IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.1. pantsGrozījumi Direktīvā 2000/60/EKDirektīvu 2000/60/EK groza šādi:(1)direktīvas 1. panta e) punkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu: [Gr. 56]“— sasniegt attiecīgu starptautisku nolīgumu mērķus, arī tos, kuri izvirzīti, lai nepieļautu un likvidētu jūras vides piesārņojumu, un to panākt, ar Savienības rīcību izbeidzot vai pakāpeniski izbeidzot prioritāru bīstamo vielu izplūdes, emisijas un zudumus un par virsmērķi nosakot fona līmenim tuvas dabā sastopamu vielu koncentrācijas sasniegšanu un nullei tuvas sintētisku ķimikāliju koncentrācijas sasniegšanu.;”
(2)direktīvas 2. pantu groza šādi:a)panta 24. punktu aizstāj ar šādu:“24. “Labi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji” ir ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kādi jānodrošina, lai sasniegtu šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā virszemes ūdeņiem noteiktos vides aizsardzības mērķus, t. i., ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kādus sasniedzis virszemes ūdens objekts, kurā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz vides kvalitātes standartus, kas attiecībā uz konkrētām prioritārajām vielām noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/105/EK* I pielikuma A daļā, un vides kvalitātes standartus, kas attiecībā uz upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām noteikti saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 8.d panta 1. punktu.;”
b)panta 30. punktu aizstāj ar šādu:“30. “Prioritāras vielas” ir vielas, kas uzskaitītas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā, proti, vielas, kas lielā daļā dalībvalstu rada ievērojamu risku ūdens videi vai kas lielā daļā dalībvalstu ievērojamu risku rada ar ūdens vides starpniecību.;”
c)iekļauj šādu 30.a un 30.b punktu:“30.a “Prioritāras bīstamās vielas” ir prioritāras vielas, kuras kā bīstamas atzīmētas, pamatojoties uz to, ka zinātniskos ziņojumos, attiecīgajos Savienības tiesību aktos vai attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos tās ir atzītas par toksiskām, noturīgām un bioakumulatīvām (PBT) vai ļoti noturīgām un ļoti akumulatīvām (vPvB), vai noturīgām, mobilām un toksiskām (PMT), vai ļoti noturīgām un ļoti mobilām (vPvM), vai par tādām, kas saistībā ar ūdens vidi rada iepriekšminētajam līdzvērtīgas bažas, un attiecībā uz kurām jāveic pasākumi saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu. [Gr. 57]- 30.b“Upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas” ir piesārņojošas vielas, kuras netiek vai vairs netiek identificētas par prioritārām, bet kuras dalībvalstis, pamatojoties uz virszemes ūdens objektu noslogojuma un ietekmējuma novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu, ir identificējušas par piesārņojošām vielām, kuras minēto dalībvalstu teritorijā rada ievērojamu risku ūdens videi vai minēto dalībvalstu teritorijā ievērojamu risku rada ar ūdens vides starpniecību.;”
d)panta 35. punktu aizstāj ar šādu:“35. “Vides kvalitātes standarts” ir kādas konkrētas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija, ko cilvēka veselības un vides aizsardzības labad ūdenī, sedimentos vai biotā nedrīkst pārsniegt, vai vērtība, kas šādas vielas vai vielu grupas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi izraisa un ir izmērīta ar piemērotu un zinātniski noteiktu uz ietekmi balstītu metodi.”; [Gr. 58]
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK par virszemes ūdeņu piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).;”
da) panta 37. punktu aizstāj ar šādu:“37. “Dzeramais ūdens” ir ar to pašu nozīmi kā Direktīvā (ES) 2020/2184.” [Gr. 59]
db) direktīvas 2. panta 40. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:“40. “Emisiju robežvērtības” ir kopums, kas izteikts ar konkrētiem rādītājiem, koncentrāciju un/vai emisijas līmeni un ko nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos laikposmos. Emisijas robežvērtības var noteikt arī konkrētām vielu grupām, saimēm vai veidiem, jo īpaši Direktīvas 2008/105/EK I pielikumā noteiktajām vielām.” [Gr. 60]
(3)direktīvas 3. pantā iekļauj šādu 4.a punktu:“4.a Dabas parādību vai nepārvaramas varas radītos ārkārtas apstākļos, jo īpaši tādu ekstremālu plūdu un ilgstoša sausuma vai nopietna piesārņošanas incidenta gadījumā, kas varētu ietekmēt lejteces ūdens objektus, kuri atrodas citās dalībvalstīs, dalībvalstis nodrošina, ka šādu citu dalībvalstu lejteces ūdens objektu kompetentās iestādes, kā arī Komisija tiek nekavējoties informētas un ka notiek sadarbība, kas vajadzīga, lai izmeklētu ārkārtas apstākļu vai incidentu cēloņus un novērstu to sekas.;
Dalībvalstis informē citas dalībvalstis, ko varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgais piesārņošanas incidents.
Lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu starptautiskajos upju baseinu apgabalos, visos starptautiskajos upju baseinu apgabalos jāievieš ārkārtas sakaru un reaģēšanas pasākumi.” [Gr. 61]
(4)direktīvas 4. panta 1. punktu groza šādi:a)punkta a) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:“iv) dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski samazinātu prioritāro vielu un upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu radīto piesārņojumuradītā piesārņojuma emisijas, izplūdes vai zudumus un izbeigtu vai pakāpeniski izbeigtu prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdes vai zudumus atbilstīgā termiņā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 gadu laikā pēc tam,; kad konkrēta prioritārā viela tiek iekļauta bīstamo vielu sarakstā Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā. Minēto termiņu piemēro, neskarot stingrāku termiņu piemērošanu saskaņā ar jebkādiem citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem,” [Gr. 62]
b)punkta b) apakšpunkta iii) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:“Pasākumus, kuru mērķis ir panākt piesārņojuma tendenču apvērsi, īsteno saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 5. pantu un tās pašas direktīvas IV pielikumu un ievērojot šā panta 6. un 7. punktu un neierobežojot šā panta 8. punktu;”
ba) punkta c) apakšpunktam pievieno šādu 1.a daļu:“Dalībvalstis nosaka stingrākus standartus vai robežvērtības, ja tas nepieciešams, lai pienācīgi aizsargātu šīs direktīvas IV pielikumā uzskaitītās teritorijas, tai skaitā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK. Programmas un pasākumi, kas nepieciešami saistībā ar šādām robežvērtībām, attiecas arī uz darbībām, kas ietilpst Direktīvas 91/676/EEK darbības jomā.” [Gr. 63]
(5)direktīvas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:“2. Attiecībā uz katru 1. punktā identificēto ūdens objektu papildus 4. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai atbilstīgi šīs direktīvas prasībām, kas noteiktas virszemes ūdens objektiem, arī attiecībā uz kvalitātes standartiem, kas noteikti Savienības līmenī, dalībvalstis nodrošina, ka ar izmantoto ūdens attīrīšanas režīmu un Savienības tiesību aktiem saskanīgā veidā iegūtais ūdens atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184* prasībām.
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.).;”
(6)direktīvas 8. pantu groza šādi:a)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:“3. Komisija irtiek pilnvarota pieņemt īstenošanasdeleģētos aktus, ar kuriem nosaka saskaņā ar 20.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot tehniskās specifikācijas un standartizētas metodes ūdens resursu stāvokļa analīzei un monitoringam saskaņā ar V pielikumu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka un formātus monitoringa un stāvokļa datu ziņošanai saskaņā ar 4. punktu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.;” [Gr. 64]
aa) pievieno šādu punktu:“3.a Līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija publicē visaptverošu novērtējumu par nepārtraukta, precīza un reāllaika (tiešsaistes) piesārņojuma monitoringa sistēmu iespējamu izmantošanu ūdens kvalitātes mērījumiem, cita starpā šādu sistēmu ekonomiskās un tehniskās realizējamības aspektiem attiecībā uz dalībvalstīm, kā arī par saskaņotu standartu izmantošanu.
Attiecīgā gadījumā Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai noteiktu saskaņotus standartus tiešsaistes ūdens monitoringam.” [Gr. 65]
b)pievieno šādu 4. un 5. punktu:“4. Dalībvalstis nodrošina, ka pieejamos individuālos monitoringa datus, kas savākti saskaņā ar V pielikuma 1.3.4. un 2.4.3. punktu, un informāciju par stāvokli, kas pēc tiem noteikts atbilstīgi V pielikumam pēc tiem noteikto stāvokli, vismaz reizi gadā elektroniski un mašīnlasāmā formātā dara sabiedrībai unpieejamus Eiropas Vides aģentūrai (EVA) pieejamusun bez liekas kavēšanās un viegli piekļūstamā veidā — sabiedrībai, kā to prasa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK*, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK** un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024***. Tālab dalībvalstis izmanto formātus, kas noteikti saskaņā ar šā panta 3. punktu. [Gr. 66]
5.EVA nodrošina, ka informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 4. punktu, sistemātiski apstrādā un analizē, lai ar attiecīgo Savienības portālu starpniecību to darītu pieejamu atkalizmantošanai Komisijas un attiecīgo Savienības aģentūru vajadzībām un lai Komisija, dalībvalstis un plaša sabiedrība jo īpaši par ūdeņu stāvokli saņemtu atjauninātu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju, ko prasa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009****.
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).
**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).;”
(7)direktīvas 10. pantu groza šādi:a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:“2. Lai sasniegtu saskaņā ar šo direktīvu noteiktos mērķus, kvalitātes standartus un robežvērtības, dalībvalstis nodrošina, ka tiek noteikta un īstenota:- a)emisiju kontrole ar vislabākajiem pieejamajiem paņēmieniem;
- b)attiecīgas emisiju robežvērtības;
- c)difūzas ietekmes gadījumā – kontrole, kas pēc vajadzības ietver vislabāko vidisko praksi, kādu nosaka:
- —Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK*;
- —Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES**;
- —Padomes Direktīva 91/271/EEK***;
- —Padomes Direktīva 91/676/EEK****;
- —citi Savienības tiesību akti, kas attiecas uz punktveida vai difūzā piesārņojuma novēršanu.
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
*** Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).
**** Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).;”
b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:“3. Ja kvalitātes mērķis, kvalitātes standarts vai robežvērtība, kas noteikti, ievērojot šo direktīvu, Direktīvu 2006/118/EK vai Direktīvu 2008/105/EK vai ievērojot jebkādu citu Savienības tiesību aktu, nosaka stingrākus nosacījumus nekā tos, kas izrietētu no 2. punkta piemērošanas, attiecīgi emisijas kontrolē stingrāk.;”
7a) direktīvas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:“1. Visas dalībvalstis nodrošina, ka katrā upju baseinu apgabalā vai starptautiska upju baseina daļā, kas atrodas tās teritorijā, ņemot vērā 5. pantā paredzētās analīzes rezultātus, tiek īstenota pasākumu programma, lai sasniegtu 4. pantā noteiktos mērķus. Šādās pasākumu programmās prioritāti piešķir piesārņojuma avota kontroles pasākumiem saskaņā ar attiecīgajiem Savienības nozaru tiesību aktiem par piesārņojumu. Papildus piesārņojuma avota kontroles pasākumiem piemēro beidzamās izplūdes pasākumus, ja pastāv risks, ka ar piesārņojuma avota kontroles pasākumiem netiks panākts labs ūdens objektu stāvoklis. Pasākumu programmās var atsaukties uz pasākumiem, kas izriet no valstu līmenī pieņemtiem tiesību aktiem un attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts var pieņemt pasākumus, kas piemērojami visiem upju baseinu apgabaliem un/vai starptautisku upju baseinu daļām, kas atrodas to teritorijā. Komisija izstrādā norādījumus par piesārņojuma avotu kontroles paraugpraksi un papildināmību ar beidzamās izplūdes pasākumiem.” [Gr. 67]
7b) direktīvas 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:“c) pasākumi, ko veic nolūkā sekmēt lietderīgu un noturīgu ūdens resursu izmantošanu, cita starpā lauksaimniecībā, lai izvairītos no kavēkļiem 4. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai;” [Gr. 68]
(8)direktīvas 11. panta 3. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:“k) pasākumi, kas vajadzīgi, lai likvidētu virszemes ūdeņu piesārņojumu ar prioritārajām bīstamajām vielām un pakāpeniski samazinātu piesārņojumu ar citām vielām, kurš pretējā gadījumā dalībvalstīm neļautu sasniegt vidiskos mērķus, kas attiecībā uz virszemes ūdens objektiem izvirzīti 4. pantā;;”
8a) direktīvas 11. panta 5. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:“- pēc vajadzības tiek pārbaudītas un pārskatītas, un pienācīgi pamatotos gadījumos apturētas attiecīgās atļaujas un pilnvarojumi,” [Gr. 69]
(9)direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:“12. pants
Jautājumi, ko nevar atrisināt dalībvalsts līmenī
1.Ja dalībvalsts identificē jautājumu, kurš ietekmē tās ūdens resursu apsaimniekošanu, bet dalībvalsts līmenī nav atrisināms, tā par šo jautājumu ziņo Komisijai un jebkādai citai attiecīgai dalībvalstij un iesaka iespējamos risinājumus.
Komisija sešu mēnešu laikā sniedz atbildi uz visiem dalībvalstu paziņojumiem. Ja jautājums attiecas uz labu ķīmiskās kvalitātes rādītāju nesasniegšanu, Komisija rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2008/105/EK 7.a pantu. [Gr. 70]
2.Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai noskaidrotu 1. punktā minēto jautājumu rašanās cēloņus un to, ar kādiem pasākumiem šie jautājumi jārisina.
Dalībvalstis cita citai atbild savlaicīgi un ne vēlāk kā trīsdivus mēnešus pēc tam, kad izdarīts ar 1. punktu saskanīgs paziņojums. [Gr. 71]
3.Komisiju informē par visiem 2. punktā minētās sadarbības pasākumiem un uzaicina tajos piedalīties. Attiecīgā gadījumā Komisija, ņemot vērā ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar 13. pantu, apsver, vai ir vajadzīga tālāka Savienības līmeņa rīcība, kas mazinātu pārrobežu ietekmi uz ūdens objektiem.;”
(9a) direktīvas 13. pantā iekļauj šādu punktu:“4.a. Komisija noraida dalībvalstu iesniegtos upju baseinu apsaimniekošanas plānus, ja šie plāni neietver VII pielikumā norādītos elementus.” [Gr. 72]
(9b) iekļauj šādu pantu:“14.a pants
Tiesu iestāžu pieejamība
1. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrības locekļiem, kuriem ir pamatotas intereses vai kuri uzskata, ka ir aizskartas viņu tiesības, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pieejama pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā ar likumu izveidotā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, lai apstrīdētu tādu jebkuru lēmumu, aktu vai nolaidību pēc būtības vai tā procesuālo likumību, uz kuru attiecas šī direktīva, cita starpā attiecībā uz:- a) plāniem un projektiem, kas var būt pretrunā ar 4. panta prasībām, tostarp nolūkā novērst ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos un sasniegt labu ūdens stāvokli, labu ekoloģisko potenciālu un/vai labus ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītājus, ciktāl minētās prasības nav jau noteiktas Direktīvas 2011/92/ES 11. pantā;
- b) direktīvas 11. pantā minētajām pasākumu programmām, 13. panta 1. punktā minētajiem dalībvalstu upju baseinu apsaimniekošanas plāniem un dalībvalstu papildu programmām vai apsaimniekošanas plāniem, kā minēts 13. panta 5. punktā.
2. To, kas ir pamatotas intereses un tiesību aizskārums, dalībvalstis nosaka atbilstoši mērķim nodrošināt sabiedrībai plašas iespējas vērsties tiesā. Šā panta 1. punkta nolūkos uzskata, ka jebkurai nevalstiskajai organizācijai, kas veicina vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgajām valsts tiesību aktu prasībām, ir tiesības, kuras var tikt aizskartas, un ka tās intereses ir pamatotas.
3. Panta 1. punktā minētās pārskatīšanas procedūras ir taisnīgas un objektīvas un tiek savlaicīgi pabeigtas, un nav pārmērīgi dārgas. Minētās procedūras arī ietver pienācīgus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, citastarp attiecīgā gadījumā tiesas priekšrakstu.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi šajā pantā minētajām administratīvajām un pārskatīšanas tiesā procedūrām.” [Gr. 73]
(10) direktīvas 15. panta 3. punktu svītro; [Gr. 74](10a) direktīvas 15. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:“Komisija ne vēlāk kā ...[seši mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pieņem pamatnostādnes un veidnes attiecībā uz pirmajā daļā minēto starpposma ziņojumu saturu, struktūru un formātu.” [Gr. 75]
(11)direktīvas 16. un 17. pantu svītro;(12)direktīvas 18. pantu groza šādi:a)panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:“e) to priekšlikumu, kontroles pasākumu un stratēģiju kopsavilkumu, kas izstrādāti, lai kontrolētu ķīmisko piesārņojumu vai izbeigtu vai pakāpeniski izbeigtu bīstamo vielu izmantošanu;;”
(b) panta 4. punktu svītro; [Gr. 76](13)direktīvas 20. pantu aizstāj ar šādu:“20. pants
Šīs direktīvas tehniskie pielāgojumi un īstenošana
1.Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 20.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem I un III pielikumu un V pielikuma 1.3.6. iedaļu groza, lai zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgotu attiecīgi informēšanas prasības, kas saistītas ar kompetentajām iestādēm, ekonomiskās analīzes saturam izvirzītās prasības un atsevišķus monitoringa standartus.
2.Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 20.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem šo direktīvu papildina, nosakot vērtības, kas dalībvalstu monitoringa sistēmu īstenotās klasificēšanas vajadzībām savukārt noteiktas, veicot V pielikuma 1.4.1. punktā paredzēto savstarpēji salīdzinošo kalibrēšanu.
3.Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskos formātus, kādos nosūtāmi 8. panta 4. punktā minētie dati. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Kad Komisija nosaka minētos formātus, vajadzības gadījumā tai palīdz EVA.;”
(14)iekļauj šādu 20.a pantu:“20.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Pilnvaras pieņemt 20. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs ieraksta šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu].
3.Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 20. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.Saskaņā ar 20. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.;”
(15)direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:“21. pants
Komiteju procedūra
1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).;”
(16)direktīvas 22. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:“4. Vides aizsardzības mērķus, kas noteikti 4. pantā, vides kvalitātes standartus, kas noteikti Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā, un robežvērtības, kas upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām noteiktas saskaņā ar minētās direktīvas 8. un 8.d pantu, uzskata par Direktīvas 2010/75/ES vajadzībām derīgiem vides kvalitātes standartiem.;”
(17)direktīvas V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu;(18)direktīvas VII pielikuma A daļas 7.7. punktu aizstāj ar šādu:“7.7. kopsavilkums par pasākumiem, kas veikti, lai samazinātu prioritāro vielu emisijas un pakāpeniski izbeigtu prioritāro bīstamo vielu emitēšanu;;”
(18a) direktīvas VII pielikuma A daļā iekļauj šādu punktu:“7.7a. to pasākumu kopsavilkums, kuri veikti, lai digitalizētu ūdens nozares monitoringa aspektus;” [Gr. 77]
(19)direktīvas VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu;(20)direktīvas IX un X pielikumu svītro. [Gr. 78]2. pantsGrozījumi Direktīvā 2006/118/EKDirektīvu 2006/118/EK groza šādi:(1)direktīvas nosaukumu aizstāj ar šādu:“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu;”
(2)direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:“1. Šī direktīva nosaka īpašus gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītos vides aizsardzības mērķus. Veicamo pasākumu hierarhijā prioritāti piešķir ierobežojumiem un citiem piesārņojuma avota kontroles pasākumiem, attiecīgā gadījumā neskarot beidzamās izplūdes pasākumu nozīmību. Minēto pasākumu vidū ir: [Gr. 79]- a)kritēriji, pēc kādiem konstatē labu gruntsūdens ķīmisko kvalitāti;
- b)kritēriji, pēc kādiem identificē ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences un šo tendenču apvērsi, kā arī nosaka tendenču apvērses sākumpunktus.;
- ba) kritērijus gruntsūdeņu laba ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai.” [Gr. 80]
(3)direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:“2) “robežvērtība” ir gruntsūdeņu kvalitātes standarts, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai – Savienības līmenī – saskaņā ar 8. panta 3. punktu.;”
(4)direktīvas 3. pantu groza šādi:a)panta 1. punkta pirmajā daļā pievieno šādu c) apakšpunktu:“c) robežvērtības, kas Savienības līmenī noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 3. punktu un uzskaitītas II pielikuma D daļā.;”
aa) panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:“Robežvērtības, ko piemēro gruntsūdeņiem, ir desmitreiz mazākas par attiecīgajiem vides kvalitātes standartiem, ko piemēro virszemes ūdeņiem, izņemot gadījumus, kad ir iespējams noteikt reālo risku gruntsūdeņu ekosistēmām un varētu būt piemēroti noteikt cita līmeņa robežvērtības gruntsūdeņiem.” [Gr. 81]
b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:“2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās robežvērtības var noteikt valsts līmenī, upes baseina apgabala līmenī vai starptautiska upes baseina apgabala daļā, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, vai gruntsūdeņu objekta vai objektu grupas līmenī.;”
c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:“5. Visas 1. punktā minētās robežvērtības kopā ar šīs direktīvas II pielikuma C daļā izklāstītās informācijas kopsavilkumu publicē upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu.
Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās valstu robežvērtības dalībvalstis līdz [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās pagājuši 18 mēneši] dara zināmus Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA). ECHA šo informāciju dara publiski pieejamu.;
ca)panta 5. punktā iekļauj šādu daļu: ”Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā upes baseina apgabala vai dalībvalsts teritorijā esoša starptautiskā upes baseina apgabala daļas iedzīvotāji tiek pienācīgi un laikus informēti.” [Gr. 82]
d)panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:“Dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu groza ikreiz, kad jauna informācija par piesārņojošajām vielām, piesārņojošo vielu grupām vai piesārņojuma rādītājiem, ņemot vērā arī piesardzības principu, liecina, ka jānosaka robežvērtība kādai papildu vielai, jāmaina kāda no pastāvošajām robežvērtībām vai sarakstā no jauna jāiekļauj robežvērtība, kas agrāk no tā tikusi izņemta. Ja attiecīgo robežvērtību noteikšana vai grozīšana notiek Savienības līmenī, dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu pielāgo Savienības līmenī noteiktajām robežvērtībām. ;” [Gr. 83]
e) panta 7. punktu aizstāj ar šādu:“7. Komisija publicē ziņojumu par 1. punkta b) apakšpunktā minētajām valsts robežvērtībām viena gada laikā pēc tam, kad dalībvalstis minēto informāciju saskaņā ar 5. punktu ir sniegušas ECHA.” [Gr. 84]
(5)direktīvas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:“b) I pielikumā uzskaitītās gruntsūdeņu kvalitātes standartu vērtības un 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās robežvērtības netiek pārsniegtas nevienā no attiecīgā gruntsūdeņu objekta vai objektu grupas monitoringa vietām, vai;”
(6)iekļauj šādu 6.a pantu:“6.a pants
Novērojamo vielu saraksts
1.Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem, ņemot vērā ECHA sagatavotos zinātniskos ziņojumus, izveido novērojamo vielu sarakstu, proti, to vielu sarakstu, par kurām no dalībvalstīm jāsavāc Savienības mērogā veikta monitoringa dati, un nosaka formātus, kādi dalībvalstīm jāizmanto, lai minētā monitoringa rezultātus un ar tiem saistīto informāciju paziņotu Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Novērojamo vielu sarakstā ir ne vairāk kāvismaz piecas potenciāli problemātiskas vielas vai vielu grupas un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas, ko izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija (arī saskaņā ar turpmāko ceturto daļu) liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu., izņemot, ja tādu izraugāmo vielu vai vielu grupu, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu risku ūdens videi vai ievērojamu risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, skaits ir mazāks par pieci, un šādā gadījumā novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskasvisas minētās vielas.
Papildus minimālajam vielu vai vielu grupu skaitam novērojamo vielu saraksts var ietvert arī piesārņojuma rādītājus.
Novērojamo vielu sarakstā precizē monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. [Gr. 85]
Piemērotas monitoringa metodes mikroplastmasai un atsevišķiem antimikrobiālās rezistences gēniem identificē pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā [pirmā mēneša diena pēc tam, kad pagājuši 18 mēneši pēc šīs grozījumu direktīvas stāšanās spēkā]. Saskaņā ar 6.a panta 2. punkta pirmo daļu mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas tiem piemērotasminētās monitoringa metodes. Komisija arī apsver, vai pirmajā novērojamo vielu sarakstā ir jāiekļauj sulfāti, lai saistībā ar šīs direktīvas darbības jomu uzlabotu datu pieejamību par to klātbūtni. [Gr. 86]
ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus, kas Komisijai palīdz izraudzīties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas un piesārņojuma rādītājus, un tajos ņem vērā: [Gr. 87]- a)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/105/EK* I pielikumu un tā nesenākās pārskatīšanas rezultātus;
- b)novērojamo vielu sarakstus, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2008/105/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/2184**;
- c)augsnes piesārņojuma novēršanas prasības un arī saistītos monitoringa datus;
- d)upju baseinu apgabalu raksturojumu, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu, un saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu izveidoto monitoringa programmu rezultātus;
- e)informāciju par saražoto konkrētas vielas vai vielu grupas daudzumu, lietojuma modeļiem, raksturīgajām īpašībām (arī par mobilitāti augsnē un – attiecīgā gadījumā – par daļiņu izmēru), koncentrācijām vidē un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību un ūdens vidi. Te ietilpst arī informācija, kas savākta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006***, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009****, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012*****, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/6******, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK******* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK********;
- f)pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas un pierādījumus, arī informāciju par attīstībasmateriālu un termisko piesārņotāju ietekmi, kā arī virszemes un pazemes ieguves darbību un ar infrastruktūru saistīto darbību ietekmi uz pazemes ūdeņu ekosistēmām un no pazemes ūdeņiem atkarīgām ekosistēmām, un to bioloģisko daudzveidību, informāciju par tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju un datus, kas savākti, izmantojot tālizpētes, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošananovērošanu (Copernicus pakalpojumi), in situ sensorisensorus un ierīces, vai amatierzinātnes datus, izmantojot un mākslīgā intelekta, un progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtāspavērtās iespējas; [Gr. 88]
- g)ieinteresēto personu ieteikumus.
Reizi trijos gados ECHA sagatavo ziņojumu, kurā apkopoti saskaņā ar ceturto daļu sagatavoto zinātnisko ziņojumu konstatējumi, un šo ziņojumu dara publiski pieejamu. Pirmo ziņojumu dara pieejamu līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir divdesmit pirmā mēneša pirmā diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
2.Novērojamo vielu sarakstu pirmoreiz izveido līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 24 mēneši]. Novērojamo vielu sarakstu atjaunina vēlākais ik pēc 36 mēnešiem vai biežāk, ja jauni zinātniskie pierādījumi liecina, ka saraksts jāatjaunina starpposmā starp atsevišķajām pārskatīšanas reizēm. [Gr. 89]
Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem izvērtē ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto rūpniecisko darbību ietekmi uz ūdens kvalitāti un informē Komisiju par jauniem identificētiem apdraudējumiem, lai tā varētu attiecīgi atjaunināt novērojamo vielu sarakstu. Izvērtējums ir viegli pieejams sabiedrībai. [Gr. 90]
Kad Komisija atjaunina novērojamo vielu sarakstu, tā no pastāvošā saraksta izņem vielas vai vielu grupas, kuru radīto risku ūdens videi Komisijas ieskatā ir iespējams novērtēt bez papildu monitoringa datiem. Ja novērojamo vielu saraksta atjaunināšanas laikā tiek uzskatīts, ka kādas atsevišķas vielas vai vielu grupas radīto risku ūdens videi nevar novērtēt bez papildu monitoringa datiem, minēto vielu vai vielu grupu var sarakstā paturēt uz vēl vienu trīs gadus ilgu periodu. Atjauninātajā novērojamo vielu sarakstā papildus iekļauj arī vienu vai vairākas vielas, kuras Komisija, ņēmusi vērā ECHA zinātniskos ziņojumus, uzskata par tādām, kas var radīt risku ūdens videi.
3.Dalībvalstis īpaši izraudzītās reprezentatīvās monitoringa stacijās 24 mēnešus pēc kārtas veic katras novērojamo vielu sarakstā iekļautās vielas vai vielu grupas monitoringu. Monitoringa periods sākas sešu mēnešu laikā pēc novērojamo vielu saraksta izveidošanas.
Katra dalībvalsts izraugās vismaz vienudivas monitoringa stacijustacijas un papildus vēl tādu skaitu staciju, kurš atbilst tās gruntsūdens objektu kopējai platībai, izteiktai kvadrātkilometros un dalītai ar 60 00030 000 (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim). [Gr. 91]
Kad dalībvalstis katrai vielai vai vielu grupai izvēlas reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un sezonu, tās ņem vērā vielas vai vielu grupas lietojuma modeļus un iespējamo klātesību. Monitoringu veic ne retāk ka reizi gadā.
Ja dalībvalsts spēj iegūt no pastāvošām monitoringa programmām vai pētījumiem ņemtus pietiekamus, salīdzināmus, reprezentatīvus un nesenus monitoringa datus par konkrētu vielu vai vielu grupu, tā var nolemt novērojamo vielu saraksta mehānismā paredzēto papildu monitoringu minētajai vielai vai vielu grupai neveikt, taču tad vielas vai vielu grupas pastāvošā monitoringa metodikai jāatbilst monitoringa matricām un analīzes metodēm, kuras minētas īstenošanas aktā, ar ko novērojamo vielu saraksts izveidots.
4.Šā panta 3. punktā minētā monitoringa rezultātus dalībvalstis dara pieejamus saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. panta 4. punktu un īstenošanas aktu, ar ko novērojamo vielu sarakstu izveido un kas pieņemts, izpildot 1. punktu. Papildus tās dara pieejamu informāciju par monitoringa staciju reprezentativitāti un monitoringa stratēģiju.
5.Šā panta 3. punktā minētā 24 mēnešu perioda beigās ECHA pārskata monitoringa rezultātus un novērtē, kuru vielu vai vielu grupu monitorings jāturpina vēl 24 mēnešus un kuras tāpēc ir jāpatur novērojamo vielu sarakstā, un kuras vielas vai vielu grupas var no novērojamo vielu saraksta izņemt.
Ja Komisija, ņemot vērā pirmajā daļā minēto ECHA novērtējumu, secina, ka ūdens videi radītā riska turpmākai novērtēšanai papildu monitorings nav vajadzīgs, minēto novērtējumu ņem vērā, kad saskaņā ar 8. pantu pārskata I vai II pielikumu.
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK par virszemes ūdeņu piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.).
*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris) kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
***** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).
****** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).
******* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
******** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).;”
6a) iekļauj šādu pantu:“6.aa pants
Gruntsūdeņu ekosistēmu aizsardzības uzlabošana
Komisija ne vēlāk kā [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] publicē novērtējumu par fizikālķīmisko elementu (piemēram, pH, bagātināšana ar skābekli un temperatūra) ietekmi uz gruntsūdeņu ekosistēmu veselību, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu nolūkā attiecīgi pārskatīt šo direktīvu, lai noteiktu atbilstošus rādītājus un saskaņotas monitoringa metodes un definētu, kas gruntsūdeņu gadījumā ir “labs ekoloģiskais stāvoklis.” [Gr. 92]
6b) iekļauj šādu pantu:“6.ab pants
Īpaša kārtība attiecībā uz teritorijām ar augstu ekoloģisko vērtību un sevišķi neaizsargātām vai piesārņotām teritorijām
Komisija līdz ... [ne vēlāk kā četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] publicē tādu teritoriju ķīmiskās kvalitātes rādītāju novērtējumu, kuras raksturo augsta ekoloģiskā vērtība, sevišķa neaizsargātība vai piesārņojums, piemēram, alas un karsta apgabali, agrākie rūpniecības objekti un citas teritorijas, par ko zināms, ka tās bijušas kontaminētas, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu nolūkā pārskatīt šo direktīvu.” [Gr. 93]
6c) iekļauj šādu pantu:“6.ac pants
Komisija ne vēlāk kā ... [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] iesniedz ietekmes novērtējumu, kurā izskatīta iespēja šajā direktīvā iekļaut paplašinātas ražotāja atbildības mehānismu, kas nodrošina, ka ražotāji, kuri laiž tirgū produktus, kas satur jebkuru no I pielikumā norādītajām vielām vai maisījumiem, kā arī potenciāli problemātiskas vielas, kas iekļautas novērojamo vielu sarakstā atbilstīgi šai direktīvai, piedalās saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu izstrādāto monitoringa programmu izmaksu segšanā. Ietekmes novērtējumam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu nolūkā grozīt šo direktīvu.” [Gr. 94]
6d) iekļauj šādu pantu:“6.ad pants
Eiropas monitoringa mehānisms
Komisija līdz ...[viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveido vienotu monitoringa mehānismu monitoringa prasību pārvaldībai pēc dalībvalstu pieprasījuma.
Komisija nosaka monitoringa mehānisma darbību, kas cita starpā ietver šādus aspektus: - a) monitoringa mehānisma izmantošana ir brīvprātīga un neskar pasākumus, ko dalībvalstis jau ieviesušas;
- b) darbības procedūras, ko piemēro dalībvalstis, kuras plāno izmantot monitoringa mehānismu, un kas cita starpā ietver paziņojumu Komisijai, kurā tām precīzi jānorāda savas monitoringa vajadzības vai spējas un paraugu pārvaldības protokoli, kā arī tas, cik ilgu laiku tās plāno piedalīties mehānismā;
- c) finansējuma avoti, kas var ietvert attiecīgos Savienības struktūrfondus un programmas, kā arī privātā sektora ieguldījumu, cita starpā paplašinātas ražotāja atbildības mehānisma satvarā, kad tas ieviests saskaņā ar 6.ac punktu.” [Gr. 95]
(7)direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:“8. pants
I līdz IV pielikuma pārskatīšana
1.Komisija līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši sešičetri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pirmo reizi pārskata I pielikumā doto piesārņojošo vielu sarakstu un turpat izklāstītos ar minētajām piesārņojošajām vielām saistītos kvalitātes standartus, kā arī II pielikumā doto piesārņojošo vielu un piesārņojuma rādītāju sarakstu, un turpmāk to dara reizi sešosčetros gados. [Gr. 96]
2.Pamatojoties uz pārskatu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 8.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriemattiecīgā gadījumā nāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem nolūkā grozīt I pielikumu groza, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, minētajā pielikumā tālab pievienojot vai no tā izņemot gruntsūdeņus piesārņojošās vielas un tām atbilstošus kvalitātes standartus, un ar kuriem. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 8.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu II pielikuma B daļu groza, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībainolūkā to pielāgot tehniskajam un zinātniskajam progresam, minētajā daļā tālabpielikumā pievienojot piesārņojošāspiesārņojošas vielas vai piesārņojuma rādītājus, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāapsver iespēja noteikt valsts robežvērtību noteikšanas iespēja. [Gr. 97]
3.Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 8.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem II pielikuma D daļu groza, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, minētajā daļā tālab pievienojot vai grozot saskaņotās robežvērtības, kas noteiktas vienai vai vairākām minētā pielikuma B daļā uzskaitītajām piesārņojošajām vielām.
4.Kad Komisija pieņem 2. un 3. punktā minētos tiesību aktu priekšlikumus un deleģētos aktus, tā ņem vērā zinātniskos ziņojumus, kurus ECHA sagatavojusi saskaņā ar šā panta 6. punktu. [Gr. 98]
5.Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 8.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem II pielikuma A un C daļu, kā arī III un IV pielikumu groza, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.
6.Lai palīdzētu Komisijai pārskatīt I un II pielikumu, ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus. Minētajos ziņojumos ņem vērā:- a)ECHA Riska novērtēšanas komitejas un Sociālekonomiskās analīzes komitejas atzinumu;
- b)saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu izveidoto monitoringa programmu rezultātus;
- c)monitoringa datus, kas savākti saskaņā ar šīs direktīvas 6.a panta 4. punktu;
- d)Direktīvas 2008/105/EK un Direktīvas (ES) 2020/2184 pielikumu pārskatīšanas iznākumu;
- e)ar augsnes piesārņojuma novēršanu saistītu informāciju un prasības;
- f)Savienības pētnieciskās programmas un zinātniskās publikācijas, arī atjauninātu informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, un/vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās, maksimāli izmantojot iespējas, kuras sniedz labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas var ietvert mākslīgo intelektu, progresīvu datu analīzi un apstrādi; [Gr. 99]
- g)attiecīgo ieinteresēto personu izteiktās piezīmes un sniegto informāciju., ko sniedz attiecīgās ieinteresētās personas, tai skaitā valstu regulatīvās iestādes un citas attiecīgās struktūras; [Gr. 100]
6a. Līdz 2025. gada 12. janvārim Komisija izstrādā tehniskas pamatnostādnes par analīzes metodēm rādītājā “PFAS kopā” iekļauto perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu monitoringam. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, lai grozītu šo direktīvu, nosakot kvalitātes standartu “PFAS kopā” un attiecīgi grozot I pielikumu. Komisija šos deleģētos aktus pieņem līdz 2026. gada 12. janvārim. [Gr. 101]
7.Reizi sešosčetros gados ECHA sagatavo un dara publiski pieejamu ziņojumu, kurā apkopoti 2. un 3. punktā minētās pārskatīšanas konstatējumi. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši piecitrīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].” [Gr. 102]
(8)iekļauj šādu 8.a pantu:“8.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Pilnvaras pieņemt 8. panta 1. un 22., 3. un 6.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs ieraksta sešu gadu laikposmu no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienudatums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms sešu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 103]
3.Eiropas Parlaments un Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 1. un 22., 3. un 6.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 104]
4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. [Gr. 104 neattiecas uz tekstu latviešu valodā].
5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.Saskaņā ar 8. panta 1. vai 22., 3. vai 6.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.;” [Gr. 106]
(9)direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:“9. pants
Komiteju procedūra
1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).;”
(10)direktīvas 10. pantu svītro;(11)direktīvas I pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas III pielikuma tekstu;(12)direktīvas II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu;(13)direktīvas III pielikuma 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:“c) jebkādu citu atbilstošu informāciju, kur ietverts salīdzinājums starp attiecīgo piesārņojošo vielu gada vidējo aritmētisko koncentrāciju monitoringa vietā un I pielikumā noteiktajiem gruntsūdeņu kvalitātes standartiem un 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām robežvērtībām.;”
(14)direktīvas IV pielikuma B daļas 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:“sākumpunkts pasākumu īstenošanai, lai apvērstu nozīmīgas un ilgstoši augšupejošas tendences, ieskaitot sezonālu augšupejošu tendenci, ko cita starpā izraisījusi ūdensobjekta vāja notece, ir brīdis, kad piesārņojošās vielas koncentrācija sasniedz 75 % no gruntsūdeņu kvalitātes standartu parametru vērtībām, kas izklāstītas I pielikumā, un no 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām robežvērtībām, ja vien:.” [Gr. 107]
3. pantsGrozījumi Direktīvā 2008/105/EKDirektīvu 2008/105/EK groza šādi:(1)direktīvas nosaukumu aizstāj ar šādu:“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par virszemes ūdeņu piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK;”
(1a) direktīvas 1. pantu groza šādi:“1. pants
Priekšmets
Šajā direktīvā ir noteikti vides kvalitātes standarti (VKS) prioritārajām vielām un prioritārām bīstamām vielām, lai panāktu labu ķīmisko stāvokli virszemes ūdeņiem, un saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta noteikumiem un mērķiem.” [Gr. 108]
(2)direktīvas 3. pantu groza šādi:a)panta 1.a punkta pirmajā daļā pievieno šādu iii) apakšpunktu:“iii) vielām, kuras I pielikuma A daļā iekļautas ar numuru 5, 9, 13, 15, 17, 21, 23, 24, 28, 30, 34, 37, 41, 44 un kurām ir noteikti pārskatīti VKS, un jaunidentificētām vielām, kuras I pielikuma A daļā iekļautas ar 46.–70. numuru, un to dara no [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 18 mēneši], un mērķis ir novērst virszemes ūdeņu ķīmiskā stāvokļa pasliktināšanos un panākt labu virszemes ūdeņu ķīmisko stāvokli attiecībā uz minētajām vielām.;”
b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:“2. Vielām, kam I pielikuma A daļā ir noteikts biotas VKS vai sedimentu VKS, dalībalstis piemēro šādus biotas VKS vai sedimentu VKS.
Vielām, kas šā punkta pirmajā daļā nav minētas, dalībvalstis piemēro ūdeņu VKS, kas noteikti I pielikuma A daļā.;”
c)panta 6. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:“Dalībvalstis gādā, lai tiktu analizētas koncentrāciju ilgtermiņa tendences tām prioritārajām vielām, kuras I pielikuma A daļā identificētas par vielām, kas mēdz uzkrāties sedimentos un/vai biotā, un šo analīzi balsta uz sedimentu vai biotas monitoringu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu notiekošā virszemes ūdeņu stāvokļa monitoringa satvarā.;”
d)panta 7. punktu svītro;e)panta 8. punktu aizstāj ar šādu:“8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 9.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem I pielikuma B daļas 3. punktu groza, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.;”
(3)direktīvas 5. pantu groza šādi:a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:“1. Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...1a, kā arī uz citiem pieejamiem datiem, dalībvalstis katrā to teritorijā esošā upju baseinu apgabalā vai upju baseinu apgabala daļā veic visu šīs direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitīto prioritāro vielu un visu šīs direktīvas II pielikuma A daļā uzskaitīto piesārņojošo vielu emisiju, izplūžu un zudumu uzskaiti, attiecīgā gadījumā norādot arī to koncentrāciju sedimentos un biotā, kā arī pievienojot kartes, ja tādas ir pieejamas. [Gr. 109]
___________________
1a OV: lūgums tekstā ievietot dokumentā COM(2022) 157 ietvertās regulas numuru.
Emisiju uzskaiti dara pieejamu elektroniskā datubāzē, ko regulāri atjaunina un kas ir viegli pieejama sabiedrībai. [Gr. 110]
Šā punkta pirmo daļu nepiemēro emisijām, izplūdēm un zudumiem, kuri Komisijai elektroniski ziņojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../.... ;” [Gr. 111]
b)panta 2. un 3. punktu svītro;c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:“4. Dalībvalstis savas uzskaites atjaunina Direktīvas 2000/60/EK 5. panta 2. punktā minētās pārskatīšanas ietvaros un nodrošina, ka emisijas, arī tās, par kurām nav ziņots saskaņā ar Regulu (ES).../...++ izveidotajā Rūpniecisko emisiju portālā, tiek publicētas valsts upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas koriģēti saskaņā ar minētās direktīvas 13. panta 7. punktu. [Gr. 112]
Pārskata periods, ko izmanto, lai atjauninātajā uzskaitē noteiktu vērtību lielumu, ir iepriekšējais gads pirms pirmajā daļā minētās analīzes pabeigšanas.
Tomēr prioritārajām vielām vai piesārņojošajām vielām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1107/2009, iekļaujamos datus var aprēķināt kā vidējo vērtību trīs gados pirms pirmajā daļā minētās analīzes pabeigšanas. q
Attiecībā uz punktveida avotu emisijām, kuras neietilpst Regulas (ES) .../...+++ darbības jomā vai nesasniedz ziņošanas vajadzībām noteiktās gada robežvērtības un par kurām tāpēc nav ziņots saskanīgi ar minēto regulu, šā panta pirmajā daļā noteikto ziņošanas pienākumu izpilda, elektroniski ziņojot saskanīgi ar minēto regulu izveidotajā Rūpniecisko emisiju portālā.
Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka ceturtajā daļā minētās ziņošanas formātu, detalizācijas pakāpi un biežumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.;”
d)panta 5. punktu svītro;(4)direktīvas 7.a panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:“1. Attiecībā uz prioritārajām vielām, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1907/2006, Regulas (EK) Nr. 1107/2009, Regulas (ES) Nr. 528/2012 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/6* darbības jomā vai kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK**, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK*** vai Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, Komisija Direktīvas 2000/60/EK 18. panta 1. punktā minētā ziņojuma sakarāreizi divos gados novērtē, vai Savienības un dalībvalstu līmenī spēkā esošie pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu prioritāro vielu VKS, kā arī prioritāro bīstamo vielu izplūžu, emisiju un zudumu izbeigšanas vai pakāpeniskas izbeigšanas mērķi, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu. [Gr. 114]
Veicamo pasākumu hierarhijā prioritāti piešķir ierobežojumiem un citiem piesārņojuma avota kontroles pasākumiem. Šajā sakarā Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus grozīt Savienības tiesību aktus, lai nodrošinātu prioritāro vielu izplūžu, emisiju un zudumu novēršanu to avotā. [Gr. 115]
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).;”
(4a) direktīvas 7.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:“2. Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc novērtējuma veikšanas ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta 1. punktā minētā izvērtējuma rezultātiem un pievieno ziņojumam attiecīgus priekšlikumus, tostarp priekšlikumus kontroles pasākumiem.” [Gr. 116]
(5)direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:“8. pants
I un II pielikuma pārskatīšana
1.Komisija līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši sešičetri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pirmo reizi pārskata I pielikumā A daļā doto prioritāro vielu sarakstu un šīm vielām atbilstošos VKS, kā arī II pielikuma A daļā doto piesārņojošo vielu sarakstu, un turpmāk to dara reizi sešosčetros gados. [Gr. 117]
2.Pamatojoties uz pārskatu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 9.a pantu saskanīgus deleģētos aktusattiecīgā gadījumā nāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kuros tā ņem vērā zinātniskos ziņojumus, ko Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sagatavojusi saskaņā ar šā panta 6. punktu, un ar kuriem I pielikumu groza, lai to pielāgotu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, un konkrēti: [Gr. 118]- a)prioritāro vielu sarakstā pievieno jaunas vielas vai no tā izņem kādas no sarakstā iekļautajām vielām;
- b)dažas minētajā sarakstā norādītās vielas nosaka vai arī vairs nenosaka par prioritārām bīstamām vielām un/vai par visuresošām noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām (uPBT), un/vai par vielām, kas mēdz uzkrāties sedimentos un/vai biotā;
- c)pēc vajadzības nosaka atbilstošus virszemes ūdeņu, sedimentu vai biotas VKS.
3.Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 9.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, kuros tā ņem vērā zinātniskos ziņojumus, ko ECHA sagatavojusi saskaņā ar šā panta 6. punktu, un ar kuriem II pielikumu groza, lai to pielāgotu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, un konkrēti:- a)II pielikuma A daļā dotajā piesārņojošo vielu kategoriju sarakstā pievieno vai no saraksta izņem piesārņojošās vielas;
- b)atjaunina II pielikuma B daļā izklāstīto metodiku;
- c)šīs direktīvas II pielikuma C daļā iekļauj upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas, par kurām tā ir noteikusi, ka attiecīgā gadījumā piemērojami Savienības līmenī noteikti VKS, kas nodrošina saskaņotu un zinātniski pamatotu Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu, un šīs direktīvas II pielikuma C daļā norāda minētajām piesārņojošām vielām atbilstošos VKS.
4.Kad Komisija lemj, kurām upes baseinam specifiskajām piesārņojošajām vielām varētu būt vajadzīgs noteikt Savienības līmeņa VKS, tā ņem vērā šādus kritērijus:- a)piesārņojošo vielu radītais risks, kas aptver arī vielas bīstamību, vidē sastopamās koncentrācijas un, koncentrāciju, kuras pārsniegšanas gadījumā varētu sagaidīt ietekmi, un to kumulatīvo ietekmi; [Gr. 119]
- b)atšķirības starp valstu VKS, kurus dažādas dalībvalstis noteikušas upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām, un tas, cik lielā mērā šādas atšķirības ir pamatotas;
- c)to dalībvalstu skaits, kuras jau īsteno VKS, kas noteikti izskatāmajām upes baseinam specifiskajām piesārņojošajām vielām.
5.Prioritārās vielas, kas 1. punktā minētās pārskatīšanas rezultātā no prioritāro vielu saraksta izņemtas, jo tās vairs nerada Savienības mēroga risku, saskaņā ar 8.d pantu iekļauj II pielikuma C daļā, kurā uzskaita upes baseinam specifiskās piesārņojošās vielas un saistītos saskaņotos VKS, kas jāīsteno gadījumos, kad piesārņojošās vielas ir problemātiskas valsts vai reģionālā mērogā.
6.Lai palīdzētu Komisijai pārskatīt I un II pielikumu, ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus. Minētajos zinātniskajos ziņojumos ņem vērā:- a)ECHA Riska novērtēšanas komitejas un Sociālekonomiskās analīzes komitejas atzinumus;
- b)saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu izveidoto monitoringa programmu rezultātus;
- c)monitoringa datus, kas savākti saskaņā ar šīs direktīvas 8.b panta 4. punktu;
- d)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/118/EK* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184** pielikumu pārskatīšanas iznākumu;
- e)augsnes piesārņojuma novēršanas prasības un arī saistītos monitoringa datus;
- f)Savienības pētnieciskās programmas un zinātniskās publikācijas, arī informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, un/vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas;
- g)attiecīgo ieinteresēto personu izteiktās piezīmes un sniegto informāciju.
6a. Līdz 2025. gada 12. janvārim Komisija nosaka tehniskas pamatnostādnes par analīzes metodēm rādītājā “PFAS kopā” iekļauto perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu monitoringam. Līdz 2026. gada 12. janvārim Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 9. pantu, lai grozītu šo direktīvu, nosakot kvalitātes standartu rādītājam “PFAS kopā” un attiecīgi grozot I pielikumu. [Gr. 120]
6b. Līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija nosaka tehniskas pamatnostādnes par analīzes metodēm bisfenolu monitoringam, rādītājā “bisfenoli kopā” iekļaujot vismaz bisfenolu A, bisfenolu B un bisfenolu S. Līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 9. pantu, lai grozītu šo direktīvu, nosakot VKS rādītājam “bisfenoli kopā”, tam izmantojot relatīvās potences koeficientu, un attiecīgi grozot I pielikumu. [Gr. 121]
7.Reizi sešosčetros gados ECHA sagatavo un dara publiski pieejamu ziņojumu, kurā apkopoti saskaņā ar 6. punktu sagatavoto zinātnisko ziņojumu konstatējumi. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši piecitrīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. [Gr. 122]
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.).;”
(6)direktīvas 8.a pantu aizstāj ar šādu:“8.a pants
Īpaši noteikumi par atsevišķām vielām
1.Neskarot Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.3. iedaļas prasības par vispārējo ķīmiskās kvalitātes rādītāju noformēšanu un mērķus un pienākumus, kuri noteikti minētās direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar minētās direktīvas 13. pantu, dalībvalstis var paredzēt papildu kartes, kuras atsevišķi no informācijas par pārējām šīs direktīvas I pielikuma A daļā nosauktajām vielām satur ar ķīmisko stāvokli saistīto informāciju par vienu vai vairākām šādām vielām:- a)vielas, kuras I pielikuma A daļā identificētas par tādām, kas darbojas līdzīgi kā visuresošas PBT;
- b)iepriekšējā saskanīgi ar 8. pantu veiktā pārskatīšanā jaunidentificētas vielas;
- c)vielas, kurām iepriekšējā saskanīgi ar 8. pantu veiktā pārskatīšanā noteikti stingrāki VKS.
Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, dalībvalstis var norādītnorāda apmēru, kādā pieļaujams novirzīties no VKS vērtības, kura noteikta attiecībā uz pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajām vielām. Dalībvalstis, kas paredzējušas pirmajā daļā minētās papildu kartes, cenšas nodrošināt šo karšu savstarpēju salīdzināmību upju baseinu un Savienības līmenī un datus dara pieejamus saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1024**. [Gr. 123]
2.Vielas, kas I pielikuma A daļā identificētas par tādām, kas darbojas līdzīgi kā visuresošas PBT, un kas vairs nav atļautas un netiek izmantotas Savienībā, dalībvalstis drīkst monitorēt mazāk intensīvi, nekā prioritāro vielu ziņā prasīts šīs direktīvas 3. panta 4. punktā un Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā, taču ar noteikumu, ka attiecībā uz pirmo minēto vielu klātesību ūdens vidē monitorings ir reprezentatīvs un ir pieejama statistiski stabila bāzes līnija. Principā saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 6. punkta otro daļu monitoringam būtu jānotiek reizi trijos gados, izņemot ja tehniskās zināšanas un ekspertu slēdziens pamato citu biežumu. [Gr. 124]
3.Dalībvalstis no [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 18 mēneši] divus gadus monitorē estrogēno vielu klātesību ūdens objektos un tālab izmanto uz ietekmi balstītas monitoringa metodes. Katrā no abiem gadiem monitoringu veic vismaz četras reizes, un dalībvalstis to dara vietās, kur šīs direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitītos trīs estrogēnos hormonus, proti, 7-beta-estradiolu (E2), estronu (E1) un alfa-etinilestradiolu (EE2) ar ierastajām analītiskajām metodēm monitorē saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu un minētās direktīvas V pielikumu. Dalībvalstis var izmantot monitoringa vietu tīklu, kas reprezentatīvu virszemes ūdens objektu uzraudzības monitoringa vajadzībām noteikts saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.3.1. punktu.
3a. Komisija 12 mēnešu laikā pēc tam, kad ir pagājis 3. punktā minētais divu gadu periods, publicē ziņojumu par to metožu uzticamību, kuras balstītas uz ietekmi, un tajā salīdzina uz ietekmi balstītos rezultātus ar rezultātiem, kas gūti, izmantojot ierastās metodes, monitorējot trīs 3. punktā minētās estrogēnās vielas, līdz, iespējams, nākotnē tiks noteiktas uz ietekmi balstītas izraisītājvērtības.
Kad uz ietekmi balstītās metodes ir gatavas izmantošanai arī attiecībā uz citām vielām, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, pievienojot prasību dalībvalstīm izmantot uz ietekmi balstītas metodes līdztekus ierastajām monitoringa metodēm, lai veiktu monitoringu ar mērķi novērtēt minēto vielu klātbūtni ūdens objektos. [Gr. 125]
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).;”
(7)direktīvas 8.b pantu aizstāj ar šādu:“8.b pants
Novērojamo vielu saraksts
1.Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem, ņemot vērā ECHA sagatavotos zinātniskos ziņojumus, izveido novērojamo vielu sarakstu, proti, to vielu sarakstu, par kurām no dalībvalstīm jāsavāc Savienības mērogā veikta monitoringa dati, un nosaka formātus, kādi dalībvalstīm jāizmanto, lai minētā monitoringa rezultātus un ar tiem saistīto informāciju paziņotu Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Novērojamo vielu sarakstā ir vienlaikus ne vairāk kā 10 vieluvismaz piecas potenciāli problemātiskas vielas vai vielu grupu un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielasgrupas, ko izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija (arī saskaņā ar ceturto daļu) liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu., izņemot, ja tādu izraugāmo vielu vai vielu grupu, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu risku ūdens videi vai ievērojamu risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, skaits ir mazāks par pieci, un šādā gadījumā novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskasvisas minētās vielas.
Papildus minimālajam vielu vai vielu grupu skaitam novērojamo vielu saraksts var ietvert arī piesārņojuma rādītājus.
Novērojamo vielu sarakstā precizē monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. [Gr. 126]
Piemērotas monitoringa metodes mikroplastmasai un atsevišķiem antimikrobiālās rezistences gēniem identificē pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā [mēneša pirmā diena pēc tam, kad pagājuši 18 mēneši pēc šīs grozījumu direktīvas stāšanās spēkā]. Saskaņā ar 2. punktu mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas tiem piemērotasminētās monitoringa metodes. Komisija arī apsver, vai novērojamo vielu sarakstā ir jāiekļauj sulfāti, ksantāti un nebūtiski pesticīdu metabolīti (nrMs), lai saistībā ar šīs direktīvas darbības jomu uzlabotu datu pieejamību par to klātbūtni. [Gr. 127]
ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus, kas Komisijai palīdz izraudzīties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas un piesārņojuma rādītājus, un tajos ņem vērā: [Gr. 128]- a)šīs direktīvas I pielikuma nesenākās regulārās pārskatīšanas rezultātus;
- b)ieinteresēto personu ieteikumus, kas minēti Direktīvas 2008/105/EK 8. pantā;
- c)upju baseinu apgabalu raksturojumu, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu, un saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu izveidoto monitoringa programmu rezultātus;
- d)informāciju par saražoto vielas daudzumu, lietojuma modeļiem, raksturīgajām īpašībām (attiecīgā gadījumā arī par daļiņu izmēru), koncentrācijām vidē un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību un ūdens vidi. Te ietilpst arī informācija, kas savākta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, Regulu (EK) Nr. 1107/2009, Regulu (ES) Nr. 528/2012, Regulu (ES) 2019/6, Direktīvu 2001/83/EK un Direktīvu 2009/128/EK;
- e)pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas un pierādījumus, arī informāciju par attīstības tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju un datus, kas savākti, izmantojot tālizpētes, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošananovērošanu (Copernicus pakalpojumi), in situ sensorisensorus un ierīces, vai amatierzinātnes datus, izmantojot un mākslīgā intelekta, un progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas. [Gr. 129]
Reizi trijos gados ECHA sagatavo ziņojumu, kurā apkopoti saskaņā ar ceturto daļu sagatavoto zinātnisko ziņojumu konstatējumi, un šo ziņojumu dara publiski pieejamu. Pirmo ECHA ziņojumu dara pieejamu līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir divdesmit pirmā mēneša pirmā diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
2.Novērojamo vielu sarakstu atjaunina līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir divdesmit trešā mēneša pēdējā diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam vēlākais ik pēc 36 mēnešiem vai biežāk, ja jauni zinātniskie pierādījumi liecina, ka saraksts jāatjaunina starpposmā starp atsevišķajām pārskatīšanas reizēm.
Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem izvērtē ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto rūpniecisko darbību ietekmi uz ūdens kvalitāti un informē Komisiju par jauniem identificētiem apdraudējumiem, lai tā var attiecīgi atjaunināt novērojamo vielu sarakstu. Izvērtējums ir viegli pieejams sabiedrībai.
Kad Komisija atjaunina novērojamo vielu sarakstu, tā no pastāvošā saraksta izņem vielas, kuru radīto risku ūdens videi Komisijas ieskatā ir iespējams novērtēt bez papildu monitoringa datiem. Ja novērojamo vielu saraksta atjaunināšanas laikā tiek uzskatīts, ka kādas atsevišķas vielas vai vielu grupas radīto risku ūdens videi nevar novērtēt bez papildu monitoringa datiem, minēto vielu vai vielu grupu var sarakstā paturēt vēl uz vienu periodu, kas nav ilgāks par trim gadiem. Katrā atjauninātajā novērojamo vielu sarakstā iekļauj arī vienu vai vairākas jaunas vielas, kuras Komisijas ieskatā, ko pamato ECHA zinātniskie ziņojumi, rada risku ūdens videi. [Gr. 130]
3.Dalībvalstis īpaši izraudzītās reprezentatīvās monitoringa stacijās 24 mēnešus pēc kārtas veic katras novērojamo vielu sarakstā iekļautās vielas vai vielu grupas monitoringu. Monitoringa periods sākas sešu mēnešu laikā pēc vielas iekļaušanas sarakstā.
Katra dalībvalsts izraugās vismaz vienu monitoringa staciju un, ja valstī ir vairāk nekā miljons iedzīvotāju, papildus vēl vienu staciju, un papildus vēl tādu skaitu staciju, kurš atbilst valsts ģeogrāfiskajai platībai, izteiktai kvadrātkilometros un dalītai ar 60 000 (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim), un papildus vēl tādu skaitu staciju, kurš atbilst valsts iedzīvotāju skaitam, dalītam ar pieciem miljoniem (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim).
Kad dalībvalstis katrai vielai vai vielu grupai izvēlas reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un sezonu, tās ņem vērā vielas vai vielu grupas lietojuma modeļus un iespējamo klātesību. Monitoringa biežums nav mazāks par divām reizēm gadā, izņemotMonitoringu veic ne retāk kā divas reizes gadā. Kā noteikts saskaņā ar 1. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā, ar kuru izveido novērojamo vielu sarakstu, monitoringu veic biežāk attiecībā uz vielām, kas jutīgi reaģē uz klimatiskajām vai sezonālajām svārstībām: tām monitoringu veic biežāk un tā, arī nokrišņu daudzumu, un vielām, kā noteikts īstenošanas aktā, ar kuru novērojamo vielu sarakstu izveido un kas pieņemts, izpildot 1. punktu kuru koncentrācija var īsā laikā strauji palielināties to izmantošanas sezonālo svārstību dēļ. [Gr. 131]
Ja dalībvalsts spēj iegūt un Komisijai iesniegt no pastāvošām monitoringa programmām vai pētījumiem ņemtus pietiekamus, salīdzināmus, reprezentatīvus un nesenus monitoringa datus par konkrētu vielu vai vielu grupu, tā var nolemt novērojamo vielu saraksta mehānismā paredzēto papildu monitoringu minētajai vielai vai vielu grupai neveikt, taču tad vielas vai vielu grupas pastāvošā monitoringa metodikai jāatbilst monitoringa matricām un analīzes metodēm, kuras minētas īstenošanas aktā, ar ko novērojamo vielu saraksts izveidots, kā arī jāatbilst Direktīvas 2009/90/EK* prasībām.
4.Šā panta 3. punktā minētā monitoringa rezultātus dalībvalstis dara pieejamus saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. panta 4. punktu un īstenošanas aktu, ar ko novērojamo vielu sarakstu izveido un kas pieņemts, izpildot 1. punktu. Papildus tās dara pieejamu informāciju par monitoringa staciju reprezentativitāti un monitoringa stratēģiju.
5.Šā panta 3. punktā minētā 24 mēnešu perioda beigās ECHA pārskata monitoringa rezultātus un novērtē, kuru vielu vai vielu grupu monitorings jāturpina vēl 24 mēnešus un kuras tāpēc ir jāpatur novērojamo vielu sarakstā, un kuras vielas vai vielu grupas var no novērojamo vielu saraksta izņemt.
Ja Komisija, ņemot vērā pirmajā daļā minēto ECHA novērtējumu, secina, ka ūdens videi radītā riska turpmākai novērtēšanai papildu monitorings nav vajadzīgs, minēto novērtējumu ņem vērā, kad saskaņā ar 8. pantu pārskata I vai II pielikumu.
* Komisijas Direktīva 2009/90/EK (2009. gada 31. jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.).;”
7a) direktīvā iekļauj šādu 8.ba pantu:“8.ba pants
Komisija ne vēlāk kā... [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] iesniedz ietekmes novērtējumu, kurā izskatīta iespēja šajā direktīvā iekļaut paplašinātas ražotāja atbildības mehānismu, kas nodrošina, ka ražotāji, kuri laiž tirgū produktus, kas satur jebkuru no I pielikumā norādītajām vielām vai maisījumiem, kā arī potenciāli problemātiskas vielas, kas iekļautas novērojamo vielu sarakstā atbilstīgi šai direktīvai, piedalās saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu izstrādāto monitoringa programmu izmaksu segšanā. Ietekmes novērtējumam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu nolūkā grozīt šo direktīvu.” [Gr. 132]
7b) iekļauj šādu pantu:“8.bb pants
Eiropas monitoringa mehānisms
Komisija līdz ... [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveido vienotu monitoringa mehānismu monitoringa prasību pārvaldībai pēc dalībvalstu pieprasījuma.
Komisija nosaka monitoringa mehānisma darbību, kas cita starpā ietver šādus aspektus:- a) monitoringa mehānisma izmantošana ir brīvprātīga un neskar pasākumus, ko dalībvalstis jau ieviesušas;
- b) darbības procedūras, ko piemēro dalībvalstis, kuras plāno izmantot monitoringa mehānismu, un kas cita starpā ietver paziņojumu Komisijai, kurā tām precīzi jānorāda savas monitoringa vajadzības vai spējas un paraugu pārvaldības protokoli, kā arī tas, cik ilgu laiku tās plāno piedalīties mehānismā;
- c) finansējuma avoti, kas var ietvert attiecīgos Savienības struktūrfondus un programmas, kā arī privātā sektora ieguldījumu, cita starpā paplašinātas ražotāja atbildības mehānisma satvarā, kad tas ieviests saskaņā ar 8.ba punktu.” [Gr. 133]
(8)iekļauj šādu 8.d pantu:“8.d pants
Upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas
1.Šīs direktīvas II pielikuma A daļā uzskaitītajās kategorijās ietilpstošu upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu VKS dalībvalstis nosaka saskaņā ar šīs direktīvas II pielikuma B daļā izklāstīto procedūru un piemēro tad, ja, pamatojoties uz analīzēm un pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/ES 5. pantu, ir konstatēts, ka minētās piesārņojošās vielas rada risku ūdens objektiem vienā vai vairākos savas upes baseina apgabalos.
Pirmajā daļā minētos VKS dalībvalstis līdz [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 18 mēneši] dara zināmus ECHA. ECHA šo informāciju dara publiski pieejamu.
2.Ja upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu VKS ir saskaņā ar 8. pantu noteikti Savienības līmenī un norādīti II pielikuma C daļas sarakstā, minētie VKS ir pārāki par upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu VKS, kuri saskaņā ar 1. punktu noteikti valsts līmenī. Minētos Savienības līmenī noteiktos VKS dalībvalstis piemēro arī tālab, lai noteiktu, vai upes baseinam specifiskās piesārņojošās vielas, kas uzskaitītas II pielikuma C daļā, ir riska faktors.
3.Lai ūdens objekta ķīmisko stāvokli varētu uzskatīt par labu un tādu, kas atbilst Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 24. punkta definīcijai, piemērojamajiem VKS, kuri noteikti valsts vai – attiecīgā gadījumā – Savienības līmenī, ir jābūt izpildītiem.;
3a. Nosakot un piemērojot VKS upju baseiniem specifiskām piesārņojošām vielām, dalībvalstis var ņemt vērā metālu bioloģisko pieejamību.” [Gr. 134]
(8a) direktīvas 9.a panta 2. punktu groza šādi:“2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 8. punktā, 8. panta 3., 6.a un 6.b punktā un 8.a panta 3.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz sešu gadu laikposmu no [Publikāciju birojs ieraksta šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms sešu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.” [Gr. 135]
(8b) direktīvas 9.a panta 3. punktu groza šādi:“3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 8. punktā, 8. panta 3., 6.a un 6.b punktā un 8.a panta 3.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.” [Gr. 136]
(8c) direktīvas 9.a pantā iekļauj šādu 3.a punktu:“3.a Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.”” [Gr. 137]
(8d) direktīvas 9.a panta 5. punktu groza šādi:“5. Saskaņā ar 3. panta 8. punktu, 8. panta 3., 6.a vai 6.b punktu vai 8.a panta 3.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.””▌ [Gr. 138]
(9)direktīvas 10. pantu svītro;(10)direktīvas I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas V pielikumu;(11)pievieno II pielikumu, kas dots šīs regulas VI pielikumā.4. pants1.Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 18 mēneši].2.Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.5. pantsŠī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.6. pantsŠī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.…,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētāja priekšsēdētājs / priekšsēdētāja
I PIELIKUMSDirektīvas 2000/60/EK V pielikumu groza šādi:
(1)pielikuma 1.1.1.–1.1.4. punktu aizstāj ar šādiem:
“1.1.1. “Upes
Bioloģiskie faktori
Ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji
Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji
Ihtiofaunas sastāvs, summārie rādītāji un vecuma struktūra
Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus
Hidroloģiskais režīms
ūdens tecējuma daudzums un dinamika
saistība ar gruntsūdens objektiem
Upju nepārtrauktība
Morfoloģiskie apstākļi
upju dziļuma un platuma izmaiņas
gultņu struktūra un substrāts
krasta zonas struktūra
Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus
Termiskie apstākļi
Bagātināšanās ar skābekli
Sāļums
Paskābināšanās rādītāji
Stāvoklis ar barības vielām
1.1.2.Ezeri
Bioloģiskie faktori
Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa
Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji
Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji
Ihtiofaunas sastāvs, summārie rādītāji un vecuma struktūra
Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus
Hidroloģiskais režīms
ūdens tecējuma daudzums un dinamika
ūdens apmaiņas periods
saistība ar gruntsūdens objektu
Morfoloģiskie apstākļi
ezera dziļuma izmaiņas
ezera gultnes apjoms, struktūra un substrāts
ezera krasta struktūra
Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus
Caurredzamība
Termiskie apstākļi
Bagātināšanās ar skābekli
Sāļums
Paskābināšanās rādītāji
Stāvoklis ar barības vielām
1.1.3.Pārejas ūdeņi
Bioloģiskie faktori
Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa
Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji
Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji
Ihtiofaunas sastāvs un summārie rādītāji
Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus
Morfoloģiskie apstākļi
dziļuma izmaiņas
gultnes apjoms, struktūra un substrāts
paisuma–bēguma zonas struktūra
Plūdmaiņu režīms
saldūdens plūsma
pakļaušana viļņu iedarbībai
Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus
Caurredzamība
Termiskie apstākļi
Bagātināšanās ar skābekli
Sāļums
Stāvoklis ar barības vielām
1.1.4.Piekrastes ūdeņi
Bioloģiskie faktori
Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa
Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji
Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji
Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus
Morfoloģiskie apstākļi
dziļuma izmaiņas
krasta gultnes struktūra un substrāts
paisuma–bēguma zonas struktūra
Plūdmaiņu režīms
valdošo straumju virziens
pakļaušana viļņu iedarbībai
Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus
Caurredzamība
Termiskie apstākļi
Bagātināšanās ar skābekli
Sāļums
Stāvoklis ar barības vielām;”
(2)pielikuma 1.2.1. punktā tabulu “Fizikālķīmiskās kvalitātes faktori” aizstāj ar šādu:
“Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori
Faktors
Ļoti labi rādītāji
Labi rādītāji
Vidēji rādītāji
|
Vispārējie apstākļi
Vispārējo fizikālķīmisko faktoru vērtības pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem. Barības vielu koncentrācijas saglabājas diapazonā, kas parasti raksturīgs neskartiem apstākļiem. Sāļuma, pH, skābekļa bilances, skābju neitralizēšanas spējas un temperatūru līmeņi neliecina par antropogēniem traucējumiem un saglabājas diapazonā, ko parasti saista ar neskartiem apstākļiem.
Temperatūra, skābekļa bilance, pH, skābju neitralizēšanas spēja un sāļums nesasniedz līmeņus, kuri ir ārpus diapazona, kas noteikts, lai nodrošinātu tipam raksturīgās ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem. Barības vielu koncentrācijas nepārsniedz līmeņus, kas noteikti, lai nodrošinātu tipam raksturīgās ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.
Apstākļi ir savienojami ar to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.”;
|
(3)pielikuma 1.2.2. punktā tabulu “Fizikālķīmiskās kvalitātes faktori” aizstāj ar šādu:
“Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori
Faktors
Ļoti labi rādītāji
Labi rādītāji
Vidēji rādītāji
|
Vispārējie apstākļi
Vispārējo fizikālķīmisko faktoru vērtības pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem. Barības vielu koncentrācijas saglabājas diapazonā, kas parasti raksturīgs neskartiem apstākļiem. Sāļuma, pH, skābekļa bilances, skābju neitralizēšanas spējas, caurredzamības un temperatūras līmeņi neliecina par antropogēniem traucējumiem un saglabājas diapazonā, ko parasti saista ar neskartiem apstākļiem.
Temperatūra, skābekļa bilance, pH, skābju neitralizēšanas spēja, caurredzamība un sāļums nesasniedz līmeņus, kuri ir ārpus diapazona, kas noteikts, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem. Barības vielu koncentrācijas nepārsniedz līmeņus, kas noteikti, lai nodrošinātu tipam raksturīgās ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.
Apstākļi ir savienojami ar to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.”;
|
(4)pielikuma 1.2.3. punktā tabulu “Fizikālķīmiskās kvalitātes faktori” aizstāj ar šādu:
“Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori
Faktors
Ļoti labi rādītāji
Labi rādītāji
Vidēji rādītāji
|
Vispārējie apstākļi
Vispārējie fizikālķīmiskie faktori pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem. Barības vielu koncentrācijas saglabājas diapazonā, kas parasti raksturīgs neskartiem apstākļiem. Temperatūra, skābekļa bilance un caurredzamība neliecina par antropogēniem traucējumiem un saglabājas diapazonā, ko parasti saista ar neskartiem apstākļiem.
Temperatūra, skābekļa bilance un caurredzamība nesasniedz līmeņus, kas neiekļaujas diapazonos, kuri noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem. Barības vielu koncentrācijas nepārsniedz līmeņus, kas noteikti, lai nodrošinātu tipam raksturīgās ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.
Apstākļi ir savienojami ar to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.”;
|
(5)pielikuma 1.2.4. punktā tabulu “Fizikālķīmiskās kvalitātes faktori” aizstāj ar šādu:
“Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori
Faktors
Ļoti labi rādītāji
Labi rādītāji
Vidēji rādītāji
|
Vispārējie apstākļi
Vispārējie fizikālķīmiskie faktori pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem. Barības vielu koncentrācijas saglabājas diapazonā, kas parasti raksturīgs neskartiem apstākļiem. Temperatūra, skābekļa bilance un caurredzamība neliecina par antropogēna rakstura traucējumiem un iekļaujas diapazonos, kas parasti raksturīgi neskartiem apstākļiem.
Temperatūra, skābekļa bilance un caurredzamība nesasniedz līmeņus, kas neiekļaujas diapazonos, kuri noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem. Barības vielu koncentrācijas nepārsniedz līmeņus, kas noteikti, lai nodrošinātu tipam raksturīgās ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.
Apstākļi ir savienojami ar to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.”;
|
(6)pielikuma 1.2.5. punktā tabulu groza šādi:
a)piekto rindu ar ierakstu “Īpašas sintētiskas piesārņojošas vielas” svītro;
b)sesto rindu ar ierakstu “Īpašas nesintētiskas piesārņojošas vielas” svītro;
c)septīto rindu ar 1. piezīmi svītro;
(7)pielikuma 1.2.6. punktu svītro;
(8)pielikuma 1.3. punktā pievieno šādu ceturto un piekto daļu:
“Ja monitoringa tīkls ietver zemes novērošanu un attālo uzrādi, nevis vietējus paraugu ņemšanas punktus, vai ietver citus novatoriskus paņēmienus, monitoringa tīkla kartē iekļauj informāciju par kvalitātes faktoriem un ūdens objektiem vai ūdens objektu grupām, kas ar šādām metodēm monitorēti. Norāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laiciskie un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas punktos.
Ķīmisko piesārņotāju monitoringā un jo īpaši skrīningā dalībvalstis vajadzības gadījumā var pielietot pasīvas paraugu ņemšanas metodes ar nosacījumu, ka ar tām netiek pārāk zemu novērtēta to piesārņojošo vielu koncentrācija, kurām piemēro vides kvalitātes standartus, un tādējādi tiek ticami identificēta “laba stāvokļa nesasniegšana” un ka piemērotajiem vides kvalitātes standartiem atbilstošu ūdens, biotas vai sedimentu paraugu ķīmisko analīzi veic ikreiz, kad šādu nesasniegšanu konstatē. Ar tādiem pašiem nosacījumiem dalībvalstis var piemērot arī uz ietekmi balstītas paraugu ņemšanas metodes.;”
(9)pielikuma 1.3.1. punktā pēdējo daļu “Kvalitātes faktoru izvēle” aizstāj ar šādu:
“Kvalitātes faktoru izvēle
Uzraudzības monitoringu veic katrai monitoringa vietai vienu gadu laika posmā, uz ko attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns. Uzraudzības monitorings aptver:
a)parametrus, kas uzrāda visus bioloģiskās kvalitātes faktorus;
b)parametrus, kas uzrāda visus hidromorfoloģiskās kvalitātes faktorus;
c)parametrus, kas uzrāda visus vispārējās fizikālķīmiskās kvalitātes faktorus;
d)prioritārā saraksta piesārņojošās vielas, kas tiek novadītas vai citādā veidā ienestas upes baseinā vai apakšbaseinā;
e)citas piesārņojošas vielas, kas ievērojamos daudzumos tiek novadītas vai citādā veidā ienestas upes baseinā vai apakšbaseinā.
Tomēr, ja iepriekšējais uzraudzības monitorings parādījis, ka attiecīgā ūdenstilpe ir sasniegusi labu stāvokli, un, izskatot II pielikumā minēto cilvēka darbības ietekmi, nav pierādījies, ka ūdenstilpi skarošās ietekmes ir mainījušās, uzraudzības monitoringu veic par vienu no katriem trim upes baseina apsaimniekošanas plāniem.;”
(10)pielikuma 1.3.2. punktu groza šādi:
“a) trešajā daļā “Monitoringa vietu izvēle” pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Operatīvo monitoringu veic visām ūdenstilpēm, kuras, pamatojoties vai nu uz ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar II pielikumu, vai uzraudzības monitoringu, identificē par tādām, kurās pastāv risks, ka tās var neatbilst 4. pantā noteiktajiem vides aizsardzības mērķiem, kā arī tām ūdenstilpēm, kurās tiek novadītas vai citādā veidā ienestas prioritārā saraksta vielas vai kurās ievērojamos daudzumos tiek novadītas vai citādā veidā ienestas upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas.”;
b)ceturtajā daļā “Kvalitātes faktoru izvēle” otro ievilkumu aizstāj ar šādu:
“– visas prioritārās vielas, kas tiek novadītas vai citādā veidā ienestas ūdens objektos, un visas upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas, kas ievērojamos daudzumos tiek novadītas vai citādā veidā ienestas ūdens objektos,;”
(10a) pielikuma 1.3.4. punkta 4. daļu groza šādi:
“Monitoringa biežumu izvēlas un vajadzības gadījumā palielina, ņemot vērā parametru mainīgumu, kā pamatā ir gan dabīgi, gan antropogēni nosacījumi. Turklāt laiku, kad veic monitoringu, izvēlas tā, lai ņemtu vērā gadalaiku svārstību (vielu izmantošanas un ūdens līmeņa izmaiņu ziņā) ietekmi uz stāvokļa novērtējumu un tādējādi nodrošinātu, ka rezultāti atspoguļo antropogēnā spiediena un klimatisko svārstību izraisītās izmaiņas ūdenstilpē. Attiecībā uz prioritārajām vielām, kuras jutīgi reaģē uz klimatiskajām svārstībām, un prioritārajām vielām, kuru koncentrācija var īsā laikā strauji palielināties to izmantošanas sezonālo svārstību dēļ, monitoringu veic biežāk nekā citām vielām.” [Gr. 139]
(11)pielikuma 1.3.4. punkta tabulā zem virsraksta “Fizikālķīmiskās kvalitātes faktors” sestajā rindā vārdus “Citas piesārņojošās vielas” aizstāj ar vārdiem “Upes baseinam specifiskas piesārņojošās vielas”;
(12)pielikuma 1.4.1. punktu groza šādi:
a)punkta vii) apakšpunktā svītro otro teikumu;
b)punkta viii) apakšpunktu svītro;
c)punkta ix) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“ix) Savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas rezultātus, kā arī vērtības, kas dalībvalstu monitoringa sistēmu klasificēšanas vajadzībām noteiktas saskaņā ar i)–viii) punktu, publicē sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 20. pantu pieņemts deleģētais akts.;”
(13)pielikuma 1.4.2. punktā svītro iii) apakšpunktu;
(14)pielikuma 1.4.3. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Ja ūdens objekts atbilst visiem vides kvalitātes standartiem, kas noteikti Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā, un vides kvalitātes standartiem, kas noteikti saskaņā ar minētās direktīvas 8. un 8.d pantu, šo ūdens objektu reģistrē kā tādu, kas ir sasniedzis labus ķīmiskās kvalitātes rādītājus.;”
(15)pielikuma 2.2.1. punktā pievieno šādu daļu:
“Ja vietēju paraugu ņemšanas punktu vietā monitoringa tīkls paredz izmantot zemes novērošanas metodes vai attālo uzrādi, vai citus novatoriskus paņēmienus, jānorāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laiciskie un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas punktos.;”
(16)pielikuma 2.3.2. punktu aizstāj ar šādu:
“2.3.2. “Labu gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju definīcija
Faktori
Labi rādītāji
|
Vispārējie apstākļi
Gruntsūdens objekta ķīmiskais sastāvs ir tāds, ka piesārņojošo vielu koncentrācijas: – kā precizēts tālāk, nerada sālsūdens vai citu vielu ieplūšanas sekas, – nepārsniedz gruntsūdeņu kvalitātes standartus, kas norādīti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā, gruntsūdeņus piesārņojošo vielu robežvērtības un piesārņojuma rādītājus, kas noteikti saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un Savienības mēroga robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 3. punktu, – nav tādas, kuru rezultātā nebūtu iespējams sasniegt vides aizsardzības mērķus, kas 4. pantā precizēti attiecībā uz saistītiem virszemes ūdeņiem, nedz arī izraisa jebkādu būtisku šādu gruntsūdens objektu ekoloģiskās vai ķīmiskās kvalitātes rādītāju pazemināšanos vai jebkādu būtisku kaitējumu sauszemes ekosistēmām, kuras no konkrētā gruntsūdens objekta ir tiešā veidā atkarīgas.
|
Vadītspēja
Vadītspējas izmaiņas neuzrāda sāļu vai citu vielu iekļūšanu gruntsūdens objektā”;
|
(17)pielikuma 2.4.1. punktā pievieno šādu daļu:
“Ja vietēju paraugu ņemšanas punktu vietā monitoringa tīkls paredz izmantot zemes novērošanu vai attālo uzrādi, vai citus novatoriskus paņēmienus, jānorāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laiciskie un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas punktos.;”
(18)pielikuma 2.4.5. punktu aizstāj ar šādu:
“2.4.5. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju interpretēšana un noformēšana
Kad novērtē gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītājus, individuālu gruntsūdens objekta monitoringa punktu rezultātus agregē par objektu kopumā. Monitoringa rezultātu vidējo vērtību katram gruntsūdens objekta vai objektu grupas punktam aprēķina šādiem parametriem:
a)ķīmiskie parametri, kuru kvalitātes standarti noteikti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā;
b)ķīmiskie parametri, kuriem ir saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu noteiktas valsts robežvērtības;
c)ķīmiskie parametri, kuriem ir saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 8. panta 3. punktu noteiktas Savienības mēroga robežvērtības.
Pirmajā daļā minētās vidējās vērtības izmanto, lai pierādītu atbilstību labiem gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītājiem, kas noteikti ar atsauci uz pirmajā daļā minētajiem kvalitātes standartiem un robežvērtībām.
Pildot 2.5. punkta prasību, dalībvalstis iesniedz gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju karti, kurā izmantots tālāk norādītais krāsu kods.
Labi rādītāji: zaļš
Vāji rādītāji: sarkans
Ar melnu punktuTurklāt dalībvalstis kartē turklātar melnu punktu atzīmē gruntsūdens objektus, kuros konstatēta būtiska un stabila jebkādu piesārņojošu vielu koncentrācijas palielināšanās tendence (arī sezonāla augšupēja tendence, kuru cita starpā izraisījusi vāja ūdenstilpes notece), ko izraisījusi cilvēka darbības ietekme. Tendences mazināšanos kartē norāda ar zilu punktu. [Gr. 140]
Šīs kartes iekļauj upes baseina apsaimniekošanas plānos..”
II PIELIKUMSDirektīvas 2000/60/EK VIII pielikumu groza šādi:
1)pielikuma 10. punktu aizstāj ar šādu:
“10. Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa., kā arī materiāli, par kuriem zināms, ka no tiem rodas mikroplastmasa vai nanoplastmasa;” [Gr. 141]
2)pievieno šādu 13. punktu:
“13. Mikroorganismi, gēni vai ģenētiskais materiāls, kas uzrāda pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu klātbūtni un it sevišķi cilvēkam vai lauksaimniecības dzīvniekiem patogēnu mikroorganismu klātbūtni..”
III PIELIKUMS“I PIELIKUMS
GRUNTSŪDEŅU KVALITĀTES STANDARTI
1. piezīme.: Zemāk 3.–7. ierakstā uzskaitīto piesārņojošo vielu kvalitātes standartus piemēro no ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pagājuši 18seši mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā], un mērķis ir labu ūdens ķīmiskās kvalitātes stāvokli panākt vēlākais līdz 2033. gada 22. decembrim. [Gr. 142]
Ja konkrēta gruntsūdeņu objekta gadījumā, jo īpaši tāda, kas atrodas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ekoloģiskajā tīklā atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK, uzskata, ka gruntsūdeņu kvalitātes standarti varētu neļaut sasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā precizētos vides aizsardzības mērķus attiecībā uz saistītajiem virszemes ūdeņu objektiem, vai to dēļ varētu būtiski pasliktināties šādu objektu ekoloģiskā vai ķīmiskā kvalitāte vai rasties jebkāds būtisks kaitējums pazemes ūdeņu vai sauszemes ekosistēmām, kuras ir tieši atkarīgas no minētā gruntsūdeņu objekta, nosaka stingrākas robežvērtības saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu un II pielikumu. Programmas un pasākumi, kas nepieciešami saistībā ar šādām robežvērtībām, attiecas arī uz darbībām, kas ietilpst Direktīvas 91/676/EEK darbības jomā. [Gr. 143]
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)
(6)
|
[Ieraksts] Nr.o
Vielas nosaukums
Vielu kategorija
CAS numurs (1)
ES numurs (2)
Kvalitātes standarts (3) [µg/l, ja nav norādīts citādi]
|
1
Nitrāti
Barības vielas
Nepiemēro
Nepiemēro
50 mg/l
|
2 [Gr. 144]
Aktīvās vielas pesticīdos, arī attiecīgajos metabolītos un sadalīšanās un ķīmiskās reakcijas produktos (4)
Pesticīdi
Nepiemēro
Nepiemēro
0,10,05 (individuāli)
(4a)
|
0,50,25(kopā) (5)
|
3
Perfluorētas un polifluorētas alkilvielas (PFAS): 24 koncentrāciju summa (6)
Rūpniecībā lietotas vielas
Sk. tabulas 6. zemsvītras piezīmi.
Sk. tabulas 6. zemsvītras piezīmi.
0,0044 (7)
|
3.a [Gr. 145]
PFAS kopā
Rūpniecībā lietotas vielas
Nepiemēro
Nepiemēro
(7a)
|
4 [Gr. 146]
Karbamazepīns
Zāles
298-46-4
Nepiemēro
0,250,025
|
5
Sulfametoksazols
Zāles
723-46-6
Nepiemēro
0,01
|
6
[Gr. 147]
Zāļu aktīvās vielas: kopā (8)
Zāles
Nepiemēro
Nepiemēro
0,250,025
|
7
[Gr. 148]
Maznozīmīgi pesticīdu metabolīti (nrM)
Pesticīdi
Nepiemēro
Nepiemēro
0,1 (9) vai 1 (10), vai 2,5 vai 5 (11) (individuāli)
|
0,1 (9) or 1 (10) vai 2,5 or 5 (12)
|
(1) CAS – Informatīvais ķīmijas dienests [Chemical Abstracts Service].
(2) ES numurs – Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksta (ELINCS) numurs.
(3) Šis parametrs ir kvalitātes standarts, kas izteikts ar gada vidējo vērtību. Ja nav citu norādījumu, tas attiecas uz visu vielu un izomēru kopējo koncentrāciju.
(4) “Pesticīdi” ir augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi, kas minēti attiecīgi 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu.
(4a) Šo robežvērtību piemēro tikai līdz brīdim, kad Komisija veic pārskatīšanu.
(5) Ar “kopā” saprot visu individuālo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu (arī attiecīgo metabolītu un noārdīšanās un ķīmiskās reakcijas produktu) koncentrāciju summu. Robežvērtību, kas noteikta visu atsevišķo pesticīdu summai, piemēro tikai līdz brīdim, kad Komisija veic pārskatīšanu.
(6)Attiecas uz šādiem savienojumiem (norādīts arī to CAS numurs, ES numurs un RPF jeb relatīvās potences koeficients): perfluoroktānskābe (PFOA) (CAS 335-67-1, EU 206-397-9) (RPF 1), perfluoroktānsulfoskābe (PFOS) (CAS 1763-23-1, EU 217-179-8) (RPF 2),perfluorheksānsulfoskābe (PFHxS) (CAS 355-46-4, EU 206-587-1) (RPF 0,6)), perfluornonānskābe (PFNA) (CAS 375-95-1, EU 206-801-3) (RPF 10), perfluorbutānsulfoskābe (PFBS) (CAS 375-73-5, EU 206-793-1) (RPF 0,001), perfluorheksānskābe (PFHxA) (CAS 307-24-4, EU 206-196-6) (RPF 0,01), perfluorbutānskābe (PFBA) (CAS 375-22-4, EU 206-786-3) (RPF 0,05), perfluorpentānskābe (PFPeA) (CAS 2706-90-3, EU 220-300-7) (RPF 0,03), perfluorpentānsulfoskābe (PFPeS) (CAS 2706-91-4, EU 220-301-2) (RPF 0,3005), perfluordekānskābe (PFDA) (CAS 335-76-2, EU 206-400-3) (RPF 7), perfluordodekānskābe (PFDoDA jeb PFDoA) (CAS 307-55-1, EU 206-203-2) (RPF 3), perfluorundekānskābe (PFUnDA jeb PFUnA) (CAS 2058-94-8, EU 218-165-4) (RPF 4), perfluorheptānskābe (PFHpA) (CAS 375-85-9, EU 206-798-9) (RPF 0,505), perfluortridekānskābe (PFTrDA) (CAS 72629-94-8, EU 276-745-2) (RPF 1,65), perfluorheptānsulfoskābe (PFHpS) (CAS 375-92-8, EU 206-800-8) (RPF 1,3), perfluordekānsulfoskābe (PFDS) (CAS 335-77-3, EU 206-401-9) (RPF 2), perfluortetradekānskābe (PFTeDA) (CAS 376-06-7, EU 206-803-4) (RPF 0,3), perfluorheksadekānskābe (PFHxDA) (CAS 67905-19-5, EU 267-638-1) (RPF 0,02), perfluoroktadekānskābe (PFODA) (CAS 16517-11-6, EU 240-582-5) (RPF 0,02), amonija perfluor-(2-metil-3-oksaheksanoāts) (HFPO-DA jeb Gen X) (CAS 62037-80-3) (RPF 0,06), propānskābe / amonija 2,2,3-trifluor-3-(1,1,2,2,3,3-heksafluor-3-(trifluormetoksi)propoksi)propanoāts (ADONA) (CAS 958445-44-8) (RPF 0,03), 2- (perfluorheksil)etilspirts (6:2 FTOH) (CAS 647-42-7, EU 211-477-1) (RPF 0,02), 2-(perfluoroktil)etanols (8:2 FTOH) (CAS 678-39-7, EU 211-648-0) (RPF 0,04) un etiķskābe / 2,2-difluor-2-((2,2,4,5-tetrafluor-5-(trifluormetoksi)-1,3-dioksolān-4-il)oksi)- (C6O4) (CAS 1190931-41-9) (RPF 0,06).
(7) Šis kvalitātes standarts ir summa, ko veido visu 6. zemsvītras piezīmē uzskaitīto 24 PFAS koncentrācijas, izteiktas ar 6. zemsvītras piezīmē norādītajiem RPF, proti, ar PFOA ekvivalentiem, kuri raksturo attiecīgās vielas potenci salīdzinājumā ar PFOA potenci.
(7a) Kvalitātes standartu nosaka Komisija ar deleģēto aktu.
(8) Ar “kopā” saprot visu individuālo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto zāļu (arī attiecīgo metabolītu un noārdīšanās produktu) koncentrāciju summu.
(9) Piemēro nrM, par kuriem ir maz datu, proti, tādiem nrM, par kuriem nav pieejami uzticami eksperimentālie dati, kas raksturo hronisko vai akūto ietekmi, kādu konkrētais nrM atstāj uz taksonomisko grupu, kuras sensitivitāte ticami prognozēta kā vislielākā.
(10) Piemēro nrM, par kuriem ir mēreni daudz datu, proti, tādiem nrM, par kuriem ir pieejami uzticami eksperimentālie dati, kas raksturo hronisko vai akūto ietekmi, kādu konkrētais nrM atstāj uz taksonomisko grupu, kuras sensitivitāte ticami prognozēta kā vislielākā, bet datu daudzums nav pietiekams, lai vielas ierindotu pie tādām, par kurām ir daudz datu.
(11) Piemēro nrM, par kuriem ir daudz datu, proti, tādiem nrM, par kuriem ir pieejami uzticami eksperimentālie dati vai vienlīdz uzticami dati, kas iegūti ar alternatīvām zinātniski validētām metodēm, un minētie dati raksturo hronisko vai akūto ietekmi, kādu konkrētais nrM atstāj uz vismaz vienas sugas aļģēm, bezmugurkaulniekiem un zivīm, tādējādi ļaujot pārliecinoši noteikt, kuras taksonomiskās grupas sensitivitāte ir vislielākā, un kuriem kvalitātes standartu var aprēķināt, izmantojot deterministisku pieeju un uzticamus datus par hronisku eksperimentālu toksicitāti minētajā taksonomiskajā grupā. Tālab dalībvalstis var piemērot jaunākos norādījumus, kas izstrādāti saistībā ar kopējo Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas stratēģiju (atjauninātie norādījumi Nr. 27). Individuāla nrM kvalitātes standarts ir 2,5, izņemot ja ar deterministisko pieeju aprēķinātais kvalitātes standarts ir augstāks, un tādā gadījumā piemērotais kvalitātes standarts ir 5.
(12) Ar “kopā”saprot visu individuālo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto nrM koncentrāciju summu katrā datu kategorijā.”
IV PIELIKUMSDirektīvas 2006/118/EK II pielikumu groza šādi:
(1)pielikuma A daļā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:
“Dalībvalstis nodrošina to, ka par piesārņojošo vielu un piesārņojuma rādītāju robežvērtībām kompetentās iestādes informē Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA). Saņemto informāciju ECHA nekavējoties publicē.;”
(1a)pielikuma B daļas virsrakstu aizstāj ar šādu:
“To piesārņojošo vielu un rādītāju obligātais saraksts, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu ir jānosaka robežvērtības” [Gr. 149]
(2)pielikuma B daļas 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Sintētiskas ķimikālijas
Primidons
Trihloretilēns
Tetrahloretilēns;”
(3)pielikuma C daļas nosaukumu aizstāj ar šādu:
“Informācija, kuru dalībvalstīm ir pienākums sniegt saistībā ar tām piesārņojošajām vielām un tiem piesārņojuma rādītājiem, kam dalībvalstis ir noteikušas robežvērtības;”
(4)pievieno šādu D daļu:
“D daļa
Valsts, reģionālā vai vietējā mērogā problemātiskas gruntsūdeņus piesārņojošās vielas: saskaņoto robežvērtību repozitorijs
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)
(6)
|
[Ieraksts] Nr.o
Vielas nosaukums
Vielu kategorija
CAS numurs(1)
ES numurs(2)
Robežvērtība [µg/l, ja nav norādīts citādi]
|
1
Trihloretilēns un tetrahloretilēns (abu summa)
Rūpniecībā lietotas vielas
79-01-6 un 127-18-4
201-167-4 un 204-825-9
10 (kopā)(3)
|
(1) CAS – Informatīvais ķīmijas dienests [Chemical Abstracts Service].
(2) ES numurs – Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksta (ELINCS) numurs.
(3) Ar “kopā” saprot trihloretilēna un tetrahloretilēna koncentrāciju summu.”
V PIELIKUMSDirektīvas 2008/105/EK I pielikumu groza šādi:
(1)pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu:
“VIDES KVALITĀTES STANDARTI (VKS) PRIORITĀRAJĀM VIELĀM VIRSZEMES ŪDEŅOS;”
(2)pielikuma A daļu aizstāj ar šādu:
“A DAĻA: VIDES KVALITĀTES STANDARTI
1. piezīme. Ja VKS norādīts kvadrātiekavās, tas nozīmē, ka attiecīgā vērtība vēl jāapstiprina, ņemot vērā Veselības, vidisko un jauno risku zinātniskās komitejas atzinumu.
(1)
(2)
(3)
(4)
(5)
(6)
(7)
(8)
(9)
(10)
(11)
(12)
(13)
|
[Ieraksts] Nr.
Vielas nosaukums
Vielu kategorija
CAS numurs (1)
ES numurs (2)
GVL-VKS (3) iekšējiem virszemes ūdeņiem (4)
[µg/l]
GVL-VKS (3)
citiem virszemes ūdeņiem
[µg/l]
MPK-VKS (5)
iekšējiem virszemes ūdeņiem (4)
[µg/l]
MPK-VKS (5)
citiem virszemes ūdeņiem
[µg/l]
VKS
biotai (6)
[μg/kg mitrā svara]
vai VKS sedimentiem [µg/kg sausā svara], ja tā norādīts
Identificēta par prioritāru bīstamo vielu
Identificēta par visuresošu noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku (uPBT) vielu
Identificēta par vielu, kas mēdz uzkrāties sedimentos un/vai biotā
|
(1)
Ieraksts par alahloru ir pārvietots uz II pielikuma C daļu.
|
(2)
Antracēns
Rūpniecībā lietotas vielas
120-12-7
204-371-1
0,1
0,1
0,1
0,1
X
X
|
(3) [Gr.
150]
Atrazīns
Herbicīdi
1912-24-9
217-617-8
0,6 0,1
0,6 0,01
2,0
2,0
|
(4)
Benzols
Rūpniecībā lietotas vielas
71-43-2
200-753-7
10
8
50
50
|
(5)
Brominēti difenilēteri
Rūpniecībā lietotas vielas
Nepiemēro
Nepiemēro
0,14 (7)
0,014 (7)
[0,00028] (7)
X (8)
X
X
|
(6)
Kadmijs un tā savienojumi
(atkarībā no ūdens cietības pakāpes) (9)
Metāli
7440-43-9
231-152-8
≤ 0,08 (1. pakāpe)
0,08 (2. pakāpe)
0,09 (3. pakāpe)
0,15 (4. pakāpe)
0,25 (5. pakāpe)
0,2
≤ 0,45 (1. pakāpe)
0,45 (2. pakāpe)
0,6 (3. pakāpe)
0,9 (4. pakāpe)
1,5 (5. pakāpe)
≤ 0,45 (1. pakāpe)
0,45 (2. pakāpe)
0,6 (3. pakāpe)
0,9 (4. pakāpe)
1,5 (5. pakāpe)
X
X
|
(6a)
Ieraksts par tetrahloroglekli ir pārvietots uz II pielikuma C daļu.
|
(7)
C10-13 hloralkāni (10)
Rūpniecībā lietotas vielas
85535-84-8
287-476-5
0,4
0,4
1,4
1,4
X
X
|
(8)
Ieraksts par hlorfenvinfosu ir pārvietots uz II pielikuma C daļu.
|
(9)
Hlorpirifoss (etilhlorpirifoss)
Fosfororganiskie pesticīdi
2921-88-2
220-864-4
4,6 × 10-4
4,6 × 10-5
0,0026
5,2 × 10-4
X
X
X
|
(9a)
Ciklodiēna pesticīdi:
aldrīns
dieldrīns
endrīns
izodrīns
Hlororganiskie pesticīdi
309-00-2
60-57-1
72-20-8
465-73-6
206-215-8
200-484-5
200-775-7
207-366-2
Σ = 0,01
Σ = 0,005
Nepiemēro
Nepiemēro
X
|
(9b)
DDT kopā (11)
Hlororganiskie pesticīdi
Nepiemēro
Nepiemēro
0,025
0,025
Nepiemēro
Nepiemēro
X
|
para-para-DDT
50-29-3
200-024-3
0,01
0,01
Nepiemēro
Nepiemēro
X
|
(10)
1,2-Dihloretāns
Rūpniecībā lietotas vielas
107-06-2
203-458-1
10
10
Nepiemēro
Nepiemēro
X
|
(11)
Dihlormetāns
Rūpniecībā lietotas vielas
75-09-2
200-838-9
20
20
Nepiemēro
Nepiemēro
|
(12)
Di(2-etilheksil)-ftalāts (DEHP)
Rūpniecībā lietotas vielas
117-81-7
204-211-0
1,3
1,3
Nepiemēro
Nepiemēro
X
X
|
(13)
Diurons
Herbicīdi
330-54-1
206-354-4
0,049
0,0049
0,27
0,054
|
(14)
Endosulfāns
Hlororganiskie pesticīdi
115-29-7
204-079-4
0,005
0,0005
0,01
0,004
X
|
(15)
Fluorantēns
Rūpniecībā lietotas vielas
206-44-0
205-912-4
7,62 × 10-4
7,62 × 10-4
0,12
0,012
6,1
X
X
X
|
(16)
Heksahlorbenzols
Hlororganiskie pesticīdi
118-74-1
204-273-9
0,5
0,05
20
X
X
|
(17)
Heksahlorbutadiēns
Rūpniecībā lietotas vielas (šķīdinātāji)
87-68-3
201-765-5
9 × 10-4
0,6
0,6
21
X
X
|
(18)
Heksahlorcikloheksāns
Insekticīdi
608-73-1
210-168-9
0,02
0,002
0,04
0,02
X
X
|
(19)
Izoproturons
Herbicīdi
34123-59-6
251-835-4
0,3
0,3
1,0
1,0
|
(20)
Svins un tā savienojumi
Metāli
7439-92-1
231-100-4
1,2 (12)
1,3
14
14
X
X
|
(21)
Dzīvsudrabs un tā savienojumi
Metāli
7439-97-6
231-106-7
0,07
0,07
[10] (13)
X
X
X
|
(22)
Naftalīns
Rūpniecībā lietotas vielas
91-20-3
202-049-5
2
2
130
130
|
(23)
Niķelis un tā savienojumi
Metāli
7440-02-0
231-111-4
2 (12)
3,1
8,2
8,2
|
(24)
Nonilfenoli (14)
(4-nonilfenols)
Rūpniecībā lietotas vielas
84852-15-3
284-325-5
0,037
0,0018
2,1
0,17
X
|
(25)
Oktilfenoli (15)
((4-(1,1',3,3'-tetrametilbutil)-fenols))
Rūpniecībā lietotas vielas
140-66-9
205-426-2
0,1
0,01
Nepiemēro
Nepiemēro
X
|
(26)
Pentahlorbenzols
Rūpniecībā lietotas vielas
608-93-5
210-172-0
0,007
0,0007
Nepiemēro
Nepiemēro
X
X
|
(27)
Pentahlorfenols
Hlororganiskie pesticīdi
87-86-5
201-778-6
0,4
0,4
1
1
X
|
(28)
Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAH) (16)
Sadegšanas produkti
Nepiemēro
Nepiemēro
Nepiemēro
Nepiemēro
Nepiemēro
Nepiemēro
Benz(a)pirēna ekvivalentu summa [0,6] (17)
X
X
X
|
Benz(a)pirēns
50-32-8
200-028-5
0,27
0,027
[0,6]
|
Benz(b)fluorantēns
205-99-2
205-911-9
0,017
0,017
Sk. 17. zemsvītras piezīmi
|
Benz(k)fluorantēns
207-08-9
205-916-6
0,017
0,017
Sk. 17. zemsvītras piezīmi
|
Benz(g,h,i)perilēns
191-24-2
205-883-8
8,2 × 10-3
8,2 × 10-4
Sk. 17. zemsvītras piezīmi
|
Indeno(1,2,3-cd)pirēns
193-39-5
205-893-2
Nepiemēro
Nepiemēro
Sk. 17. zemsvītras piezīmi
|
Krizēns
218-01-9
205-923-4
0,07
0,007
Sk. 17. zemsvītras piezīmi
|
Benz(a)antracēns
56-55-3
200-280-6
0,1
0,01
Sk. 17. zemsvītras piezīmi
|
Dibenz(a,h)antracēns
53-70-3
200-181-8
0,014
0,0014
Sk. 17. zemsvītras piezīmi
|
(29)
Ieraksts par simazīnu ir pārvietots uz II pielikuma C daļu.
|
(29a)
Tetrahloretilēns
Rūpniecībā lietotas vielas
127-18-4
204-825-9
10
10
Nepiemēro
Nepiemēro
|
(29b)
Trihloretilēns
Rūpniecībā lietotas vielas
79-01-6
201-167-4
10
10
Nepiemēro
Nepiemēro
X
|
(30)
Tributilalvas savienojumi (18) (tributilalvas katjons)
Biocīdi
36643-28-4
Nepiemēro
0,0002
0,0002
0,0015
0,0015
[1,3] (19)
X
X
X
|
(31)
Trihlorbenzoli
Rūpniecībā lietotas vielas (šķīdinātāji)
12002-48-1
234-413-4
0,4
0,4
Nepiemēro
Nepiemēro
|
(32)
Trihlormetāns
Rūpniecībā lietotas vielas
67-66-3
200-663-8
2,5
2,5
Nepiemēro
Nepiemēro
|
(33)
Trifluralīns
Herbicīdi
1582-09-8
216-428-8
0,03
0,03
Nepiemēro
Nepiemēro
X
|
(34)
Dikofols
Hlororganiskie pesticīdi
115-32-2
204-082-0
[4,45 × 10-3]
[0,185 × 10-3]
Nepiemēro (20)
Nepiemēro (20)
[5.45]
X
X
|
(35)
Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS)
Rūpniecībā lietotas vielas
1763-23-1
217-179-8
Ietilpst 65. vielu grupā (Perfluorētas un polifluorētas alkilvielas (PFAS): 24 koncentrāciju summa).
|
(36)
Hinoksifēns
Augu aizsardzības līdzekļi
124495-18-7
Nepiemēro
0,15
0,015
2,7
0,54
X
X
|
(37)
Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi (21)
Rūpnieciskie blakusprodukti
Nepiemēro
Nepiemēro
Nepiemēro
Nepiemēro
Summa: PCDD+ PCDF+ PCB-DL
ekvivalenti [3,5 10-5] (22)
X
X
X
|
(38)
Aklonifēns
Herbicīdi
74070-46-5
277-704-1
0,12
0,012
0,12
0,012
|
(39)
Bifenokss
Herbicīdi
42576-02-3
255-894-7
0,012
0,0012
0,04
0,004
|
(40)
Cibutrīns
Biocīdi
28159-98-0
248-872-3
0,0025
0,0025
0,016
0,016
|
(41)
Cipermetrīns (23)
Piretroīdie pesticīdi
52315-07-8
257-842-9
3 × 10-5
3 × 10-6
6 × 10-4
6 × 10-5
X
|
(42)
Dihlorvoss
Fosfororganiskie pesticīdi
62-73-7
200-547-7
6 × 10-4
6 × 10-5
7 × 10-4
7 × 10-5
|
(43)
Heksabromciklododekāns (HBCDD) (24)
Rūpniecībā lietotas vielas
Sk. 24. zemsvītras piezīmi
Sk. 24. zemsvītras piezīmi
[4,6 × 10-4]
[2 × 10-5]
0,5
0,05
[3,5]
X
X
X
|
(44)
Heptahlors un heptahlorepoksīds
Hlororganiskie pesticīdi
76-44-8 / 1024-57-3
200-962-3/ 213-831-0
[1,7 × 10-7]
[1,7 × 10-7]
3 × 10-4
3 × 10-5
[0,013]
X
X
X
|
(45)
Terbutrīns
Herbicīdi
886-50-0
212-950-5
0,065
0,0065
0,34
0,034
|
(46)
17-alfa-etinilestradiols (EE2)
Zāles (estrogēnie hormoni)
57-63-6
200-342-2
1,7 × 10-5
1,6 × 10-6
Standarts nav iegūts
Standarts nav iegūts
|
(47)
17-beta-estradiols (E2)
Zāles (estrogēnie hormoni)
50-28-2
200-023-8
0,00018
9 × 10-6
Standarts nav iegūts
Standarts nav iegūts
|
(48)
Acetamiprīds
Neonikotinoīdie pesticīdi
135410-20-7 / 160430-64-8
603-921-1
0,037
0,0037
0,16
0,016
|
(49)
Azitromicīns
Zāles (makrolīdu grupas antibiotikas)
83905-01-5
617-500-5
0,019
0,0019
0,18
0,018
X
|
(50)
Bifentrīns
Piretroīdie pesticīdi
82657-04-3
617-373-6
9,5 × 10-5
9,5 × 10-6
0,011
0,001
X
|
(51)
Bisfenols-A (BPA)
Rūpniecībā lietotas vielas
80-05-7
201-245-8
3,4 × 10-5
3,4 × 10-5
130
51
0,005
X
|
(52)
Karbamazepīns
Zāles
298-46-4
206-062-7
2,5
0,25
1,6 × 103
160
|
(53)
Klaritromicīns
Zāles (makrolīdu grupas antibiotikas)
81103-11-9
658-034-2
0,13
0,013
0,13
0,013
X
|
(54)
Klotianidīns
Neonikotinoīdie pesticīdi
210880-92-5
433-460-1
0,01
0,001
0,34
0,034
|
(55)
Deltametrīns
Piretroīdie pesticīdi
52918-63-5
258-256-6
1,7 × 10-6
1,7 × 10-7
1,7 × 10-5
3,4 × 10-6
X
|
(56)
Diklofenaks
Zāles
15307-86-5 / 15307-79-6
239-348-5 / 239-346-4
0,04
0,004
250
25
X
|
(57)
Eritromicīns
Zāles (makrolīdu grupas antibiotikas)
114-07-8
204-040-1
0,5
0,05
1
0,1
X
|
(58)
Esfenvalerāts
Piretroīdie pesticīdi
66230-04-4
613-911-9
1,7 × 10-5
1,7 × 10-6
0,0085
0,00085
X
|
(59)
Estrons (E1)
Zāles (estrogēnie hormoni)
53-16-7
200-164-5
3,6 × 10-4
1,8 × 10-5
Standarts nav iegūts
Standarts nav iegūts
|
(60) [Gr.
151]
Glifozāts
Herbicīdi
1071-83-6
213-997-4
0,1 (25)
86,7 (26)
8,67 0,01
398,6
39,86
|
(61)
Ibuprofēns
Zāles
15687-27-1
239-784-6
0,22
0,022
X
|
(62)
Imidakloprīds
Neonikotinoīdie pesticīdi
138261-41-3 / 105827-78-9
428-040-8
0,0068
6,8 × 10-4
0,057
0,0057
|
(63)
Nikosulfurons
Herbicīdi
111991-09-4
601-148-4
0,0087
8,7 × 10-4
0,23
0,023
|
(64)
Permetrīns
Piretroīdie pesticīdi
52645-53-1
258-067-9
2,7× 10-4
2.7 × 10-5
0,0025
2,5 × 10-4
X
|
(65)
Perfluorētas un polifluorētas alkilvielas (PFAS): 24 koncentrāciju summa (27)
Rūpniecībā lietotas vielas
Nepiemēro
Nepiemēro
PFOA ekvivalentu summa 0,0044 (28)
PFOA ekvivalentu summa 0,0044 (28)
Nepiemēro
Nepiemēro
PFOA ekvivalentu summa 0,077 (28)
X
X
X
|
(66)
Sudrabs
Metāli
7440-22-4
231-131-3
0,01
0,006 (10 ‰ sāļums)
0,17 (30 ‰ sāļums)
0,022
Standarts nav iegūts
|
(67)
Tiakloprīds
Neonikotinoīdie pesticīdi
111988-49-9
601-147-9
0,01
0,001
0,05
0,005
|
(68)
Tiametoksāms
Neonikotinoīdie pesticīdi
153719-23-4
428-650-4
0,04
0,004
0,77
0,077
|
(69)
Triklozāns
Biocīdi
3380-34-5
222-182-2
0,02
0,002
0,02
0,002
|
(70)
Kopā visas aktīvās vielas pesticīdos, arī attiecīgajos metabolītos un sadalīšanās un ķīmiskās reakcijas produktos (29)
Augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi
0,5 (30)
0,5 (30)
|
(70a) [Gr.
152]
Bisfenoli
Rūpnieciskas ķīmiskās vielas
Nepiemēro
Nepiemēro
*
*
*
*
|
(70b) [Gr.
153]
PFAS kopā
Rūpnieciskas ķīmiskās vielas
Nepiemēro
Nepiemēro
*
*
*
*
|
(70c) [Gr.
154]
Zāļu aktīvās vielas: kopā
Zāles
Nepiemēro
Nepiemēro
0,25
0,025
|
* Kvalitātes standartus nosaka Komisija ar deleģēto aktu.
(1)CAS – Informatīvais ķīmijas dienests [Chemical Abstracts Service].
(2) ES numurs – Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksta (ELINCS) numurs.
(3) Šis parametrs ir vides kvalitātes standarts, kas izteikts ar gada vidējo vērtību (GVL-VKS). Ja nav citu norādījumu, tas attiecas uz visu vielu un izomēru kopējo koncentrāciju.
(4) Iekšējie virszemes ūdeņi ir upes un ezeri un ar tiem saistīti mākslīgi vai stipri pārveidoti ūdens objekti.
(5) Šis parametrs ir vides kvalitātes standarts, kas izteikts ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju (MPK-VKS). Ja MPK-VKS ailē norādīts “nepiemēro”, uzskata, ka GVL-VKS vērtības, būdamas ievērojami mazākas nekā vērtības, ko iegūst akūtas toksicitātes gadījumā, aizsargā pret īslaicīgu piesārņojuma maksimumu, kas rodas pastāvīgās izplūdēs.
(6) Ja ir dots biotas VKS, piemēro to, nevis ūdens VKS. Tas neskar šīs direktīvas 3. panta 3. punktu, kurš – ar noteikumu, ka piemērotais VKS nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, – ļauj monitorēt alternatīvu biotas taksonu vai citu matricu. Ja nav norādīts citādi, biotas VKS attiecas uz zivīm. Vielām ar numuru 15 (fluorantēns), 28 (PAH) un 51 (bisfenols-A), biotas VKS attiecas uz vēžveidīgajiem un gliemjiem. Fluorantēna, PAH un bisfenola-A monitorings zivīs nav piemērots ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai. Vielai ar numuru 37 (dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi) biotas VKS saskanīgi ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1259/2011* pielikuma 5.3. iedaļu attiecas uz zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem.
(7) Prioritāro vielu grupā, ko aptver bromdifenilēteri (5. numurs), VKS attiecas uz radniecīgo vielu numuriem (28, 47, 99, 100, 153 un 154) atbilstošo koncentrāciju summu.
(8) Tetra-, penta-, heksa-, hepta-, okta- un dekabromdifenilēteris (CAS numurs attiecīgi 40088-47-9, 32534-81-9, 36483-60-0, 68928-80-3, 32536-52-0 un 1163-19-5).
(9) Kadmijam un tā savienojumiem (6. numurs) VKS vērtība ir atkarīga no ūdens cietības, kurai ir piecas pakāpes (1. pakāpe: <40 mg CaCO3/l; 2. pakāpe: 40 līdz <50 mg CaCO3/l; 3. pakāpe: 50 līdz <100 mg CaCO3/l; 4. pakāpe: 100 līdz <200 mg CaCO3/l; 5. pakāpe: ≥200 mg CaCO3/l).
(10) Šai vielu grupai indikatīvais parametrs nav noteikts. Indikatīvais parametrs vai parametri jānosaka ar analītisku metodi.
(11)“DDT kopā” ir šādu izomēru koncentrāciju summa: 1,1,1-trihlor-2,2-bis(p-hlorfenil)etāns (CAS Nr. 50-29-3; ES Nr. 200-024-3); 1,1,1-trihlor-2-(o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil)etāns (CAS Nr. 789-02-6, ES Nr. 212-332-5); 1,1-dihlor-2,2-bis(p-hlorfenil)etilēns (CAS Nr. 72-55-9, ES Nr. 200-784-6); 1,1-dihlor-2,2-bis(p-hlorfenil)etāns (CAS Nr. 72-54-8, ES Nr. 200-783-0).
(12) Šis VKS attiecas uz bioloģiski pieejamām vielu koncentrācijām.
(13) Biotas VKS attiecas uz metildzīvsudrabu.
(14) Nonilfenols (CAS Nr. 25154-52-3, ES Nr. 246-672-0), arī tā izomēri 4-nonilfenols (CAS Nr. 104-40-5, ES Nr. 203-199-4) un 4-nonilfenols (sazarots) (CAS Nr. 84852-15-3, ES Nr. 284-325-5).
(15)Oktilfenols (CAS Nr. 1806-26-4, ES Nr. 217-302-5), arī izomērs 4-(1,1',3,3'-tetrametilbutil)-fenols (CAS Nr. 140-66-9, ES Nr. 205-426-2).
(16) Benz(a)pirēns (CAS Nr. 50-32-8) (RPF 1), benz(b)fluorantēns (CAS Nr. 205-99-2) (RPF 0,1), benz(k)fluorantēns (CAS Nr. 207-08-9) (RPF 0,1), benz(g,h,i)perilēns (CAS Nr. 191-24-2) (RPF 0), indeno(1,2,3-cd)pirēns (CAS Nr. 193-39-5) (RPF 0,1), krizēns (CAS Nr. 218-01-9) (RPF 0,01), benz(a)antracēns (CAS Nr. 56-55-3) (RPF 0,1) un dibenz(a,h)antracēns (CAS Nr. 53-70-3) (RPF 1). Tādi PAH kā antracēns, fluorantēns un naftalīns sarakstā norādīti atsevišķi.
(17)Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAH) grupas vielām (28. numurs) biotas VKS ir summa, kurā ņemti vērā septiņi no astoņiem 17. zemsvītras piezīmē uzskaitītajiem PAH, kuru koncentrācijas izteiktas ar 16. zemsvītras piezīmē norādītajiem RPF, proti, ar benz(a)pirēna ekvivalentiem, kas raksturo attiecīgās vielas kancerogēno potenci salīdzinājumā ar benz(a)pirēnu. Lai varētu noteikt, vai kopējais biotas VKS ir ievērots, nav vajadzības benz(g,h,i)perilēnu mērīt biotā.
(18)Tributilalvas savienojumi, kas satur tributilalvas katjonu (CAS Nr. 36643-28-4).
(19) Sedimentu VKS.
(20)Pieejamā informācija šo vielu MPK-VKS noteikšanai nav pietiekama.
(21) Attiecas uz šādiem savienojumiem:
7 polihlorētie dibenzo-p-dioksīni (PCDD), konkrēti, 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6, ES Nr. 217-122-7), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9);
10 polihlorētie dibenzofurāni (PCDF), konkrēti, 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9-H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0);
12 dioksīniem līdzīgi polihlorētie bifenili (PCB-DL), konkrēti, 3,3',4,4'-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3',4',5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3',4,4'-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4',5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3',4,4',5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3',4,4',5'-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3',4,4',5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28-8), 2,3,3',4,4',5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3',4,4',5'-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3',4,4',5,5'-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3',4,4',5,5'-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3',4,4',5,5'-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9).
(22) Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo savienojumu grupas vielām (37. numurs) biotas VKS ir summa, ko veido 20. zemsvītras piezīmē uzskaitīto vielu koncentrācijas, izteiktas ar toksiskuma ekvivalentiem, kuru pamatā ir Pasaules Veselības organizācijas 2005. gada toksiskuma ekvivalences koeficienti.
(23) CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8, ES Nr. 257-842-9), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2, ES Nr. 265-898-0), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71691-59-1) un zeta-cipermetrīnu (CAS Nr. 52315-07-8, ES Nr. 257-842-9).
(24)Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4, ES Nr. 247-148-4), 1,2,5,6,9,10- heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6, ES Nr. 221-695-9), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ- heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).
(25) Saldūdenim, kuru izmanto dzeramā ūdens ieguvei un sagatavošanai.
(26) Saldūdenim, kuru neizmanto dzeramā ūdens ieguvei un sagatavošanai.
(27) Attiecas uz šādiem savienojumiem (norādīts arī to CAS numurs, ES numurs un RPF jeb relatīvās potences koeficients):
perfluoroktānskābe (PFOA) (CAS 335-67-1, EU 206-397-9) (RPF 1), perfluoroktānsulfoskābe (PFOS) (CAS 1763-23-1, EU 217-179-8) (RPF 2),perfluorheksānsulfoskābe (PFHxS) (CAS 355-46-4, EU 206-587-1) (RPF 0,6), perfluornonānskābe (PFNA) (CAS 375-95-1, EU 206-801-3) (RPF 10), perfluorbutānsulfoskābe (PFBS) (CAS 375-73-5, EU 206-793-1) (RPF 0,001), perfluorheksānskābe (PFHxA) (CAS 307-24-4, EU 206-196-6) (RPF 0,01), perfluorbutānskābe (PFBA) (CAS 375-22-4, EU 206-786-3) (RPF 0,05), perfluorpentānskābe (PFPeA) (CAS 2706-90-3, EU 220-300-7) (RPF 0,03), perfluorpentānsulfoskābe (PFPeS) (CAS 2706-91-4, EU 220-301-2) (RPF 0,3005), perfluordekānskābe (PFDA) (CAS 335-76-2, EU 206-400-3) (RPF 7), perfluordodekānskābe (PFDoDA jeb PFDoA) (CAS 307-55-1, EU 206-203-2) (RPF 3), perfluorundekānskābe (PFUnDA jeb PFUnA) (CAS 2058-94-8, EU 218-165-4) (RPF 4), perfluorheptānskābe (PFHpA) (CAS 375-85-9, EU 206-798-9) (RPF 0,505), perfluortridekānskābe (PFTrDA) (CAS 72629-94-8, EU 276-745-2) (RPF 1,65), perfluorheptānsulfoskābe (PFHpS) (CAS 375-92-8, EU 206-800-8) (RPF 1,3), perfluordekānsulfoskābe (PFDS) (CAS 335-77-3, EU 206-401-9) (RPF 2), perfluortetradekānskābe (PFTeDA) (CAS 376-06-7, EU 206-803-4) (RPF 0,3), perfluorheksadekānskābe (PFHxDA) (CAS 67905-19-5, EU 267-638-1) (RPF 0,02), perfluoroktadekānskābe (PFODA) (CAS 16517-11-6, EU 240-582-5) (RPF 0,02) un amonija perfluor-(2-metil-3-oksaheksanoāts) (HFPO-DA jeb Gen X) (CAS 62037-80-3) (RPF 0,06), propānskābe / amonija 2,2,3-trifluor-3-(1,1,2,2,3,3-heksafluor-3-(trifluormetoksi)propoksi)propanoāts (ADONA) (CAS 958445-44-8) (RPF 0,03), 2- (perfluorheksil)etilspirts (6:2 FTOH) (CAS 647-42-7, EU 211-477-1) (RPF 0,02), 2-(perfluoroktil)etanols (8:2 FTOH) (CAS 678-39-7, EU 211-648-0) (RPF 0,04) un etiķskābe / 2,2-difluor-2-((2,2,4,5-tetrafluor-5-(trifluormetoksi)-1,3-dioksolān-4-il)oksi)- (C6O4) (CAS 1190931-41-9) (RPF 0,06).
(28) PFAS grupas vielām (65. numurs) VKS ir summa, ko veido visu 27. zemsvītras piezīmē uzskaitīto 24 PFAS koncentrācijas, izteiktas ar 27. zemsvītras piezīmē norādītajiem RPF, proti, ar PFOA ekvivalentiem, kuri raksturo attiecīgās vielas potenci salīdzinājumā ar PFOA potenci.
(29) “Pesticīdi” ir Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. pantā minētie augu aizsardzības līdzekļi un Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. pantā definētie biocīdi.
(30) Ar “kopā” saprot visu individuālo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu (arī attiecīgo metabolītu un noārdīšanās un ķīmiskās reakcijas produktu) koncentrāciju summu.;”
(3)pielikuma B daļu groza šādi:
a)daļas 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“Virszemes ūdens objekts GVL-VKS standartam atbilst tad, ja dažādos gada laikos katrā reprezentatīvā ūdens objekta monitoringa punktā mērīto koncentrāciju vidējā aritmētiskā vērtība nav par minēto standartu lielāka.;”
b)daļas 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“Virszemes ūdens objekts MPK-VKS standartam atbilst tad, ja katrā reprezentatīvā ūdens objekta monitoringa punktā mērītā koncentrācija nav par minēto standartu lielāka.”
VI PIELIKUMS“II PIELIKUMS
VIDES KVALITĀTES STANDARTI UPES BASEINAM SPECIFISKĀM PIESĀRŅOJOŠAJĀM VIELĀM
A daļa. UPES BASEINAM SPECIFISKAS PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS: KATEGORIJU SARAKSTS
1.Halogēnorganiskie savienojumi un vielas, kuras var šādus savienojumus veidot ūdens vidē.
2.Fosfororganiskie savienojumi.
3.Alvorganiskie savienojumi.
4.Vielas un preparāti, vai to sadalīšanās produkti, kuriem ir pierādītas kancerogēnas un mutagēnas īpašības vai īpašības, kas ūdens vidē vai ar tās starpniecību var ietekmēt steroidogēnās, tiroīdās, reproduktīvās vai citas ar endokrīno sistēmu saistītas organisma funkcijas.
5.Noturīgi ogļūdeņraži un noturīgas un bioakumulatīvas organiskas toksiskās vielas.
6.Cianīdi.
7.Metāli un to savienojumi.
8.Arsēns un tā savienojumi.
9.Biocīdi un augu aizsardzības līdzekļi.
10.Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa, kā arī materiāli, par kuriem zināms, ka no tiem rodas mikroplastmasa vai nanoplastmasa.
11.Eitrofikāciju veicinošas vielas (it īpaši nitrāti un fosfāti).
12.Vielas, kuras nelabvēlīgi ietekmē skābekļa bilanci un kuras var noteikt, izmantojot tādus parametrus kā BSP, ĶSP u.c.
13.Mikroorganismi, gēni vai ģenētiskais materiāls, kas uzrāda pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu klātbūtni un it sevišķi cilvēkam vai lauksaimniecības dzīvniekiem patogēnu mikroorganismu klātbūtni.
B DAĻA. UPES BASEINAM SPECIFISKAS PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS: VIDES KVALITĀTES STANDARTU IEGŪŠANAS PROCEDŪRA
Metodes, ko izmanto, lai noteiktu upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu VKS, ietver šādus posmus:
a)to receptoru un segmentu jeb matricu identificēšana, kurus problemātiskā viela apdraud;
b)uz problemātiskās vielas īpašībām, arī uz tās (eko)toksicitāti attiecošos datu kritiska salīdzināšana un kvalitātes novērtēšana, sevišķi ziņojumos par laboratoriskiem, mezokosma un lauka pētījumiem, kas aptver gan hronisku, gan akūtu ietekmi uz saldūdens un sāļūdens vidi;
c)(eko)toksicitātes datu ekstrapolēšana uz beziedarbības vai līdzīgām koncentrācijām, izmantojot deterministiskas vai varbūtiskas metodes, un piemērotu novērtēšanas faktoru atlasīšana un piemērošana, lai mazinātu nenoteiktību un iegūtu VKS;
d)dažādu receptoru un segmentu VKS salīdzināšana un kritisko VKS izvēle, resp., tādu VKS izvēle, kuri nodrošina visjutīgākā receptora aizsardzību visbūtiskākajā segmentā jeb matricā.
da) nosakot VKS metāliem, uzskata, ka bioloģiskās pieejamības modeļos ir ņemti vērā dažādi ūdens kvalitātes parametri, kas ietekmē metālu bioloģisko pieejamību. [Gr. 156]
C DAĻA. UPES BASEINAM SPECIFISKAS PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS: SASKAŅOTO VIDES KVALITĀTES STANDARTU REPOZITORIJS
[Ieraksts] Nr.
Vielas nosaukums
Vielu kategorija
CAS numurs (1)
ES numurs (2)
GVL-VKS (3)
iekšējiem virszemes ūdeņiem (4)
[µg/l]
GVL-VKS (3)
citiem virszemes ūdeņiem
[µg/l]
MPK-VKS (5)
iekšējiem virszemes ūdeņiem (4)
[µg/l]
MPK-VKS (5)
citiem virszemes ūdeņiem
[µg/l]
VKS
biotai (6)
[μg/kg mitrā svara] vai VKS sedimentiem, ja tā norādīts [µg/kg sausā svara]
|
1
Alahlors (7)
Pesticīdi
15972-60-8
240-110-8
0,3
0,3
0,7
0,7
|
2
Tetrahlorogleklis (7)
Rūpniecībā lietotas vielas
56-23-5
200-262-8
12
12
Nepiemēro
Nepiemēro
|
3
Hlorfenvinfoss (7)
Pesticīds
470-90-6
207-432-0
0,1
0,1
0,3
0,3
|
4
Simazīns (7)
Pesticīds
122-34-9
204-535-2
1
1
4
4
|
(1) CAS – Informatīvais ķīmijas dienests [Chemical Abstracts Service].
(2) ES numurs – Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksta (ELINCS) numurs.
(3) Šis parametrs ir vides kvalitātes standarts, kas izteikts ar gada vidējo vērtību (GVL-VKS). Ja nav citu norādījumu, tas attiecas uz visu vielu un izomēru kopējo koncentrāciju.
(4) Iekšējie virszemes ūdeņi ir upes un ezeri un ar tiem saistīti mākslīgi vai stipri pārveidoti ūdens objekti.
(5) Šis parametrs ir vides kvalitātes standarts, kas izteikts ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju (MPK-VKS). Ja MPK-VKS ailē norādīts “nepiemēro”, uzskata, ka GVL-VKS vērtības, būdamas ievērojami mazākas nekā vērtības, ko iegūst akūtas toksicitātes gadījumā, aizsargā pret īslaicīgu piesārņojuma maksimumu, kas rodas pastāvīgās izplūdēs.
(6) Ja ir dots biotas VKS, piemēro to, nevis ūdens VKS. Tas neskar šīs direktīvas 3. panta 3. punktu, kurš – ar noteikumu, ka piemērotais VKS nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, – ļauj monitorēt alternatīvu biotas taksonu vai citu matricu. Ja nav norādīts citādi, biotas VKS attiecas uz zivīm.
(7) Iepriekš kā prioritāra viela iekļauts Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā vai Direktīvas 2008/105/EK I pielikumā.”