A.tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, ar kurām respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, līdztiesību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp ievēro pie minoritātēm piederošu personu tiesības, kā tas ir paredzēts LES 2. pantā, atspoguļots Hartā un nostiprināts starptautiskajos cilvēktiesību līgumos; tā kā šīs vērtības, kas ir kopīgas dalībvalstīm, ir ES iedzīvotāju tiesību pamats;

B.tā kā jebkāds nepārprotams risks, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības, skar ne tikai konkrēto dalībvalsti, kurā šis risks ir īstenojusies, bet ietekmē arī citas dalībvalstis, to savstarpējo uzticēšanos, pašus ES pamatprincipus un tās iedzīvotāju pamattiesības, kas tiem tiek garantētas ar ES tiesību aktiem;

C.tā kā LES 7. panta darbības joma neaprobežojas tikai ar pienākumiem, kas izriet no Līgumiem, atšķirībā no Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. panta, un tā kā ES var novērtēt, vai pastāv nepārprotams risks, ka varētu tikt nopietni pārkāptas kopējās vērtības jomās, kas ir dalībvalstu kompetencē;

D.tā kā 2018. gadā pēc Eiropas Parlamenta priekšlikuma Padome sāka LES 7. panta 1. punktā paredzēto procedūru, lai novērstu nepārprotamu risku, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības; tā kā kopš minētās procedūras sākuma Padomē ir notikušas sešas uzklausīšanas par stāvokli Ungārijā saskaņā ar LES 7. panta 1. punkta procedūru, bet Padome vēl nav mēģinājusi noteikt, vai šāds risks pastāv, un nav sniegusi Ungārijas valdībai nekādus ieteikumus;

E.tā kā Tiesiskuma regula ir ārkārtīgi svarīga, jo tā ir instruments, kas ļauj efektīvi aizsargāt ES līdzekļus;

F.tā kā Komisija saskaņā ar REPowerEU plānu nolēma piešķirt Ungārijai priekšfinansējumu 0,9 miljardu EUR apmērā; tā kā šādu priekšfinansējumu var piešķirt bez nosacījumiem, bet ne bez pārbaudēm;

G.tā kā Parlaments 2022. gada 15. septembra rezolūcijā secināja, ka kopš LES 7. panta 1. punktā paredzētās procedūras sākšanas ir saglabājušās vai būtiski pastiprinājušās daudzas bažas par Ungārijas atbilstību LES 2. pantā noteiktajām vērtībām, tostarp attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, korupcijas un, interešu konfliktu nepieļaujamību, mediju neatkarību un plurālismu, konstitucionālās un vēlēšanu sistēmas darbību un pilsonisko telpu;

H.tā kā kopš šīs rezolūcijas pieņemšanas situācija dažās no šīm jomām nav būtiski uzlabojusies, lielākajā daļā jomu tā joprojām ir satraucoša, bet dažās ir vēl vairāk pasliktinājusies; tā kā Ungārijas valdības rīcības rezultātā ir radušās jaunas nopietnas problēmas;

I.tā kā 2024. gada aprīlī desmitiem tūkstošu Ungārijas iedzīvotāju izgāja ielās, lai protestētu pret valsts nozagšanu un korupciju;

J.tā kā 2023. gadā Ungārijas valdība pieņēma tiesību aktu kopumu par tiesu iestāžu reformu, lai uzlabotu dažus tiesu iestāžu neatkarības aspektus, kas ietvēra Valsts tiesu padomes (VTP) neatkarības stiprināšanu; tā kā nepilnīgais saraksts, kurā uzskaitīti ar tiesiskumu tiesu sistēmā saitīti būtiski trūkumi, kas joprojām nav novērsti, ietver:–noteikumus par pašreizējā Augstākās tiesas (Curia) priekšsēdētāja neatceļamību;–jēgpilnu aizsardzības pasākumu un garantiju attiecībā uz Curia neatkarību trūkumu;–Curia izskatāmo lietu sadales sistēmas pārredzamības un automatizācijas trūkumu un pārredzamības trūkumu noteikumos par tiesnešu sastāvu;–politisko un administratīvo spiedienu uz VTP un tās locekļiem, cenšoties ierobežot to neatkarību, tostarp izmantojot nomelnošanas kampaņas;–noteikumus par tiesnešu iecelšanu amatā, paaugstināšanu amatā un neatceļamību;–jēgpilnu aizsardzības pasākumu un garantiju trūkumu attiecībā uz to tiesnešu neatkarību, kuri pārskata administratīvos lēmumus;–arvien lielāku skaitu šķēršļu, kas traucē vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu;–nepilnības noteikumos par imunitāti un pret prokuroriem un tiesnešiem ierosinātās disciplinārlietas;–politisku iejaukšanos prokuratūras dienestu un atsevišķu prokuroru darbā;–efektīvu atbalsta pakalpojumu trūkumu noziegumu upuriem,

K.tā kā nepilnīgais saraksts ar joprojām pastāvošajiem nopietnajiem trūkumiem, kas saistīti ar korupcijas apkarošanu un interešu konfliktiem, ietver:–rezultātu trūkumu attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un galīgiem spriedumiem augsta līmeņa korupcijas lietās;–stingru noteikumu par lobēšanu, virpuļdurvju efektu un aktīvu deklarāciju efektīvu uzraudzību trūkumu;–pietiekamas kompetences, pilnvaru, piekļuves informācijai un pietiekamu resursu trūkumu Integritātes iestādē;–korupcijas apkarošanas pasākumiem veltītas sabiedriskās apspriešanas un debašu trūkumu;–prokuratūras dienestu atbildības trūkumu, tostarp nolaidības, pienākumu neizpildes un noziedzīgas rīcības gadījumos;–politisku iejaukšanos to prokuratūras dienestu darbā, kuri izskata augsta līmeņa korupcijas gadījumus un krimināllietas,

L.tā kā nepilnīgais saraksts ar joprojām pastāvošajiem nopietnajiem trūkumiem, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, ietver:–mediju iestādes un digitālo pakalpojumu koordinatora funkcionālās neatkarības trūkumu;–sabiedrisko mediju redakcionālās un finansiālās neatkarības trūkumu un politisko uzskatu plurālisma trūkumu sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, ko valdošais vairākums izmanto politiskajai propagandai;–valsts reklāmas ļaunprātīgu izmantošanu valdību atbalstošos plašsaziņas līdzekļos un noteikumu un pārredzamības trūkumu šajā jautājumā;–nomelnošanas kampaņas pret neatkarīgiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem;–arvien vairāk ierobežojumu attiecībā uz piekļuvi publiskai informācijai;–jēgpilnas izmeklēšanas trūkums gadījumos, kad tiek izmantota spiegprogrammatūra, lai vērstos pret pētnieciskajiem žurnālistiem un mediju profesionāļiem;–mediju tirgus koncentrācija un valdības pārmērīgu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu vidi (tostarp izmantojot Centrāleiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu fondu vai KESMA, kas ir tā akronīms ungāru valodā );–iespējamu plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu pakļaušanu izmeklēšanai, ko veic Suverenitātes aizsardzības birojs (SPO),

M.tā kā tā kā nepilnīgais saraksts ar joprojām pastāvošajiem nopietnajiem trūkumiem, kas saistīti ar konstitucionālo un vēlēšanu sistēmu, kā arī līdzsvara un atsvara sistēmu ietver:–taisnīgu kampaņas apstākļu trūkumu vietējās un valsts līmeņa vēlēšanās un biežās izmaiņas vēlēšanu kodeksā;–nepietiekamu pārredzamību un pārskatatbildību tiesību aktu sagatavošanas un ieviešanas procesā;–oficiālā “apdraudējuma stāvokļa” turpināšanu, kas piešķir valdībai plašas ārkārtas pilnvaras un ļauj tai ar ārkārtas dekrētu palīdzību atcelt augstāka līmeņa likumus;–jēgpilna sabiedriskās apspriešanas procesa trūkums attiecībā uz svarīgiem likumprojektiem;–pilnvaru atņemšanu neatkarīgām struktūrām un spiedienu uz to neatkarību;–visaptverošu likumprojektu izmantošanu, lai grozītu dažādus tiesību aktus;

N.tā kā nepilnīgais saraksts ar joprojām pastāvošajiem nopietnajiem trūkumiem, kas saistīti ar pilsoniskās sabiedrības darbību, ietver:–atturošu ietekmi, ko rada dažādi tiesību akti, kuru mērķis ir ierobežot neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pastāvēšanu un darbību, piemēram, likums par ārvalstu līdzekļus saņemošo organizāciju pārredzamību un likums par valsts suverenitātes aizsardzību;–nomelnošanas kampaņas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju aizskaršanu;–publiskā finansējuma trūkumu neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un finansiālu atbalstu valdību atbalstošām organizācijām vai ar valdību saistītām organizācijām;–pilsoniskās sabiedrības organizāciju un to pārstāvju iespējamo pakļaušanu SPO īstenotai uzraudzībai un izmeklēšanai,

O.tā kā nepilnīgais saraksts ar joprojām pastāvošajiem nopietnajiem trūkumiem, kas saistīti ar ES finanšu interešu aizsardzību ietver:–to iestāžu darbību, kuras īsteno ES budžetu;–sistemātiskus pārkāpumus, trūkumus un nepilnības publiskajā iepirkumā, tostarp lielu skaitu izsoles procedūru, kurās ir tikai viens piedāvājums, un konkurences trūkumu publiskā iepirkuma sistēmā;–nepilnības revīzijas un kontroles mehānismos, kuru mērķis ir garantēt ES līdzekļu pareizu izmantošanu;–nepietiekamas spējas novērst krāpšanos, korupciju vai citus Savienības tiesību aktu pārkāpumus saistībā ar ES budžeta izpildi vai ES finanšu interešu aizsardzību un piespriest pelnīto sodu;–ARACHNE instrumenta neatbilstošu piemērošanu;–pārredzamības trūkumu attiecībā uz to, kā sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondi izmanto ES līdzekļus;–Ungārijas nespēju iesaistītes Eiropas Prokuratūras (EPPO) darbā,

P.tā kā nepilnīgais saraksts ar joprojām pastāvošajiem nopietnajiem trūkumiem, kas saistīti ar atbilstību vienotā tirgus principiem un noteikumiem, ietver:–diskriminējošu praksi pret uzņēmumiem, kas darbojas jomās, kuras Ungārijas valdībai ir stratēģiski nozīmīgas;–valsts varas un likumdošanas varas ļaunprātīgu izmantošanu un iebiedēšanas metožu izmantošanu pret ekonomikas dalībniekiem, kas darbojas jomās, kuras Ungārijas valdībai ir stratēģiski nozīmīgas,

Q.tā kā Ungārijas valdība nav arī centusies novērst citas bažas, kas konstatētas Parlamenta 2022. gada 15. septembra rezolūcijā un attiecas uz pamattiesībām, piemēram:–akadēmisko brīvību;–reliģiskās pārliecības brīvību;–tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi, tostarp LGBTIK tiesībām;–minoritāšu, tostarp romu un ebreju, tiesībām; aizsardzību pret minoritātēm naidīgiem paziņojumiem;–migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesībām;–ekonomiskajām un sociālajām tiesībām,

R.tā kā 2023. gada 23. decembrī stājās spēkā Nacionālās suverenitātes aizsardzības likums; tā kā tā rezultātā tika izveidots jaunais SPO un grozīts Kriminālkodekss, lai cita starpā paredzētu cietumsodu par ārvalstu finansējuma izmantošanu politiskām kampaņām; tā kā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre 2023. gada 27. novembra paziņojumā norādīja, ka minētā likuma projekts rada būtisku risku cilvēktiesībām un no tā būtu jāatsakās; tā kā Venēcijas komisija 2024. gada 18. marta atzinumā norādīja, ka ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu finansējumu politiskajām partijām un vēlēšanu kampaņām tiek bieži izmantoti un, principā, atbilst starptautiskai paraugpraksei un standartiem, taču tiesību aktu grozījumos nav skaidri noteikts, kāda veida kampaņas darbības ir aizliegtas un kā noteikt, ka tās ir finansētas no ārvalstu sniegtiem līdzekļiem; tā kā Venēcijas komisija savā atzinumā arī norādīja, ka grozījumos nav ņemta vērā politisko partiju sadarbība starptautiskā līmenī, netiek pieļauta starptautisko organizāciju veikta finansēšana un nav paredzēta starptautisko saistību ievērošana, tostarp saistības, kas izriet no dalības ES; tā kā 2024. gada 7. februārī Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Ungāriju, jo tā uzskatīja, ka tās tiesību akti pārkāpj vairākus ES primāro un sekundāro tiesību aktu noteikumus, tostarp ES demokrātiskās vērtības, demokrātijas principu un ES pilsoņu vēlēšanu tiesības, kā arī vairākas Hartā nostiprinātās pamattiesības, piemēram, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, biedrošanās brīvību, ES pilsoņu vēlēšanu tiesības, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tiesības neliecināt pret sevi un advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti, ES tiesību aktu prasības attiecībā uz datu aizsardzību un vairākus vienotajā tirgū piemērojamus noteikumus;

S.tā kā kopš starpposma ziņojuma pieņemšanas EST spriedumā lietā C-823/21 Tiesas 2023. gada 22. jūnija spriedums lietā C-823/21 Eiropas Komisija pret Ungāriju, ECLI:EU:C:2023:504. Eiropas Komisija pret Ungāriju paziņoja, ka, sagatavot starptautiskās aizsardzības pieteikumu pakārtojot nosacījumam par iepriekšēju paziņojuma par nodomu iesniegšanu Ungārijas vēstniecībā, kas atrodas trešā valstī, Ungārija nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem patvēruma jomā;

T.tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2022. gada 10. novembra spriedumā lietā Bakirdzi un EK pret Ungāriju (49636/14 un 65678/14), kas kļuva galīgs 2023. gada 3. aprīlī, un 2023. gada 30. marta spriedumā lietā Szolcsán pret Ungāriju (24408/16), kas kļuva galīgs 2023. gada 30. jūnijā, ECT konstatēja pārkāpumus saistībā ar nacionālo minoritāšu vēlētāju balsstiesībām un romu bērnu izglītošanu nošķirtās klasēs vai skolās, neveicot atbilstošus pasākumus nevienlīdzības novēršanai;

U.tā kā Eiropas Padomes Ministru komiteja savos lēmumos par ECT spriedumu izpildes pastiprinātu uzraudzību lietās un lietu grupās Szabó un Vissy pret Ungāriju ECT 2016. gada 12. janvāra spriedums lietā Szabó un Vissy pret Ungāriju, 37148/14, kas kļuva galīgs 2016. gada 6. jūnijā., Gazsó pret Ungāriju ECT 2016. gada 16. jūlija spriedums lietā Gazsó pret Ungāriju, 48322/12, kas kļuva galīgs 2015. gada 16. oktobrī., Ilias un Ahmed pret Ungāriju ECT 2017. gada 14. marta spriedums lietā Ilias un Ahmed pret Ungāriju, 47287/15. un Baka pret Ungāriju ECT 2016. gada 23. jūnija spriedums lietā Baka pret Ungāriju, 20261/12. atkārtoti pauda bažas par šo spriedumu neizpildi;

V.tā kā piektās novērtēšanas kārtas novērtējuma ziņojumā par Ungāriju Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) pauda daudzas bažas par to, cik efektīvs ir Ungārijā ieviestais regulējums, lai novērstu korupciju starp augstākā līmeņa vadītājiem un Ungārijas Valsts policijas un Valsts aizsardzības dienesta darbiniekiem; tā kā GRECO norādīja, ka Ungārijas valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu kopīga un vispārēja iezīme ir tā, ka lielākā daļa integritātes un korupcijas novēršanas pasākumu ir vērsti uz zema un vidēja līmeņa amatpersonām, bet integritātes regulējums, ko piemēro personām ar augstākām izpildvaras funkcijām, ir ļoti vājš un ka nosacījumi augstākā līmeņa vadītāju iecelšanai policijā un Valsts aizsardzības dienestā rada politizācijas risku;

W.tā kā Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību savā ziņojumā atzinīgi novērtēja dažas pozitīvas tendences Ungārijā, bet pauda bažas par Vienlīdzīgas attieksmes iestādes likvidēšanu, par to studentu, piemēram, romu studentu, stigmatizāciju, kuri nāk no nepietiekami priviliģētas vides un ģimenēm ar zemiem ienākumiem, par LGBTI cilvēktiesību būtisko pasliktināšanos, arvien plašāko ksenofobisku publisko diskursu un politiķu runām, jo īpaši attiecībā uz bēgļiem, patvēruma meklētājiem un migrantiem, musulmaņiem un LGBTI personām, ārkārtīgi ierobežoto tiesiskā regulējuma efektivitāti saistībā ar naida runu, valsts sociālās iekļaušanas stratēģiju neīstenošanu, valsts integrācijas atbalsta izbeigšanu bēgļiem un personām, kurām piešķirta alternatīvā aizsardzība, un ierobežotajām iespējām rast patvērumam šajā valstī;

X.tā kā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja savos noslēguma apsvērumos pauda bažas par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar tām saistītajām tiesībām, kā arī par to, ka Ungārijas līdztiesības politika balstās tikai ģimenes jēdzienu un uzskatu, ka sievietes galvenā loma ir būt sievai un mātei, un ieteica Ungārijai veikt pasākumus, lai publiskajā diskursā vērstos pret dzimumu līdztiesību noliegumu;

Y.tā kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāve plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos savā paziņojumā pēc oficiālas vizītes Ungārijā norādīja, ka, aplūkojot plašsaziņas līdzekļu brīvības situāciju Ungārijā, rodas iespaids par sistēmisku pieeju, saskaņā ar kuru dažus viedokļus nevar paust tik brīvi kā citus;

Z.tā kā ieteikumā par Ungārijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Ungārijas 2023. gada konverģences programmu (COM(2023)0617) Padome ieteica Ungārijai rīkoties, lai uzlabotu sociālās palīdzības sistēmas atbilstību, uzlabotu piekļuvi efektīviem aktīva darba tirgus pasākumiem, nodrošinātu efektīvu sociālo dialogu un uzlabotu tiesisko regulējumu un konkurenci pakalpojumu jomā saskaņā ar vienotā tirgus un tiesiskuma principiem;

AA.tā kā Ungārijas valdība nav īstenojusi vairākus Ungārijas Konstitucionālās tiesas, EST un ECT spriedumus saistībā ar Ungārijas izdarītajiem LES 2. pantā noteikto vērtību pārkāpumiem un nav veikusi turpmākus pasākumus saistībā ar lielāko daļu ieteikumu, kas ietverti Komisijas 2023. gada ziņojumā par tiesiskumu, vai citu starptautisku struktūru, piemēram, GRECO, Venēcijas komisijas u. c. ieteikumiem;