēmumu piemērot agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar 27. pantu, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi uz grupas vienībām citās dalībvalstīs. Konsolidētās uzraudzības iestāde par šo lēmumu informē EBI un pārējās uzraudzības kolēģijas kompetentās iestādes.

3.Ja nosacījumi agrīnas intervences pasākumu noteikšanai saskaņā ar 27. pantu ir izpildīti attiecībā uz Savienības mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, par individuālo uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde, kas iecerējusi veikt pasākumu saskaņā ar minētajiem pantiem, to paziņo EBI un apspriežas ar konsolidētās uzraudzības iestādi.

Saņemot minēto paziņojumu, konsolidētās uzraudzības iestāde var novērtēt iespējamo ietekmi, kāda agrīnas intervences pasākumu noteikšanai saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto attiecīgo iestādi vai vienību var būt uz grupu vai grupas vienībām citās dalībvalstīs. Konsolidētās uzraudzības iestāde minēto novērtējumu dara zināmu kompetentajai iestādei trīs dienu laikā.

Pēc minētā paziņojuma un apspriešanās kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai piemērot agrīnas intervences pasākumu. Lēmumā pienācīgi ņem vērā konsolidētās uzraudzības iestādes novērtējumu. Kompetentā iestāde par šo lēmumu paziņo EBI, konsolidētās uzraudzības iestādei un pārējām uzraudzības kolēģijas kompetentajām iestādēm.

4.Ja vairāk nekā viena kompetentā iestāde plāno piemērot agrīnas intervences pasākumu saskaņā ar 27. pantu vairāk nekā vienai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai vienā un tajā pašā grupā, konsolidētās uzraudzības iestāde un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes novērtē, vai ir lietderīgāk iecelt vienu un to pašu pagaidu administratoru visām iesaistītajām vienībām vai koordinēt citu agrīnas intervences pasākumu piemērošanu vairāk nekā vienai iestādei vai vienībai, lai sekmētu risinājumus, ar ko atjauno attiecīgās iestādes vai vienības finanšu stāvokli. Šo novērtējumu veic, konsolidētās uzraudzības iestādei pieņemot kopīgu lēmumu ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Kopīgo lēmumu pieņem piecu dienu laikā no 1. punktā minētā paziņojuma dienas. Kopīgo lēmumu pamato un izklāsta dokumentā, un konsolidētās uzraudzības iestāde to iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.

EBI pēc jebkuras kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantu.

Ja piecu dienu laikā nav pieņemts kopīgs lēmums, konsolidētās uzraudzības iestāde un meitasuzņēmumu kompetentās iestādes var pieņemt atsevišķus lēmumus par pagaidu administratora iecelšanu 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajām iestādēm vai vienībām, par kurām tās ir atbildīgas, un par jebkura cita agrīnas intervences pasākuma piemērošanu.";

"6. EBI pēc jebkuras kompetentās iestādes pieprasījuma var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu palīdzēt panākt vienošanos kompetentajām iestādēm, kas ir iecerējušas piemērot vienu vai vairākus pasākumus, kuri minēti šīs direktīvas 27. panta 1.a punkta a) apakšpunktā attiecībā uz šīs direktīvas pielikuma A iedaļas 4., 10., 11. un 19. punktu, šīs direktīvas 27. panta 1.a punkta c) apakšpunktu vai šīs direktīvas 27. panta 1.a punkta d) apakšpunktu.";

"30.a pants

Gatavošanās noregulējumam

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nekavējoties paziņo noregulējuma iestādēm par visu turpmāk minēto:a)jebkurš no Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem, ko tās pieprasa veikt šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai un kas paredzēti, lai risinātu šo vienību vai grupu situācijas pasliktināšanās risināšanai;b)ja uzraudzības darbība liecina, ka attiecībā uz šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību ir izpildīti šīs direktīvas 27. panta 1. punkta nosacījumi, novērtējums, ka minētie nosacījumi ir izpildīti neatkarīgi no jebkādiem agrīnas intervences pasākumiem;c)kāda no 27. pantā minēto agrīnas intervences pasākumu piemērošana.

Kompetentās iestādes ciešā sadarbībā ar noregulējuma iestādēm cieši uzrauga iestādes vai vienības situāciju un to atbilstību pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst minētās iestādes vai vienības situācijas pasliktināšanos, un pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem agrīnas intervences pasākumiem.

2.Kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk informē noregulējuma iestādes, ja tās uzskata, ka pastāv būtisks risks, ka attiecībā uz 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību varētu attiecināt vienu vai vairākus no 32. panta 4. punktā minētajiem apstākļiem. Minētajā paziņojumā iekļauj:a)paziņojuma iemeslus;b)pārskatu par pasākumiem, kas saprātīgā termiņā novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju, to paredzamo ietekmi uz iestādi vai vienību attiecībā uz 32. panta 4. punktā minētajiem apstākļiem un minēto pasākumu īstenošanas paredzamo grafiku.

Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas noregulējuma iestādes ciešā sadarbībā ar kompetentajām iestādēm novērtē, kas ir saprātīgs termiņš 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtēšanai, ņemot vērā 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības apstākļu pasliktināšanās ātrumu, iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmu, noguldītāju aizsardzību un klientu līdzekļu saglabāšanu, risku, ka ilgāks process palielinās kopējās izmaksas klientiem un ekonomikai, nepieciešamību efektīvi īstenot noregulējuma stratēģiju un jebkādus citus būtiskus apsvērumus. Noregulējuma iestādes šo novērtējumu pēc iespējas ātrāk dara zināmu kompetentajām iestādēm.

Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes ciešā sadarbībā uzrauga 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības situāciju, visu attiecīgo pasākumu īstenošanu to paredzētajā termiņā un jebkādas citas attiecīgas norises. Šajā nolūkā noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes regulāri tiekas, un šādu tikšanās biežumu nosaka noregulējuma iestādes, ņemot vērā lietas apstākļus. Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nekavējoties viena otrai sniedz visu attiecīgo informāciju.

3.Kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm visu noregulējuma iestāžu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama visiem šādiem gadījumiem:a)atjaunināt noregulējuma plānu un sagatavoties 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības iespējamam noregulējumam;b)veikt 36. pantā minēto vērtēšanu.

Ja šāda informācija kompetentajām iestādēm vēl nav pieejama, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes sadarbojas un koordinē darbību, lai iegūtu minēto informāciju. Šajā nolūkā kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai sniegt šādu informāciju, tostarp veicot pārbaudes uz vietas, un sniegt minēto informāciju noregulējuma iestādēm.

4.Noregulējuma iestāžu pilnvaras ietver pilnvaras tirgot potenciālajiem pircējiem 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību, vai veikt pasākumus šādai tirgošanai potenciālajiem pircējiem, vai pieprasīt iestādei vai vienībai to darīt šādiem nolūkiem:a)sagatavoties minētās iestādes vai vienības noregulējumam, ievērojot 39. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus un 84. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus;b)pamatot noregulējuma iestādes veikto novērtējumu attiecībā uz 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto nosacījumu.

4.aJa noregulējuma iestāde, izmantojot 4. punktā paredzētās pilnvaras, pieņem lēmumu tieši tirgot vienību potenciālajiem pircējiem, tā pienācīgi ņem vērā lietas apstākļus un pilnvaru īstenošanas iespējamo ietekmi uz vienības vispārējo stāvokli.

5.Šā panta 4. punkta nolūkos noregulējuma iestādes ir pilnvarotas pieprasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai ieviest digitālu platformu, lai apmainītos ar informāciju, kas ir nepieciešama minētās iestādes vai vienības tirgošanai, ar potenciālajiem pircējiem vai ar noregulējuma iestādes nolīgtiem konsultantiem un vērtētājiem. Šādā gadījumā piemēro 84. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

6.Konstatējums, ka 27. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, un agrīnas intervences pasākumu iepriekšēja pieņemšana nav obligāti nosacījumi, lai noregulējuma iestādes sagatavotos 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības noregulējumam vai īstenotu šā panta 4. un 5. punktā minētās pilnvaras.

7.Noregulējuma iestādes nekavējoties informē kompetentās iestādes par visām darbībām, kas veiktas saskaņā ar 4. un 5. punktu.

8.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes cieši sadarbojas:a)apsverot iespēju veikt šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos pasākumus, kuru mērķis ir novērst 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības situācijas pasliktināšanos, kā arī šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētos pasākumus;b)apsverot iespēju veikt kādu no 4. un 5. punktā minētajām darbībām;c)šīs daļas a) un b) apakšpunktā minēto darbību īstenošanas laikā.

Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nodrošina, ka minētie pasākumi un darbības ir konsekventi, koordinēti un efektīvi.";

"c) aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, līdz minimumam samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, jo īpaši, ja to sniedz no dalībvalsts budžeta;d)aizsargāt segtos noguldījumus un, ciktāl iespējams, arī fizisko personu un mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu nesegto daļu, un aizsargāt ieguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 97/9/EK;";

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz iestādi, ja noregulējuma iestādes, saņemot paziņojumu saskaņā ar 2. punktu vai pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru, konstatē, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:a)iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;b)▌nepastāv pamatotas izredzes, ka jebkādi alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz iestādi, tostarp institucionālās aizsardzības shēmas pasākumi, uzraudzības darbība, agrīnas intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija, kā minēts 59. panta 2. punktā, saprātīgā termiņā novērstu iestādes maksātnespēju vai iespējamu maksātnespēju;c)noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ievērojot šā panta 5. punktu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi veic 1. punkta a) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtējumu.

Dalībvalstis var paredzēt, ka līdzās kompetentajai iestādei arī noregulējuma iestāde, iepriekš konsultējoties ar kompetento iestādi, var veikt 1. punkta a) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtējumu, ja noregulējuma iestāžu rīcībā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nepieciešamie instrumenti šāda novērtējuma veikšanai, jo īpaši adekvāta piekļuve būtiskajai informācijai. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde noregulējuma iestādei nekavējoties sniedz visu attiecīgo informāciju, ko tā pieprasa, lai veiktu savu novērtējumu, pirms vai pēc tam, kad noregulējuma iestāde to ir informējusi par savu nodomu veikt minēto novērtējumu.

Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar NGS norīkoto iestādi un attiecīgā gadījumā ar IAS, kuras dalībniece ir iestāde, ciešā sadarbībā ar kompetento iestādi nekavējoties veic 1. punkta b) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtējumu. Apspriedēs ar IAS ņem vērā tādu pasākumu pieejamību IAS, kas saprātīgā laikposmā var novērst iestādes maksātnespēju. Kompetentā iestāde nekavējoties sniedz noregulējuma iestādei visu attiecīgo informāciju, ko noregulējuma iestāde pieprasa, lai varētu veikt savu novērtējumu. Kompetentā iestāde var arī informēt noregulējuma iestādi, ka tā uzskata, ka 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums ir izpildīts.";

"d) ir vajadzīgs ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad šādu atbalstu piešķir kādā no 32.c pantā minētajiem veidiem;";

"5. Piemērojot šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatāms, ka noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ja minētā noregulējuma darbība ir vajadzīga, lai sasniegtu vienu vai vairākus 31. pantā noteiktos noregulējuma mērķus un ir samērīga ar šiem mērķiem, un ja, veicot iestādes likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, šie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti efektīvāk.

Pieņem, ka noregulējuma darbība nav sabiedrības interesēs šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja noregulējuma iestāde ir pieņēmusi lēmumu piemērot iestādei vienkāršotus pienākumus saskaņā ar 4. pantu. Pieņēmums ir atspēkojams un nav piemērojams, ja noregulējuma iestāde novērtē, ka viens vai vairāki noregulējuma mērķi būtu apdraudēti, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Dalībvalstis nodrošina, ka, veicot pirmajā daļā minēto novērtējumu, noregulējuma iestāde, pamatojoties uz novērtējuma laikā tai pieejamo informāciju, izvērtē un salīdzina visu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ▌ ko piešķirtu iestādei gan noregulējuma gadījumā, gan likvidācijas gadījumā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.";

5.aEBI palīdz veikt uzraudzību un veicina 5. punktā minētā sabiedrības interešu novērtējuma efektīvu un saskaņotu piemērošanu.

EBI līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi no šīs grozījumu direktīvas piemērošanas dienas] sniedz ziņojumu par 5. punkta tvērumu un piemērošanu Savienībā. Minēto ziņojumu iesniedz Komisijai, lai izvērtētu 5. punktā izklāstīto pasākumu efektivitāti un to ietekmi uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.

Pamatojoties uz ziņojuma rezultātiem, EBI līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi no šīs grozošās direktīvas piemērošanas dienas] var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu ar mērķi veicināt prakses konverģenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstu starpā. " ;

"32.a pants

Noregulējuma nosacījumi centrālajai iestādei un kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei

Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas, tikai tādā gadījumā, ja centrālā iestāde un visas tai pastāvīgi radniecīgās kredītiestādes vai noregulējuma grupa, kurai tās pieder, kā kopums atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 32. panta 1. punktā.

32.b pants

Procedūras attiecībā uz iestādēm un vienībām, kurām netiek piemērota noregulējuma darbība

1.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestāde konstatē, ka iestāde vai vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, atbilst 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet ne 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, attiecīgajai valsts administratīvajai vai tiesu iestādei ir pilnvaras nekavējoties sākt procedūru iestādes vai vienības sakārtotai likvidācijai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde vai vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā un kas tiek sakārtotā veidā likvidēta saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, saprātīgā termiņā iziet no tirgus vai izbeidz savas banku pakalpojumu darbības.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestāde konstatē, ka1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība atbilst 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumam, konstatējums, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir nosacījums, lai kompetentā iestāde anulētu atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības atļaujas anulēšana ir pietiekams nosacījums tam, lai attiecīgā valsts administratīvā vai tiesu iestāde varētu nekavējoties sākt procedūru iestādes vai vienības sakārtotai likvidācijai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.";

"32.c pants

Ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem

1.Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai izņēmuma kārtā var piešķirt ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem ārpus noregulējuma darbības tikai vienā no šādiem gadījumiem un ar noteikumu, ka ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem atbilst Savienības valsts atbalsta regulējumā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām:a)ja nolūkā novērst ārkārtējus vai sistēmiskus nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā un saglabāt finanšu stabilitāti, ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kādā no turpmāk minētajiem veidiem:i)valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina centrālās bankas saskaņā ar saviem nosacījumiem;ii)valsts garantija no jauna emitētām saistībām;iii)pašu kapitāla instrumentu, kas nav pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, vai citu kapitāla instrumentu iegāde vai samazinātas vērtības aktīvu izmantošana atbilstoši cenām, ilgumam un citiem noteikumiem, kas attiecīgajai iestādei vai vienībai nerada nepamatotas priekšrocības, ar nosacījumu, ka brīdī, kad tiek piešķirts publiskais atbalsts, nepastāv neviens no 32. panta 4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā un 59. panta 3. punktā minētajiem apstākļiem;b)ja ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kā noguldījumu garantiju sistēmas izmaksu ziņā efektīva intervence saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11.a un 11.b pantā izklāstītajiem nosacījumiem, ar noteikumu, ka nepastāv neviens no 32. panta 4. punktā minētajiem apstākļiem;c)ja ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kā noguldījumu garantiju sistēmas izmaksu ziņā efektīva intervence saistībā ar kredītiestādes likvidāciju saskaņā ar 32.b pantu un saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;d)ja ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ko piešķir saistībā ar iestādes vai vienības likvidāciju saskaņā ar šīs direktīvas 32.b pantu, izņemot atbalstu, ko noguldījumu garantiju sistēma piešķir saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 5. punktu.

2.Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst visiem šādiem nosacījumiem:a)pasākumi attiecas tikai uz maksātspējīgām iestādēm vai vienībām, kā to apstiprinājusi kompetentā iestāde;b)pasākumi ir piesardzības pasākumi un pagaidu pasākumi, un to pamatā ir iepriekš noteikta ▌ stratēģija izejai no atbalsta pasākuma, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, tostarp skaidri noteikts izbeigšanas datums, pārdošanas datums vai atmaksas grafiks attiecībā uz jebkuru no veiktajiem pasākumiem; šo informāciju neizpauž, kamēr nav pagājis viens gads pēc stratēģijas izejai no atbalsta pasākuma īstenošanas pabeigšanas vai sanācijas plāna īstenošanas, vai novērtējuma veikšanas saskaņā ar šā punkta septīto daļu;c)pasākumi ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas vai saglabātu finanšu stabilitāti;d)pasākumus neizmanto, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei vai vienībai radušies vai, iespējams, radīsies nākamo 12 mēnešu laikā.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, iestādi vai vienību uzskata par maksātspējīgu, ja kompetentā iestāde ir secinājusi, ka, pamatojoties uz pašreizējām gaidām, nav pārkāpta neviena no prasībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā, Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā, Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktā, Direktīvas (ES) 2019/2034 40. pantā, vai attiecīgās piemērojamās prasības saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, vai ka minētās prasības reālistiski netiks pārkāptas nākamo 12 mēnešu laikā.

Pirmās daļas d) apakšpunkta vajadzībām attiecīgā kompetentā iestāde kvantificē zaudējumus, kas iestādei vai vienībai ir radušies vai, iespējams, radīsies. Minētās kvantitatīvās noteikšanas pamatā ir vismaz aktīvu kvalitātes pārbaudes, ko veikusi ECB, EBI vai valsts iestādes, vai — attiecīgā gadījumā — pārbaudes uz vietas, kuras veikusi kompetentā iestāde. Ja minētās darbības nevar veikt laikus, kompetentā iestāde savu novērtējumu var balstīt uz iestādes vai vienības bilances, ar noteikumu, ka bilance atbilst piemērojamajiem grāmatvedības noteikumiem un standartiem, ko apstiprinājis neatkarīgs ārējais revidents. Kompetentā iestāde dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka kvantificēšanas pamatā ir iestādes vai vienības aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu tirgus vērtība.

Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, attiecas tikai uz pasākumiem, kurus kompetentā iestāde ir novērtējusi kā nepieciešamus iestādes vai vienības maksātspējas nodrošināšanai, novēršot tās kapitāla iztrūkumu, kas konstatēts nelabvēlīgajā scenārijā saistībā ar valsts, Savienības vai VUM mēroga spriedzes testiem vai līdzvērtīgām darbībām, ko veic Eiropas Centrālā banka, EBI vai valstu iestādes, un ko attiecīgā gadījumā apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, izņēmuma kārtā ir atļauta pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu iegāde, ja konstatētā iztrūkuma raksturs ir tāds, ka jebkādu citu pašu kapitāla instrumentu vai citu kapitāla instrumentu iegāde neļautu attiecīgajai iestādei vai vienībai novērst kapitāla iztrūkumu, kas konstatēts nelabvēlīgajā scenārijā attiecīgajā spriedzes testā vai līdzvērtīgā darbībā. Iegādāto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summa nepārsniedz 2 % no attiecīgās iestādes vai vienības kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

Ja kāds no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem atbalsta pasākumiem nav izpirkts, atmaksāts vai citādi izbeigts saskaņā ar šāda pasākuma piešķiršanas laikā izveidotās ▌ stratēģijas izejai no atbalsta pasākuma noteikumiem, kompetentā iestāde pieprasa iestādei vai vienībai iesniegt vienreizēju sanācijas plānu. Sanācijas plānā apraksta pasākumus, kas jāveic, lai saglabātu vai atjaunotu atbilstību uzraudzības prasībām, iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspēju un tās spēju atmaksāt sniegto summu, kā arī saistīto termiņu.

Ja kompetentā iestāde neatzīst vienreizējo sanācijas plānu par ticamu vai īstenojamu vai ja iestāde vai vienība neizpilda sanācijas plānu, saskaņā ar 32. pantu tiek veikts novērtējums par to, vai iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

3.EBI līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 1 gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par 2. punkta ceturtajā daļā minēto testu, pārskatīšanu vai darbību veidu, kā rezultātā var tikt veikti 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētie atbalsta pasākumi.";

"2. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, ja minētā vienība atbilst 32. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Šajā nolūkā 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto vienību uzskata par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga jebkurā no šādiem apstākļiem:a)vienība atbilst vienam vai vairākiem 32. panta 4. punkta b), c) vai d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;b)vienība būtiski pārkāpj vai pastāv objektīvi elementi, kas liecina, ka vienība tuvākajā nākotnē būtiski pārkāps piemērojamās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 vai Direktīvā 2013/36/ES.";

"Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes nekavējoties informē 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību un 83. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā minētās iestādes, kad tiek īstenotas šā panta 1. punktā minētās pilnvaras pēc tam, kad saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir konstatēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un pirms tiek pieņemts noregulējuma lēmums.";

"Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja šādas pilnvaras tiek īstenotas attiecībā uz atbilstīgiem noguldījumiem un ja minētie noguldījumi netiek uzskatīti par nepieejamiem Direktīvas 2014/49/ES vajadzībām, noguldītājiem ir piekļuve atbilstīgai dienas summai no minētajiem noguldījumiem.";

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var iecelt īpašu vadītāju, kas aizstāj noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes vadības struktūru vai strādā kopā ar to. Noregulējuma iestādes publisko informāciju par īpaša vadītāja iecelšanu. Noregulējuma iestādes nodrošina, ka īpašajam vadītājam ir tā funkciju īstenošanai nepieciešamā kvalifikācija, spējas un zināšanas.

Attiecībā uz īpaša vadītāja iecelšanu nepiemēro Direktīvas 2013/36/ES 91. pantu.";

"Īpašajam vadītājam ir visas noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes akcionāru un vadības struktūras pilnvaras.";

"5. Dalībvalstis pieprasa, lai īpašais vadītājs savu pilnvaru sākumā un beigās, kā arī regulāros intervālos, ko nosaka noregulējuma iestāde, sagatavotu noregulējuma iestādei, kura to iecēlusi, ziņojumus par noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes ekonomisko un finansiālo situāciju un par darbībām, kuras tas īstenojis, pildot savus pienākumus.";

"1. Pirms tiek noteikts, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai 59. pantā minēto attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas nosacījumi, noregulējuma iestādes nodrošina, ka persona, kura ir neatkarīga no jebkādām publiskā sektora iestādēm, tostarp no noregulējuma iestādes, kā arī no 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības, veic objektīvu, piesardzīgu un reālistisku 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības aktīvu un saistību vērtējumu.”;

"7.a Ja nepieciešams nodrošināt pamatojumu 4. punkta c) un d) apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanai, vērtētājs papildina 6. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju ar aplēsi par ārpusbilances aktīvu un saistību, tostarp iespējamo saistību un aktīvu, vērtību.";

"11. EBI uzrauga noregulējuma iestāžu darbības un sagatavošanos, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu noregulējuma instrumentu un pilnvaru efektīvu īstenošanu. EBI līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] ziņo Komisijai par esošās prakses pašreizējo stāvokli un iespējamām atšķirībām starp dalībvalstīm, un tā attiecīgā gadījumā uzrauga visu minētajā ziņojumā izklāstīto ieteikumu īstenošanu.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietver vismaz šādus aspektus:a)pasākumus, kas ieviesti iekšējās rekapitalizācijas instrumenta īstenošanai, un attiecīgā gadījumā iesaistes līmeni attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām un trešo valstu iestādēm;b)pasākumus, kas ieviesti, lai īstenotu citu noregulējuma instrumentu izmantošanu;c)to, kāds pārredzamības līmenis ir attiecīgajām ieinteresētajām personām attiecībā uz a) un b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.";

"Lai īstenotu pagaidu iestādes instrumentu, ņemot vērā vajadzību saglabāt pagaidu iestādes kritiski svarīgās funkcijas vai sasniegt jebkuru no noregulējuma mērķiem, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pārvest pagaidu iestādei visu turpmāk minēto:";

"Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana 43. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam mērķim nedrīkst kavēt noregulējuma iestādes spēju kontrolēt pagaidu iestādi. Ja iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana ļauj pilnībā nodrošināt pagaidu iestādes kapitālu, konvertējot iekšēji rekapitalizējamas saistības akcijās vai cita veida kapitāla instrumentos, var atcelt prasību, ka pagaidu iestāde pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskām iestādēm.";

"b) šāds pārvedums ir nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras pienācīgu darbību; vai";

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot visām 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības saistībām, – tostarp tām, kuras rada grāmatvedības uzkrājumu, – kuras nav izslēgtas no minētā instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu.”;

"5. Noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt 4. punktā minēto iemaksu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:a)akciju un citu īpašumtiesību instrumentu turētāji, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu iekšēji rekapitalizējamo saistību turētāji, izmantojot samazināšanu, norakstīšanu vai konvertēšanu saskaņā ar 48. panta 1. punktu un 60. panta 1. punktu, un attiecīgā gadījumā izmantojot noguldījumu garantiju sistēmu saskaņā ar 109. pantu, ir veikuši iemaksu zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai, kas ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts saskaņā ar 36. pantā paredzēto vērtēšanu;b)noregulējuma finansēšanas mehānisma iemaksa nepārsniedz 5 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts saskaņā ar 36. pantā paredzēto vērtēšanu.";

"6.a Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestāde, kas emitē atbilstīgus instrumentus, kuri kvalificējami kā pirmā līmeņa kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti vai atbilstīgas saistības, šādus instrumentus var pārdot kredītiestādes esošajam noguldītājam, kurš uzskatāms par privāto klientu, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā, tikai tad, ja pirkuma brīdī ir izpildīti šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi un abi šādi nosacījumi:a)noguldītājs, kas kvalificējas kā privāts klients, neiegulda kopējo summu, kas pārsniedz 10 % no minētā klienta finanšu instrumentu portfeļa saistībām, kas minētas šajā punktā;b)sākotnējo ieguldījumu apjoms, kas ieguldīts vienā vai vairākos šajā punktā minētos instrumentos, ir vismaz 30 000 EUR.

Kredītiestāde nodrošina, ka pirkuma brīdī ir izpildīti šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, pamatojoties uz informāciju, ko privātais klients sniedzis saskaņā ar 3. punktu.

6.bAtbilstīgus instrumentus, kas minēti 6.a punktā un ko kredītiestāde, kura tos emitē, pārdevusi saviem noguldītājiem, kas uzskatāmi par privātiem klientiem, neizpildot minētajā punktā paredzētos nosacījumus, neņem vērā attiecībā uz 45.e vai 45.f pantā paredzētajām prasībām, kamēr attiecīgie instrumenti ir tā noguldītāja turējumā, kuram tie pārdoti.

6.cNoregulējuma iestādes, veicot noregulējamības novērtējumu saskaņā ar 15. un 16. pantu, katru gadu grupu un iestāžu līmenī uzrauga, cik lielā mērā MREL atbilstīgie instrumenti ir privāto ieguldītāju turējumā, un vismaz reizi gadā ziņo rezultātus EBI. ";

"7.a Dalībvalstīm šā panta 6.a un 6.b punkts nav jāpiemēro 6.a punktā minētajiem instrumentiem, kas emitēti līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 12 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas].";

8.Līdz... [PB: lūgums ievietot datumu = 24 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] EBI ziņo Komisijai par šā panta piemērošanu. Minētajā ziņojumā salīdzina pasākumus, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai izpildītu šā panta prasības, analizē to, cik efektīvi tie ir bijuši, aizsargājot privātos ieguldītājus, un novērtē to ietekmi uz pārrobežu darbībām.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija var iesniegt tiesību aktu priekšlikumu, lai grozītu šo direktīvu.";

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētas iestādes un vienības vienmēr izpilda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja to pieprasījusi un noteikusi noregulējuma iestāde saskaņā ar šo pantu un 45.a līdz 45.i pantu.";

"10. Noregulējuma iestādes var atļaut noregulējuma vienībām izpildīt 4., 5. un 7. punktā minētās prasības, izmantojot pašu kapitālu vai saistības, kā minēts 1. un 3. punktā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:a)attiecībā uz vienībām, kas ir G-SNI vienības vai noregulējuma vienības, uz kurām attiecas 45.c panta 5. vai 6. punkts, noregulējuma iestāde nav samazinājusi šā panta 4. punktā minēto prasību saskaņā ar minētā punkta pirmo daļu;b)šā panta 1. punktā minētās saistības, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajam nosacījumam, atbilst minētās regulas 72.b panta 4. punkta b) līdz e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.";

"4. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē metodiku, kas noregulējuma iestādēm jāizmanto, lai aplēstu Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību:a)noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz attiecīgo noregulējuma grupu neattiecas minētās prasības saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES;b)vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, ja attiecīgajai vienībai nepiemēro minētās prasības saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES uz tāda paša pamata kā šīs direktīvas 45.f pantā minētās prasības.

EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.";

"45.ca pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana pārveduma stratēģijām▌

1.Piemērojot 45.c pantu noregulējuma vienībai, kuras vēlamā noregulējuma stratēģija neatkarīgi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem ▌ paredz uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta izmantošanu ▌, noregulējuma iestāde 45.c panta 3. punktā paredzēto rekapitalizācijas summu nosaka samērīgi, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:a)noregulējuma vienības lielums, darījumdarbības modelis, finansēšanas modelis vai attiecīgā gadījumā tās noregulējuma vienības daļas lielums, uz ko attiecas uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta izmantošana;b)akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, kas jāpārved saņēmējam, kā noteikts noregulējuma plānā, ņemot vērā:i)noregulējuma vienības galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas;ii)saistības, kas izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 44. panta 2. punktu;iii)73. līdz 80. pantā minētos aizsardzības pasākumus;iiia)sagaidāmās pašu kapitāla prasības jebkurai pagaidu iestādei, kas varētu būt vajadzīgas, lai īstenotu noregulējuma vienības iziešanu no tirgus nolūkā nodrošināt tās atbilstību attiecīgi Regulai (ES) Nr. 575/2013, Direktīvai 2013/36/ES un Direktīvai 2014/65/ES;iiib)saņēmēja sagaidāmais pieprasījums, lai darījums būtu kapitāla ziņā neitrāls attiecībā uz prasībām, kas piemērojamas ieguvējai vienībai;c)šā punkta b) apakšpunktā minēto noregulējuma vienības akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību paredzamo vērtību un tirgspēju, ņemot vērā:i)noregulējuma iestādes konstatētos būtiskos noregulējamības šķēršļus, kas ir ▌ saistīti ar uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta piemērošanu;ii)zaudējumus, kas rodas no atlikušajā iestādē atlikušajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām;iia)iespējami nelabvēlīgu tirgus vidi noregulējuma laikā;d)to, vai vēlamā noregulējuma stratēģija paredz pārvest noregulējuma vienības emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai visus vai daļu no noregulējuma vienības aktīviem, tiesībām un saistībām;e)to, vai vēlamā noregulējuma stratēģija paredz aktīvu nodalīšanas instrumenta piemērošanu.

▌

3.Šā panta 1. punkta piemērošanas rezultātā iegūtā summa nav lielāka par summu, ko iegūst, piemērojot 45.c panta 3. punktu, vai nav mazāka par 13,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un mazāka par 5 % no šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējā riska darījumu mērījuma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu.";

"Šīs direktīvas 45. panta 1. punktā minēto prasību noregulējuma vienībai, kas ir G-SNI vienība, veido:";

"Atkāpjoties no šī punkta pirmās un otrās daļas, Savienības mātesuzņēmumi, kas paši nav noregulējuma vienības, bet ir trešo valstu vienību meitasuzņēmumi, konsolidēti izpilda 45.c un 45.d pantā noteiktās prasības.";

"a) kā saskaņā ar 45.e vai 45.f pantu noteiktā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, tostarp 45.ca pants, ir īstenota valsts līmenī, un jo īpaši, vai ir pastāvējušas atšķirības prasību līmeņos, kas noteikti salīdzināmām vienībām dažādās dalībvalstīs;";

"Šā panta 2. punktā minēto pienākumu beidz piemērot pēc otrā ziņojuma iesniegšanas.";

"1.a Atkāpjoties no 45. panta 1. punkta, noregulējuma iestādes nosaka atbilstīgus pārejas periodus 1. panta 1. punkta b), c) un d) minētajām iestādēm vai vienībām, lai izpildītu 45.e vai 45.f panta prasības vai 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta prasības, ja uz iestādēm vai vienībām attiecas minētās prasības sakarā ar ... [šīs grozošās direktīvas] stāšanos spēkā. Termiņš, līdz kuram iestādēm un vienībām ir jāizpilda 45.e vai 45.f pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ir ... [PB: lūgums ievietot datumu = 4 gadi no šīs grozošās direktīvas piemērošanas dienas].

Noregulējuma iestāde attiecībā uz 45.e vai 45.f pantā noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā prasībām, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, nosaka starpposma mērķrādītājus, ko šā panta pirmajā daļā minētās iestādes vai vienības izpilda līdz ... [PB: lūgums ievietot datumu = 2 gadi no šīs grozošās direktīvas piemērošanas dienas]. Ar starpposma mērķrādītāju līmeņiem parasti nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei.

Noregulējuma iestāde var noteikt pārejas periodu, kas beidzas pēc ... [PB: lūgums ievietot datumu = 4 gadi no šīs grozošās direktīvas piemērošanas dienas], ja tas ir pienācīgi pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz 7. punktā minētajiem kritērijiem un ņemot vērā: a)vienības finansiālās situācijas attīstību; b)izredzes, ka vienība saprātīgā termiņā spēs nodrošināt to, ka tiek izpildītas 45.e vai 45.f pantā noteiktās prasības vai prasība, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas; kā arī c)to, vai vienība spēj aizstāt saistības, kas vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, un, ja nespēj, – vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai tā saistīta ar tirgus traucējumiem.";

"4. Šīs direktīvas 45.b panta 4. un 7. punktā, kā arī 45.c panta 5. un 6. punktā minētās prasības nepiemēro trīs gadu laikā pēc dienas, kad noregulējuma vienība vai grupa, kuras sastāvā noregulējuma vienība ietilpst, ir identificēta kā G-SNI vai kā ārpussavienības G-SNI, vai tad, ja uz noregulējuma vienību ir attiecināma 45.c panta 5. vai 6. punktā minētā situācija.";

"Šā panta 1. punktā minētajā novērtējumā nosaka summu, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir jānoraksta vai jākonvertē:a)nolūkā atjaunot noregulējamās iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju vai attiecīgā gadījumā noteikt pagaidu iestādes rādītāju, ņemot vērā jebkādu kapitāla iemaksu, ko noregulējuma finansēšanas mehānisms veicis saskaņā ar šīs direktīvas 101. panta 1. punkta d) apakšpunktu;b)nolūkā uzturēt pietiekamu tirgus uzticēšanos noregulējamajai iestādei vai pagaidu iestādei, ņemot vērā jebkādas iespējamās saistības, un ļaut noregulējamai iestādei vismaz vienu gadu turpināt izpildīt atļaujas izsniegšanas nosacījumus un turpināt veikt darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES.";

"i) attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 59. pantu, ko iestāde emitējusi saskaņā ar 59. panta 2. punktā minētajām pilnvarām; vai";

"Ārkārtas apstākļos noregulējuma iestāde var pagarināt viena mēneša termiņu uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna iesniegšanai par vēl vienu mēnesi.";

"Noregulējuma iestāde var pieprasīt 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai vai iestādei uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā iekļaut papildu elementus.";

"3. Ja noregulējuma iestāde ar 63. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto pilnvaru palīdzību līdz nullei samazina saistību, tostarp saistību, kas rada grāmatvedības uzkrājumu, pamatsummu vai neatmaksāto summu, attiecīgās saistības un jebkuri pienākumi vai prasījumi, kas rodas saistībā ar tām un nav uzkrāti brīdī, kad pilnvaras tiek īstenotas, ir visiem nolūkiem uzskatāmi par izpildītiem un nav jāpierāda turpmākajās procedūrās saistībā ar noregulējamo iestādi vai jebkādu saistību pārņēmēju vienību turpmākajās likvidācijas procedūrās.";

"b) saistības nav noguldījums, kas minēts 108. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā;";

"Ja noregulējuma iestāde saistībā ar 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas iestādes vai vienības noregulējamības novērtējumu, ko veic saskaņā ar 15. un 16. pantu, vai jebkurā citā laikā konstatē, ka saistību kategorijā, kas ietver atbilstīgās saistības, to saistību apjoms, kurās nav iekļauts šā panta 1. punktā minētais līguma noteikums, kopā ar saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas saskaņā ar 44. panta 2. punktu vai kuras, visticamāk, tiks izslēgtas saskaņā ar 44. panta 3. punktu, pārsniedz 10 % no minētās kategorijas apjoma, tā tūlīt novērtē minētā konkrētā fakta ietekmi uz minētās iestādes vai vienības noregulējamību, tostarp ietekmi uz tādu noregulējamību, kas izriet no riska, ka, īstenojot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, var tikt neievēroti 73. pantā paredzētie kreditoru aizsardzības pasākumi.

Ja noregulējuma iestāde, pamatojoties uz šā punkta piektajā daļā minēto novērtējumu, secina, ka saistības, kurās nav iekļauts šā panta 1. punktā minētais līguma noteikums, rada būtisku šķērsli noregulējamībai, tā attiecīgi īsteno 17. pantā paredzētās pilnvaras, lai novērstu minēto šķērsli noregulējamībai.";

"2.a Iestādes un vienības, kas minētas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, katru gadu noregulējuma iestādei ziņo par:a)visu saistību, kuras reglamentē trešās valsts tiesību akti, kopējām atlikušajām summām;b)attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem posteņiem:i)to sastāvu, tostarp to termiņa profilu,ii)to prioritāti parastajā maksātnespējas procedūrā,iii)to, vai saistības izslēgtas atbilstoši 44. panta 2. punktam,iv)to, vai tie līguma noteikumos ietver 1. punktā paredzēto termiņu,v)ja ir konstatēts, ka juridiski vai citādi nav iespējams iekļaut iekšējās rekapitalizācijas klauzulas līgumisku atzīšanu saskaņā ar 2. punktu, — saistību kategoriju saskaņā ar 7. punktu.

Ja iestādes un vienības ir noregulējuma grupas sastāvā, noregulējuma vienība sagatavo ziņojumu par noregulējuma grupu tādā apjomā, kāds prasīts 1. punkta otrajā un trešajā daļā.";

"8.a "EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu procedūras un vienotus formātus un veidnes ziņošanai 2.a punktā minētajām noregulējuma iestādēm.

EBI līdz [PB: lūgums ievietot datumu = 1 gads no šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.";

"e) 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai iestādei vai vienībai ir vajadzīgs ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad minēto atbalstu piešķir kādā no 32.c pantā minētajiem veidiem.";

"b) ņemot vērā konkrētā brīža situāciju, nepieciešamību efektīvi īstenot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras vai noregulējuma grupas noregulējuma stratēģiju un citus būtiskus apstākļus, nav pamatotu izredžu, ka jebkāda darbība, tostarp alternatīvi privātā sektora pasākumi, uzraudzības darbība vai agrīnas intervences pasākumi, kas nav kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertācija, kā minēts 1.a punktā, saprātīgā termiņā novērstu 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības, vai grupas maksātnespēju.";

"m) pilnvaras pieprasīt kompetentajai iestādei laikus novērtēt būtiskas līdzdalības ieguvēju, atkāpjoties no Direktīvas 2013/36/ES 22. pantā un Direktīvas 2014/65/ES 12. pantā noteiktajiem termiņiem;";

"n) pilnvaras iesniegt pieprasījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 5. punktu noregulējamās iestādes vārdā.";

"a) ņemot vērā 3. panta 6. punktu un 85. panta 1. punktu, prasības saņemt apstiprinājumu vai piekrišanu no jebkuras publiskas vai privātas personas, tostarp no noregulējamās iestādes akcionāriem vai kreditoriem un kompetentajām iestādēm Direktīvas 2013/36/ES 22. līdz 27. panta nolūkos;";

"3. Šā panta 1. punktu piemēro visiem finanšu līgumiem, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:a)līgums rada jaunas saistības vai būtiski groza esošās saistības pēc tam, kad stājas spēkā noteikumi, kas pieņemti valsts līmenī, lai transponētu šo pantu;b)līgums paredz vienu vai vairāku izbeigšanas tiesību īstenošanu vai tiesības īstenot nodrošinājuma tiesības, kurām tiktu piemērots 33.a, 68., 69., 70. vai 71. pants, ja finanšu līgumu reglamentētu dalībvalsts tiesību akti.";

"d) nosakot zaudējumus, kas noguldījumu garantiju sistēmai būtu radušies, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, piemēro kritērijus un metodiku, kas minēti Direktīvas 2014/49/ES 11.e pantā un jebkurā deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar minēto pantu.";

"6.a Šis pants neliedz apmainīties ar informāciju starp noregulējuma iestādēm un nodokļu iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, ciktāl šāda apmaiņa ir noteikta dalībvalstu tiesību aktos. Ja šīs informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to atklāj tikai ar tās attiecīgās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura to ir atklājusi.";

"6.a Lai atvieglotu 10. panta 1. punktā, 15. panta 1. punktā un 17. panta 1. punktā minēto uzdevumu veikšanu un apmainītos ar jebkādu būtisku informāciju, noregulējuma kolēģiju izveido un vada tādas iestādes noregulējuma iestāde, kurai ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs.

Pirmajā daļā minētās iestādes noregulējuma iestāde pieņem lēmumu par to, kuras publiskās iestādes piedalās noregulējuma kolēģijas sanāksmē vai darbībā, ņemot vērā plānojamās vai koordinētās darbības nozīmīgumu minētajām publiskajām iestādēm, jo īpaši iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs un pirmajā daļā minētos uzdevumus.

Pirmajā daļā minētās iestādes noregulējuma iestāde iepriekš pilnībā informē visus noregulējuma kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras plānots apsvērt. Pirmajā daļā minētās iestādes noregulējuma iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.";

"4.a Direktīvas 84. pants neliedz apmainīties ar informāciju starp noregulējuma iestādēm un nodokļu iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī, ciktāl šāda apmaiņa ir noteikta dalībvalstu tiesību aktos. Ja šīs informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to atklāj tikai ar tās attiecīgās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura to ir atklājusi.";

"1. Ja noregulējuma iestāde nolemj, ka iestāde vai jebkura 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, kas ir grupas meitasuzņēmums, atbilst 32. vai 33. pantā minētajiem nosacījumiem, minētā publiskā iestāde grupas līmeņa noregulējuma iestādei, ja tā ir cita publiskā iestāde, konsolidētās uzraudzības iestādei un attiecīgās grupas noregulējuma kolēģijas loceklēm, nekavējoties dara zināmu šādu informāciju:a)lēmums, ka 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā iestāde vai vienība atbilst attiecīgi 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā vai 33. panta 1. vai 2. punktā minētajiem nosacījumiem, vai 33. panta 4. punktā minētajiem nosacījumiem;b)32. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu novērtēšanas rezultāts;c)noregulējuma darbības vai maksātnespējas pasākumi, kurus noregulējuma iestāde uzskata par piemērotiem minētajai iestādei vai vienībai.

Pirmajā daļā minēto informāciju var iekļaut paziņojumos, ko saskaņā ar 81. panta 3. punktu paziņo šā punkta pirmajā daļā minētajiem adresātiem.";

"EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.";

"EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.";

"4. Noregulējuma iestādes attiecīgā gadījumā noslēdz nesaistošas sadarbības vienošanās ar attiecīgajām šā panta 2. punktā minētajām trešās valsts varas iestādēm. Minētās vienošanās ir saskaņā ar EBI pamatnolīgumu.

Kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā noslēdz nesaistošas sadarbības vienošanās ar attiecīgajām šā panta 2. punktā minētajām trešās valsts varas iestādēm. Minētās vienošanās ir saskaņā ar EBI pamatnolīgumu un nodrošina, ka uz informāciju, ko atklāj trešās valsts varas iestādēm, attiecas garantija, ka tiek ievērotas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šīs direktīvas 84. pantā minētajām prasībām.";

"Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes un kompetentās ministrijas apmainās ar konfidenciālu informāciju, tostarp atveseļošanas plāniem, ar attiecīgajām trešo valstu varas iestādēm tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:";

"Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes apmainās ar konfidenciālu informāciju ar attiecīgajām trešo valstu varas iestādēm tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:a)attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar atveseļošanu un noregulējumu, – pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi;b)attiecībā uz citu kompetentajām iestādēm pieejamo informāciju – Direktīvas 2013/36/ES 55. pantā izklāstītie nosacījumi.

Otrās daļas nolūkos ar atveseļošanu un noregulējumu saistītā informācija ietver visu informāciju, kas tieši saistīta ar kompetento iestāžu uzdevumiem saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši atveseļošanas plānošanu un atveseļošanas plāniem, agrīnas intervences pasākumiem un informācijas apmaiņu ar noregulējuma iestādēm par noregulējuma plānošanu, noregulējuma plāniem un noregulējuma darbību.";

"2. Ja noregulējuma iestāde konstatē, ka noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošana šā panta 1. punktā minētajiem mērķiem varētu izraisīt to, ka daļa no 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības zaudējumiem tiktu novirzīti uz noregulējuma finansēšanas mehānismu, piemēro 44. pantā minētos noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošanas principus.";

"Ja pēc šā panta 1. punktā minētā sākotnējā laikposma pieejamie finanšu līdzekļi kļūst mazāki par minētajā punktā noteikto mērķapjomu, atsāk iekasēt regulārās iemaksas, ko iegūst saskaņā ar 103. pantu, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Noregulējuma iestādes var atlikt to regulāro iemaksu iekasēšanu, ko iegūst saskaņā ar 103. pantu, uz laiku līdz trijiem gadiem, līdz iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē noregulējuma iestāžu spēju izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismus saskaņā ar 101. pantu. Pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi vēlāk ir samazinājušies zem divām trešdaļām no mērķapjoma, minētajām iemaksām nosaka tādu apmēru, lai četru gadu laikā būtu iespējams sasniegt mērķapjomu.";

"3. Starp pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 102. pantā noteikto mērķapjomu, var būt neatsaucamas maksājumu saistības, kuras ir pilnībā nodrošinātas ar zema riska aktīviem, kas nav apgrūtināti ar trešo personu tiesībām, un ar kurām var brīvi rīkoties un kuras ir atvēlētas tikai noregulējuma iestāžu izmantošanai 101. panta 1. punktā noteiktajā nolūkā. Neatsaucamo maksājumu saistību daļa nepārsniedz 30 % no kopējām iemaksām, kas iegūtas atbilstīgi šim pantam. Atbilstoši minētajam ierobežojumam noregulējuma iestāde katru gadu nosaka neatsaucamu maksājumu saistību daļu kopējā iemaksu summā, kas iegūstamas saskaņā ar šo pantu.";

"3.a Noregulējuma iestāde pieprasa izpildīt neatsaucamas maksājumu saistības, kas uzņemtas saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja ir jāizmanto noregulējuma finansēšanas mehānismi saskaņā ar 101. pantu.

Ja vienība vairs neietilpst 1. panta tvērumā un uz to vairs neattiecas pienākums veikt iemaksas saskaņā ar šā panta 1. punktu, noregulējuma iestāde pieprasa izpildīt neatsaucamas maksājumu saistības, kas uzņemtas saskaņā ar 3. punktu un vēl ir maksājamas. Ja iemaksa, kas saistīta ar neatsaucamām maksājumu saistībām, tiek pienācīgi veikta pēc pirmā izpildes pieprasījuma, noregulējuma iestāde atceļ saistības un atdod nodrošinājumu. Ja iemaksa nav pienācīgi samaksāta pēc pirmā pieprasījuma, noregulējuma iestāde pārņem nodrošinājumu un atceļ saistības.";

"Ārkārtas ex post iemaksas nepārsniedz trīskārt 12,5 % no 102. pantā noteiktā mērķapjoma.";

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts tiesību aktos, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras:a)turpmāk minētajiem ir vienāda prioritāte, kura ir augstāka nekā prioritāte, kas paredzēta parasto nenodrošināto kreditoru prasījumiem:i)noguldījumi, kas izslēgti no Direktīvas 2014/49/ES 5. pantā paredzētā seguma;ii)tā juridisku personu, kas nav mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas noteikts Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā;iii)tā centrālo un reģionālo valdību atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas noteikts Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā;iv)tā juridisku personu, kas nav mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, noguldījumu daļa, kas būtu atbilstīgi noguldījumi, ja tie nebūtu veikti ar tādu Savienībā iedibinātu iestāžu filiāļu starpniecību, kuras atrodas ārpus Savienības, un kas pārsniedz seguma līmeni, kas noteikts Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā;b)šādiem noguldījumiem ir vienāda prioritāte, kura ir augstāka nekā a) apakšpunktā paredzētā prioritāte:i)segtie noguldījumi;ii)noguldījumu garantijas sistēmas attiecibā uz to prasījumiem saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 9. panta 2. punktu;iii)atbilstīgi noguldījumi, kas nav minēti a) apakšpunkta ii) un iii) punktā; kā arīiv)noguldījumi, kas būtu atbilstīgi noguldījumi, ja tie nebūtu veikti ar tādu Savienībā iedibinātu iestāžu filiāļu starpniecību, kuras atrodas ārpus Savienības, un kas nav minēti a) apakšpunkta iv) punktā.";

"8. Ja 37. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktā minētos noregulējuma instrumentus izmanto, lai pārvestu tikai daļu no noregulējamās iestādes aktīviem, tiesībām vai saistībām, noregulējuma finansēšanas mehānismam ir prasījuma tiesības pret atlikušo 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto iestādi vai vienību par jebkādiem izdevumiem un zaudējumiem, kas noregulējuma finansēšanas mehānismam radušies sakarā ar jebkādām iemaksām noregulējumā saskaņā ar 101. panta 1. punktu saistībā ar zaudējumiem, kuri citādi būtu radušies kreditoriem.

9.Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 8. punktā un 37. panta 7. punktā minētā noregulējuma finansēšanas mehānisma prasījumiem to valsts tiesību aktos, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras, ir virsprioritāte, kas ir augstāka nekā prioritāte, kura paredzēta noguldījumu un noguldījumu garantiju sistēmu prasījumiem saskaņā ar šā panta 1. punktu.";

"1. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz kredītiestādi, un ar noteikumu, ka šāda darbība nodrošina, ka noguldītājiem joprojām ir piekļuve to noguldījumiem, ▌ noguldījumu garantiju sistēma, ar kuru minētā kredītiestāde ir saistīta, iemaksā šādas summas:a)ja iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro neatkarīgi vai kopā ar aktīvu nodalīšanas instrumentu – summa, par kādu segtie noguldījumi tiktu norakstīti vai konvertēti, lai absorbētu zaudējumus un rekapitalizētu noregulējamo iestādi saskaņā ar 46. panta 1. punktu, ja segtie noguldījumi būtu iekļauti iekšējās rekapitalizācijas tvērumā;b)ja uzņēmuma pārdošanas vai pagaidu iestādes instrumenti tiek piemēroti neatkarīgi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem:i)summa, kas vajadzīga, lai segtu starpību starp segto noguldījumu un tādu saistību vērtību, kurām ir vienāda prioritāte ar noguldījumiem vai augstāka prioritāte nekā tiem, un noregulējamās iestādes aktīvu vērtību, kas jāpārved saņēmējam; kā arīii)attiecīgā gadījumā summa, kas vajadzīga, lai nodrošinātu saņēmēja kapitāla neitralitāti pēc pārveduma.

Gadījumos, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunktā, ja pārvedums saņēmējam ietver noguldījumus, kas nav segtie noguldījumi vai citas iekšēji rekapitalizējamas saistības, un noregulējuma iestāde novērtē, ka uz minētajiem noguldījumiem vai saistībām attiecas 44. panta 3. punktā minētie apstākļi, noguldījumu garantiju sistēma iemaksā:a)summu, kas vajadzīga, lai segtu starpību starp noguldījumu, tostarp nesegto noguldījumu vērtību un tādu saistību vērtību, kurām ir vienāda prioritāte ar noguldījumiem vai augstāka prioritāte nekā tiem, un to noregulējamās iestādes aktīvu vērtību, kas jāpārved saņēmējam; kā arīb)attiecīgā gadījumā summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu saņēmēja kapitāla neitralitāti pēc pārveduma.

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad noguldījumu garantiju sistēma ir veikusi iemaksu otrajā daļā minētajos gadījumos, noregulējamā iestāde neiegādājas daļas citās sabiedrībās, kā arī neveic peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu vai maksājumiem par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, vai atturas no citām darbībām, kas var izraisīt līdzekļu aizplūšanu.

Visos gadījumos noguldījumu garantiju sistēmas iemaksu veikšanas izmaksas nav lielākas par atmaksāšanas izmaksām noguldītājiem, kas aprēķinātas noguldījumu garantiju sistēmā saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11.e pantu.

Ja atbilstīgi 74. pantam veiktajā vērtējumā ir noteikts, ka izmaksas, ko rada noguldījumu garantiju sistēmas iemaksa noregulējumā, ir lielākas nekā zaudējumi, kas rastos, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, noguldījumu garantiju sistēmai ir tiesības uz starpības izmaksu no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar 75. pantu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestāde nosaka noguldījumu garantiju sistēmas iemaksas summu saskaņā ar 1. punktu pēc apspriešanās ar noguldījumu garantiju sistēmu par paredzamajām izmaksām saistībā ar atmaksājumiem noguldītājiem saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 11.e pantu un atbilstīgi šīs direktīvas 36. pantā minētajiem nosacījumiem.

Noregulējuma iestāde paziņo savu pirmajā daļā minēto lēmumu noguldījumu garantiju sistēmai, ar kuru iestāde ir saistīta. Noguldījumu garantiju sistēma nekavējoties īsteno minēto lēmumu.";

"2.a Ja noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļus izmanto saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, lai veicinātu noregulējamās iestādes rekapitalizāciju, dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēma savu līdzdalību noregulējamās iestādes akcijās vai citos kapitāla instrumentos nodod privātajam sektoram, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi.

Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēma atklāti un pārredzami tirgo akcijas un citus kapitāla instrumentus, kas minēti pirmajā daļā, un ka pārdošana tos nesagroza vai nediskriminē potenciālos pircējus. Šādu pārdošanu veic saskaņā ar komerciāliem noteikumiem.

2.bNoguldījumu garantiju sistēmas iemaksas saskaņā ar 1. punkta otro daļu ņem vērā 44. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 44. panta 8. punkta a) apakšpunktā noteiktajās robežvērtībās.

Ja noguldījumu garantiju sistēmas izmantošana saskaņā ar 1. punkta otro daļu kopā ar akciju un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu iekšēji rekapitalizējamu saistību turētāju ieguldījumu zaudējumu absorbēšanā un rekapitalizācijā ļauj izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismu, noguldījumu garantiju sistēmas iemaksa nepārsniedz summu, kas vajadzīga, lai panāktu atbilstību 44. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 44. panta 8. punkta a) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām. Pēc noguldījumu garantiju sistēmas iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismu izmanto saskaņā ar 44. un 101. pantā izklāstītajiem principiem, kas reglamentē noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošanu.

Atkāpjoties no ierobežojuma attiecībā uz iemaksu no noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar šā punkta otro daļu, ja ir izpildīti 44. panta 7. punkta nosacījumi, tiek prasīta noguldījumu garantiju sistēmas papildu iemaksa. Minētā papildu iemaksa ir vienāda ar summu, ko noregulējuma finansēšanas mehānisms iemaksā virs 44. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktās 5 % robežvērtības, kas reizināta ar segtonoguldījumu īpatsvaru kā daļu no kopējām saistībām nodošanas tvērumā.

Tomēr pirmo un otro daļu nepiemēro iestādēm, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:a)iestāde grupas noregulējuma plānā vai noregulējuma plānā ir identificēta kā likvidācijas vienība;b)iestāde četros ceturkšņos četru gadu laikā, kas beidzas 6 mēnešus pirms ir konstatēts, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir pārsniegusi attiecīgi savu starpposma vai galīgo MREL mērķrādītāju. Četru gadu periodā neņem vērā divus secīgus ceturkšņus tieši pirms ir konstatēts, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.";

"e) nav izpildīta 45.e vai 45.f pantā minētā minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām.";

"Sadarbība un informācijas apmaiņa starp iestādēm un publiskajām iestādēm";

"Noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes, EBI, Vienotā noregulējuma valde, ECB un citi Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieki pēc Komisijas pieprasījuma un noteiktajā termiņā sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai saistībā ar politikas izstrādi, tostarp ietekmes novērtējumu veikšanai, tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanai un dalībai likumdošanas procesā. Uz Komisiju un Komisijas darbiniekiem attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas attiecībā uz saņemto informāciju noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014* 88. pantā.

______________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

"128.a pants

Krīzes pārvaldības simulācijas

1.EBI koordinē regulārus Savienības mēroga pasākumus, lai pārbaudītu šīs direktīvas, Regulas (ES) Nr. 806/2014 un Direktīvas 2014/49/ES piemērošanu pārrobežu situācijās visos šādos aspektos:a)kompetento iestāžu sadarbība atveseļošanas plānošanas laikā;b)sadarbība starp noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm pirms finanšu iestāžu maksātnespējas un noregulējuma laikā, tostarp īstenojot noregulējuma shēmas, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantu.

2.EBI sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta galvenos minēto pasākumu konstatējumus un secinājumus. Ziņojumu publisko.".